Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Privāti godi ir izdevušies, ja tos svin trīs dienas un naktis. Latvijas valsts jubileju svinēsim četrus gadus - no 2017. līdz 2021. gadam.

"Šie ir svētki ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ikvienam latvietim pasaulē. Mēs svinam svētkus visi savai valstij, bet svinam nevis kaut kam abstraktam, bet mēs svinam tā, kā mēs to darītu savā dzimšanas dienā," teic Kultūras ministrijas Latvijas simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte.

Svētku programma vēl top. Iesaistīties aicināta visa sabiedrība - gan Latvijā, gan latviešu diaspora ārzemēs. Kopš janvāra turpinās atklātais projektu konkurss, kurā katrs var nākt klajā ar savu ideju.

"Tas, ko mēs skatāmies - lai tas būtu ilgtspējīgi, lai tas būtu ar izglītību, nākamajām paaudzēm, lai tas projekts skanētu uz priekšu. Lai tas nav tikai salūts - izšāva, piemēsloja vidi, nomira daži simti zivju Daugavā pēc salūta un tas ir viss. Jā, ir svētku sajūta, bet - kas paliek pēc tam?" pauž svētku radošās padomes pārstāve Vita Jaunzeme.

Aktīvi svētkiem gatavojas pilsētas, kurām bijusi vēsturiska loma Latvijas valstiskuma dibināšanā. Rēzekne svinēs Latgales kongresa simtgadi, Kurzemes pilsētas Liepāja, Kuldīga un Ventspils svinēs ar māksliniecisku piesitienu.

"Jau Valka šogad oktobrī aizsāks pirmo projektu virkni ar "Neparasto skrējienu", ar valcēniešu saietu, īpašu piemiņas zīmes izvietošanu "Dzīvības loks" Valkas pilsētā. Mums ir bijusi pirmā tikšanās ar igauņiem par iespējamo kopprojektu 2019.gadā - Brīvības cīņu atceres pasākumu," stāsta Jolanta Borīte.

Savas valsts jubilejas gandrīz vienlaikus ar Latviju svinēs arī tuvās kaimiņvalstis - Igaunija, Lietuva, Somija un Polija.

"Šobrīd ir uzsākta ļoti aktīva rosība gan sadarbībā ar Somiju, gan sadarbībā ar Igauniju. Mums ir bijušas pirmās tikšanās un domu apmaiņa, kādi varētu būt kopīgie projekti. Šis ir brīnišķīgs laiks, lai mēs skatītos un izvērtētu kaimiņu programmas un skatītos, kas ir tas, kādu pieredzi būtu vērtīgi pārņemt," norāda Vita Jaunzeme.

Šobrīd top svētku vizuālā identitāte, šā gada 18. novembrī sāks darboties Latvijas simtgades norišu vietne internetā. Daudzi pasākumi joprojām ir ideju stadijā, taču vienu no tiem rīkotāji aicina pārbaudīt jau tagad, un tie ir "Baltā galdauta svētki" - saviesīga pulcēšanās ap pašu klātu saimes galdu, turklāt nav teikts, ka tam jānotiek tikai 18.novembrī.

"4.maijs - brīnišķīga iespēja, kad sakopta sēta, kad saimei, kaimiņiem, draugiem, radiem vai pat veselam daudzdzīvokļu māju mikrorajonam kopīgi apsēsties pie pašu uzklāta svētku galda un pašu veidotas programmas," teic Kultūras ministrijas Latvijas simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte.

"Jebkura liela, apaļa jubileja - vai tā būtu cilvēka vai valsts jubileja - ir zināms atskaites punkts, zināms skats nākotnē, zināms izaicinājums un revīzija par to, ko mēs esam izdarījuši. Es gribētu, lai Lavijas simtgade, lai gatavošanās notiktu jau tagad. Tas būtu zināms atskaites punkts, ko mēs darīsim nākamajā simtgadē, un Latvijai būt vēl vismaz 200 gadu," pauž svētku radošās padomes pārstāve Vita Jaunzeme.