Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar, 14.jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas pagastos un pilsētās cilvēki pulcējās, lai godinātu represiju upuru piemiņu.

Ik gadus arī Ogrē pie represēto piemiņas akmens uzkalniņā iepretim katoļu baznīcai notiek represiju upuru piemiņas pasākums.

Šoreiz piemiņas brīdis bija īpašs – godinot komunistiskā režīma upuru piemiņu, represēto piemiņas vietā tika atklātas piemiņas plāksnes, kurās iegravēti to cilvēku  vārdi, dzimšanas un miršanas datumi, kuri tika deportēti uz Sibīriju no kādreizējā Ogres rajona teritorijas. Šīs 19 plāksnes ir vēsturisks vēstījums par 270 konkrētu cilvēku likteņiem, ģimeņu un dzimtu likteņiem, un kopā tas ir vēstījums par latviešu tautas skarbajām likteņgaitām, par tiem, kuri kā koki ar visām saknēm tika izrauti no dzimtās zemes un kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē.

Represiju upuru piemiņas pasākumā īpašu emocionālo gaisotni radīja grupas “Vilkači” dziedātā Latvijas valsts himna un latviešu tautas dziesmas. 

Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā un biedru vārdā pateicās Ogres novada pašvaldībai par paveikto piemiņas vietas sakopšanā. Īpašs paldies represēto vārdā – domes priekšsēdētājam Artūram Mangulim par piemiņas vietas labiekārtošanas ieceres atbalstu un priekšsēdētāja vietniekam Egilam Helmanim par šīs ieceres īstenošanu. Piemiņas plākšņu atklāšanas brīdī I. Kaļķis uzsvēra, ka ar novada pašvaldības vadības atbalstu paveiktais ir apliecinājums tam, ka represiju upuru piemiņas godināšanai Ogres novadā patiešām tiek darīts daudz.

Represiju upuru piemiņas pasākumā domes priekšsēdētājs A.Mangulis atgādināja, ka mūsdienu paaudze par šodienu var pateikties tiem cilvēkiem, kuri ticēja savai tautai un ticēja savām saknēm.

Domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane, uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, uzsvēra, ka zem katra plāksnēs iegravētā vārda ir savs stāsts, sava sāpes, ka, lasot izsūtījumā bojāgājušo vārdus, rodas sajūta, ka šie cilvēki tomēr it kā ir atgriezušies dzimtajā zemē.

E.Helmanis, kurš ieguldījis daudz pūļu un laika, lai represēto piemiņas vieta Ogrē tiktu labiekārtota un latviešu tautas vēstures lappuses netiktu aizmirstas, sacīja, ka rūsa uz upuru piemiņas plāksnēm simbolizē asaras un asinis, ka ciešanas, ko pārdzīvojuši komunistiskā genocīda upuri, netiks aizmirsti. E. Helmanis, atskatoties uz traģiskajiem notikumiem latviešu tautas vēsturē, savā uzrunā atgādināja, ka Edgara Kauliņa un Kārļa Šabaka drosme, apņēmība un uzdrīkstēšanās pasargāja lielvārdiešus no deportācijām, ka Edgars Kauliņš jeb Kauliņtēvs, ir paraugs, kā saimniekot savā zemē, kā pastāvēt par saviem līdzcilvēkiem.

Ikšķiles pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, kur tēvs, būdams kolhoza “Juglas zieds” priekšsēdētājs, allaž cildinājis Kauliņtēvu par prasmīgo saimniekošanu un stingro, principiālo nostāju. I.Trapiņš atgādināja, ka ik gadus augustā Ikšķile pulcina represētos no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, un uz gadskārtējo saietu aicināja arī represētos no Ogres un kaimiņu novadiem.

Ar piemiņas plākšņu izveidi ir pabeigta pagājušajā gadā iesāktā politiski represēto piemiņas vietas labiekārtošana, paveikts liels darbs latviešu tautas skarbo vēstures lappušu saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm.

Pašvaldības vadība un Ogres represēto kluba valde pateicās piemiņas vietas labiekārtošanā iesaistītajiem – arhitektam un projekta autoram Jurim Šūpolam, būvdarbu vadītājam Aivaram Zīram un pašvaldības projektu nodaļas speciālistam Edgaram Pārpucim.

Vairāk - pievienotajā videomateriālā.

Video: Fakti.lv

Teksts: ogresnovads.lv