Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ik gadu Latvijas Banka kopā ar māksliniekiem, zinātniekiem un citiem palīgiem mazā cēlmetāla gabaliņā rada mākslas darbus – kādam īpašam notikumam, cilvēkam vai vietai un lietai veltītu piemiņas vai jubilejas monētu.

Pērn tapušas piecas jaunas – atkal un atkal īpašas un unikālas piemiņas monētas, kas godam ieņem vietu blakus jau daudzām Latvijas Bankas iepriekš radītajām monētām - kopumā nu jau vairāk nekā septiņiem desmitiem. Arī šogad Latvijas Banka tradicionāli rīko aptauju, lai noskaidrotu, kura no pērn nokaltajām monētām – „Hercogam Jēkabam - 400”, „Neatkarības deklarācija”, „Latviešu Ābece”, „Dzintara monēta” vai „Laika monēta III” – gūs vislielāko cilvēku atzinību un iegūs titulu Latvijas Gada monētu 2010! 

Pēc 40 miljoniem gadu pirmo reizi cilvēku ieraudzīja dzintars … „Dzintara monēta” ir īpaša ar to, ka tās vidū iestrādāts dzintara gabaliņš, kas tādējādi padara atšķirīgu katru no šīs sērijas monētām, jo nemēdz būtu divu vienādu dzintara gabaliņu. 

„Katrā ziņā rada daudz dažādas asociācijas – nav jau svarīgs tas dzintara lielums! Arī šī mazā actiņa simbolizē visu to dzintara pagātni – kaut kur tā ir koncentrēta. Tas ir ļoti interesanti, ka cilvēki, varbūt raugoties šajā actiņā, atskatīsies tālāk pagātnē mūsu latviešu, un painteresēsies par dzintaru ne tikai kā par rotaslietu, bet arī par tiešām tādu vēsturisku simbolu,” pauž Olafs Gūtmanis, dzejnieks, dzintara pētnieks, grāmatas “Dzintars”  autors, piebilstot – „Kādreiz viņš patiešām tika uzskatīts par ļoti vērtīgu materiālu, no kura tapuši visādi priekšmeti, kas dāvināti karaliskajiem namiem, karaļiem, no kuriem ir veida Dzintara istaba. Un tāpēc arī dzintars ir tik augstā cenā bijis – salīdzinājumā ar cilvēka dzīvībām, jo ja kāds nozaga kādu bišķīti – ja viņu noķēra, tad viņu tūlīt uzvilka karātavās.”

Vairāk par ekonomikas aktualitātēm skatieties katru otrdienu LTV-1 kanālā plkst. 22.45 raidījumā "Naudas Zīmes".