Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Gaidot Nacionālo filmu festivālu Lielais Kristaps, Anša Epnera filmu studija AVE sadarbībā ar Nacionālo Kino centru no 31.jūlija līdz 29.augustam rīko “Lielā Kristapa” filmu vasaras tūri “No Ventspils līdz Valkai”.

Vasaras tūrē tiks izrādītas dažādu gadu dokumentālās filmas - gan tādas, kas nominētas vai apbalvotas iepriekšējo gadu festivālos un paspējušas gūt arī starptautisku atzinību, gan tādas, kas nesen tikai piedzīvojušas pirmizrādi un pieteiktas 2009. gada festivālam.

Programmā ietvertas šādas filmas:

Dziesmu svētki (2003, režisors Ivars Zviedris), Teodors (2006, režisore Laila Pakalniņa), Bekons, sviests un mana Mamma (2008, režisore Ilze Burkovska-Jakobsena), Alise (2005, režisore Asnāte Rībena), Eksāmens (2005, režisore Inese Kļava), Par dzimtenīti (2008, režisori Māris Maskalāns un Laila Pakalniņa), Leiputrija (2004, režisori Māris Maskalāns un Laila Pakalniņa), Monētas dubultportrets (2008, režisors Romualds Pipars).
Filmu programmas demonstrēs:

31.07. Limbažu pilsdrupās 07.08. Ventspils Rātslaukumā 09.08. Valkas brīvdabas estrādē 15.08. Ogres kultūras centra vasaras dārzā (veltījums Baltijas ceļa 20-gadei) 29.08. Jelgavas Uzvaras parkā
Seansu sākums pl. 22.00, ieeja bez maksas.

Dziesmusvētki 2003, 11’ Režisors Ivars Zviedris / Anša Epnera filmu studija AVE
Dziesmu svētki filmēti mazliet neparastā rakursā – tiešā un pārnestā nozīmē.

Teodors 2006, 29` Režisore Laila Pakalniņa / Vides Filmu studija

Viņu sauc Teodors. Katru dienu jebkuros laika apstākļos viņš mēro 7 kilometrus garo ceļu no savas mājas līdz Ziemupes centram, sēž autobusa pieturā un dzer alu. Nav šaubu – viņam šī vieta ir ne tikai ciemata, bet arī pasaules centrs.

Filma Teodors, līdzīgi citām Lailas Pakalniņas filmām, īsā laikā kļuva par festivālu hītu – 2006. gadā tā kinoforumā Arsenāls tika atzīta par labāko Baltijas filmu, bet 2007. gadā pabijusi deviņos festivālos, ieskaitot prestižo Karlovi Varu festivālu Čehijā.

Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps filma Teodors nominēta par labāko dokumentālā kino režiju un operatora darbu, atzīta par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu.

Bekons, sviests un mana Mamma 2008, 52' Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena / Ego Media Stāsts par pēckara paaudzi Latvijā no neatkarības atgūšanas laika līdz šim brīdim, sapni par vecajiem, labajiem laikiem, politiskām un sociālām pārmaiņām, kas skar cilvēka dzīvi. To visu izdzīvojusi arī filmas galvenā varone - Ilzes mamma. Filmas stāsts ir personisks, taču vienlaicīgi tas ataino plašākā kontekstā Latvijas attīstību pēcatmodas laikos.

Filma pieteikta 2009. gada festivālam Lielais Kristaps.

Alise 2005, 12’ Režisore Asnāte Rībena / ILE Films

Tur, kur dzīvo dziedniece Alise, čab zāle, šalc vējš, čalo strauts, dzied putni, rosās skudras, zied puķes, rāpo mārītes un tauriņi švīkstina savus spārnus. Tur viss ir dzīvs! Alise ar zāļu tējām un ūdeni cilvēkiem atgriež dzīvības spēku.

Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps 2005 filma Alise tika nominēta kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma un par labāko skaņu režiju.

EKS ĀMEN S 2005, 26’ Režisore Inese Kļava / Anša Epnera filmu studija AVE

Nerealizējusies aktrise, skolotāja, izbijis jūrnieks, policists, veterinārārste – visiem viņiem ir viena kopīga nodarbe – runāšana bērēs jeb bēru procesijas vadīšana. Vienam tā ir sirdslieta, otram pienākums, trešajam bizness, bet citam – iespēja piepelnīties…

Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps 2005 filma Eksāmens saņēma balvu kā labākā debijas filma un tika arī nominēta kā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma.

Par dzimtenīti 2008, 52’ Režisori Māris Maskalāns, Laila Pakalniņa / Vides Filmu Studija

Stasim, Jānim un Jurim putni un zivis mīt tuvāk nekā cilvēki. Šķiet, tikai televizors un alkohols palīdz viņiem nesaplūst ar dabu. Taču vēl kaut kas cilvēkus, kas dzīvo starp dīķiem, atšķir no tur mītošajiem putniem un zivīm. Viņi prot dziesmu par dzimteni.

Filmas idejas autors ir Latvijā pacietīgākais dabas filmētājs Māris Maskalāns, kurš var diennakti nosēdēt ar kinokameru pie putna ligzdas. Varbūt arī tāpēc filma Par dzimtenīti jau uzreiz pēc pirmizrādes sāka festivālu ceļu pasaulē, saņēmusi jau vairākas balvas pasaulē un tagad pieteikta 2009. gada festivālam Lielais Kristaps.

Leiputrija 2004, 52’ Režisore Laila Pakalniņa / Vides projekti

Ir vietas, par kurām mēs neko negribam zināt un labprāt izliekamies, ka šādu vietu vienkārši nav. Piemēram, izgāztuve. Taču šajā šķietami nepievilcīgajā atkritumu tuksnesī mājo neskaitāmas dzīvas radības - kukaiņi, rāpuļi, putni un zīdītāji. Viņiem izgāztuve ir elitāra dzīvesvieta, kas saviem iemītniekiem piedāvā barību un siltumu visu cauru gadu.

Filma augstu novērtēta pasaulē, saņēmusi Grand Prix un žūrijas balvas vairākos festivālos, 2005. gadā nominēta kā Eiropas labākā dokumentālā filma. Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps atzīta par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu un saņēmusi balvu par labāko skaņu režiju, nominēta arī par operatora darbu un mūziku.

Monētas dubultportrets 2008, 100’ Režisors Romualds Pipars / Filmu studija Ģilde

Filmā apkopoti uz 8mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi. Pirmo reizi uz ekrāna – kinofolklora!

Filmā Monētas dubultportrets nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par 20. gadsimta 80. gadiem, turklāt tie ir neprofesionāļu filmēti materiāli, kas iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus – kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus... Filmā ir daudz arī tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu – rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem... Asprātīgs komentārs visas sadzīves detaļas savij vienā spilgtā laikmeta liecībā, kur skatītājs var ieraudzīt ne tikai pazīstamu veļasmašīnas modeli vai Sarkanā Kvadrāta gumijniekus, bet arī izjust aizgājušā laikmeta garu.

izmantoti www.spotnet.lv materiāli