Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada domes izpilddirketors Pēteris Špakovskis apmeklējis civilajai aizsardzībai veltītu semināru Jelgavā un atzīst, ka domei nav rīcības plāna, piemēram, ķīmisku avāriju un citu risku gadījumos, kad būtu apdraudēta ogrēniešu veselība vai pat dzīvība.
Seminārā piedalījās speciālisti no Latvijas, Zviedrijas, Francijas un Lietuvas. "Redzot kā viņi ir sagatavoti un ir izstrādāts plāns dažādu civilās aizsardzības risku gadījumā, sāku interesēties kā tad mums ir Ogrē," stāsta P.Špakovskis. Viņaprāt Ogres pilsētas galvenie civilās aizsardzības riski saistīti ar transporta līnijām - dzelzceļu un šoseju, pa kuram caur Ogri tiek vestas arī bīstamas kravas. "Par tām mēs iepriekš netiekam brīdināti," teic izpilddirektors, "Nedod Dievs kaut kas notiek - kādai cisternai noplūde, piemēram, dīzeļdegviela noplūst gājēju tunelī, vai izplūst amonjaks vai kāda cita ķīmiska viela, viss, cauri, neviens nezina ko darīt. Kā, piemēram, gadījumā ar zilajiem ūdeņiem Jaunogrē. Reāli mēs nezinājām ko darīt."
P.Špakovskis atceras, ka rīcības plāna izstrāde pēc plašu rezonansi izraisījušā, ražošanas procesa rezultātā Jaunogres gruntsūdeņos ieplūdušā "zilā ūdens" sākusies tikai pēc šīs problēmas konstatācijas. Tikai tad ticis spriests, kas vadīs avārijas seku novēršanas procesu un kas par to maksās. Patiesībā rīcības plānam šādam gadījumam jau bija jābūt gatavam un rīcībai jābūt nekavējošai.
"Jebkurā normālā pilsētā, ieskaitot Jelgavu, ir apzināti visi riski un "salikts pa plauktiņiem" - kas kādā gadījumā ir jādara," stāsta P.Špakovskis. Viņš gan norāda, ka arī Ogrē avāriju gadījumā risinājums tiekot rasts, taču tas nenotiek ne tuvu tik operatīvi, kā vajadzētu, "Piemēram, ja no kādas cisternas pilsētas teritorijā izplūstu ķīmiska viela, atbilstošai rīcībai būtu jāseko dažu minūšu laikā, taču tas nav reāli, ja nav iepriekš izstrādāta plāna. Ogres domē pat nav atbildīgā cilvēka par civilo aizsardzību. Es uzskatu, ka tādu cilvēku vajadzētu, kaut arī likumdošana to nepieprasa."
Izpilddirektors norāda, ka Zviedrijā uz 8000 iedzīvotājiem civilās aizsardzības jautājumu risināšanai gada laikā paredzēti 50 tūkstoši eiro - štata vietas apmaksāšanai un līdzekļiem avāriju seku likvidēšanai. Ogres novada domes budžetā šādiem mērķiem līdzekļi nav paredzēti vispār. P.Špakovskis gan sola darīt visu iespējamo, lai nākamā gada budžetā līdzekļi iedzīvotāju aizsardzībai tiktu iekļauti.