Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

15.septembrī Rīgā (LU Lielajā aulā) notikusī konference “Kultūras attīstības tendences Latvijas novados: tradīcijas, jaunievedumi un sadarbība” kopā pulcēja vairāk nekā 400 kultūras darbinieku no visas valsts.

Tieši viņu lomu nacionālās identitātes stiprināšanā, konferenci atklājot, uzsvēra gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Tika arī atgādināts, ka ļoti būtiska ir kultūras centru loma, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Tie ir jāstiprina kā mugurkauls, kas notur mūsu valsts kultūru un mūsu nacionālo identitāti. Krīzes laikā ir nosargātas visas kultūras institūcijas, bet tagad, valstij attīstoties un ekonomikai pieaugot, jādomā, kā pakāpeniski atjaunot finansējumu kultūrai. Visi klātesošie arī dzirdēja, ka valsts nenoliedz savu parādu pašvaldībām – dotācijas amatierkolektīvu vadītājiem. Līdzko būs iespēja, tā jāatjauno, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras dzīvi reģionos.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis uzsvēra: “Kultūra ir līdzdzīvošana, un radošums ir visos cilvēkos. Lai gan šodien ir ļoti ērti būt pasīviem, tieši tagad, bez lieliem satricinājumiem, ir nepieciešama garīgā Atmoda. Ideālisms, aizrautība un patriotisms ir kultūras dzinējspēks.” 

Vislielāko konferences dalībnieku aktivitāti raisīja peneļdiskusija “21. gs. kultūras centrs: kultūras nams, lielveikals vai...?” Rīgas, Daugavpils, Smiltenes, Kuldīgas, Līgatnes u. c. novadu pārstāvju pieredze (dažās uzstāšanās minūtēs reglamentēta) ļāva no dažādiem redzespunktiem palūkoties uz Latvijas kultūras dzīvē pašreiz aktuālo.

Un gan loģiskos, gan mazliet vai pat stipri naivos jautājumos un priekšlikumos, atbildēs un skaidrojumos atkal un atkal skanēja jau ierastie vārdi: plānošana, budžets, līdzekļi... Jā, var, protams, šobrīd (septembrī) pārmest Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram (KNMC), ka viņu dēļ kavējas novadu pašvaldību kultūras plānu un budžetu izstrāde nākamajam gadam (nav zināmas centra organizētās skates un pasākumi), bet arī šajā plānošanas līmenī viss saistīts ar budžetu. “2012. gada sarīkojumu plāns ir sagatavots un iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā, taču tas ir budžeta plānošanas jautājums, un to var pieņemt tikai jaunā valdība,” precizēja KNMC direktore Dace Melbārde. Viņa arī piebilda, ka gadu pirms Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem ir ļoti no svara zināt budžeta iespējas, jo pasākumu plānā nav reģionu skates vien. “Lai sagatavotu 2013. gada Dziesmu un deju svētkus, mūsu budžetam jāaug. Ja mūsu budžets nepalielinās, labākajā gadījumā, varēsim piedāvāt kvalitatīvas skates, nevis visu pasākumu.”

Konferences dalībnieki diskutēja arī par kultūras pārvaldību pašvaldībās, un pieredzē dalījās Zemgales plānošanas reģiona, Rīgas domes un Siguldas novada domes kultūras speciālisti. Tika atgādinātas arī Eiropas Savienības piedāvātās iespējas kultūras dzīves dažādošanai, seno tradīciju saglabāšanai un jaunu izkopšanai. 

KNMC Dziesmu svētku nodaļas vadītāja Līga Ribicka iepazīstināja ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku norišu plāna projektu. Bet nodibinājuma “Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle stāstīja par novadu iespējām iesaistīties projektā “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”.

Konferences noslēgumā  Dace Melbārde teica: “Mūsdienās galvenie kultūras veidotāji ir cilvēki, nevis ēkas, infrastruktūra un iestādes. Sadarbība un partnerība ir izšķiroši nozīmīga pozitīvu pārmaiņu panākšanai novados. Kultūras centrs mūsdienās var būt gan tautas mākslas māja, gan vietējā opera, teātris un klubs vai radoša laboratorija, kurā dzimst jaunrade un notiek eksperimenti. Tā ir mūžizglītības iespēja, sociālās līdzdalības un saskarsmes vieta vietējai kopienai, sabiedrības integrācijas un starpkultūru sadarbības vieta.” 

KNMC plāno informatīvus un izglītojošus seminārus reģionos, kur centra pārstāvji kopā ar novadu kultūras dzīves vadītājiem risinātu konkrētā reģiona svarīgākos jautājumus. Top arī divi nozīmīgi metodiski materiāli: “Ieteikumi pašvaldību kultūras centru darbībai” un “Ieteikumi tautas mākslas kolektīvu darbībai.”