Pašvaldība ir startējusi četrās no sešām ES Struktūrfondu projektu konkursu kārtām, kurās netika apstiprināti divi no septiņiem iesniegtajiem projektiem.

 

Pirmais īstenotais projekts ir “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogresgalā, rekonstruējot ietvju un veloceliņa posmu”. Tā ietvaros izbūvēta gājēju ietve (751 m2), veloceliņš (751 m2) un ierīkots ielas apgaismojums (630 m), kā arī veikta pieguļošo teritoriju apzaļumošana Liepu ielā no Lielās Aroniju līdz Bumbieru ielai, Ogresgalā. Līdz ar ietves izbūvi tika veikta arī inženiertehnisko komunikāciju aizsardzība un pārvietošana. Kopējās projekta izmaksas ir Ls 60 740, no kuriem piesaistītais finansējums no Eiropas reģionu attīstības fonda “ERAF” un valsts - Ls 33 477.

 

Projekta “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot Mednieku ielu” ietvaros no 2009. līdz 2011.gadam tika rekonstruēta Mednieku iela posmā no Meža prospekta līdz Brīvības ielai, lai nodrošinātu ielas atbilstību satiksmes drošības prasībām. Ielas abās pusēs ierīkots gājēju celiņš, ielas labajā pusē ir veloceliņš, kā arī iela ir paplašināta un braucamās daļas nolietotais asfalta segums nomainīts pret jaunu. Rekonstruētās ielas posmā ir veikti arī vairāki satiksmes drošības un organizācijas uzlabojumi – ielas apgaismojuma izbūve, luksofora pārcelšana, ārējo ūdensapgādes un lietus notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūve. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir Ls 320 317, no tiem piesaistītais finansējums no ERAF un valsts ir Ls 179 602.

 

Projekta “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot gājēju ietvi un veloceliņu Rīgas ielā” ietvaros 2010.- 2011.gadā ir izbūvēts 312 m garš veloceliņš ar asfaltbetona segumu Rīgas ielā no dambja pievadceļa, kas atrodas līdzās krustojumam ar Doles ielu, līdz Ogres pilsētas robežai. Turklāt ir uzstādītas aizsargbarjeras, ierīkotas atbalstsienas un izbūvēta neliela atpūtas vieta (atpūtas sols un galds, velo novietne), kā arī dambja pievadceļš ar nelielu autostāvvietu. Veloceliņš turpinās Ikšķiles novada teritorijā, kuru izbūvējusi Ikšķiles novada pašvaldība. Kopējās projekta izmaksas ir Ls 79 720, no kuriem piesaistītais finansējums no ERAF un valsts ir Ls 40 167.

 

Pašvaldība pašlaik īsteno projektu “Tīnūžu un Brīvības ielu Ogrē rekonstrukcija” projektu konkursa “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijas”” ietvaros. Šīs aktivitātes ietvaros klasificējas tikai viens posms Ogres pilsētā, t.i., no Kranciema ielas krustojuma ar Brīvības ielu līdz P5 autoceļam Ulbroka -Ogre.

 

Saskaņā ar tehnisko projektu ielas rekonstrukcijas darbi ir sadalīti divās kārtās. I kārtas ietvaros ir rekonstruēts posms no Kranciema ielas krustojuma ar Brīvības ielu līdz Tīnūžu ielai 16, II kārtā Tīnūžu un Mālkalnes krustojums tiks pārveidots par lokveida krustojumu ar 5 piebraucamiem ceļiem: Tīnūžu iela, Mālkalnes prospekts, Zilokalnu prospekts, P5 autoceļš Ulbroka-Ogre un Mežezera iela, tā samazinot transporta līdzekļiem nepieciešamību apstāties un padarot vienmērīgāku transporta plūsmu krustojumā ar augstu satiksmes intensitāti.

 

Projekta kopējās izmaksas ir Ls 2 351 190, no kuriem piesaistītais finansējums ir Ls 1 344 922. Projekta īstenošanas termiņš ir līdz 2014.gada beigām.

 

Aktivitātes “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” ietvaros Ogres novada pašvaldība 2012.gada vasarā uzsāka projekta “Transporta infrastruktūras sakārtošana pilsētas centra un apkārtējo teritoriju sasniedzamības uzlabošanai Ogres novadā” īstenošanu. Konkursā Ogres novada pašvaldībai tika paredzēta vienreizēja kvota Ls 542 878 apmērā. Projekta ietvaros Ogres pilsētā tiks rekonstruēta Brīvības iela posmā no krustojuma ar Kranciema ielu līdz krustojumam ar Rūpnieku ielu, tai skaitā izbūvēta lietus ūdens kanalizācija un sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī apakšzemes komunikāciju infrastruktūra.

 

Būvdarbi Brīvības ielas posmā ir sadalīti divās daļās (1) no Kranciema ielas krustojuma līdz Suntažu ielai, kur paredzēts izbūvēt lietus ūdens kanalizāciju, papildināt ielu apgaismojuma infrastruktūru un izbūvēt jaunu brauktuvi ar asfaltbetona segumu, un (2) no krustojuma ar Suntažu ielu līdz Rūpnieku ielai, kur paredzēts izbūvēt lietus ūdens kanalizāciju, ielu apgaismojuma infrastruktūru un jaunu brauktuvi ar asfaltbetona segumu, kā arī veloceliņu ar gājēju ietvi. Projekta attiecināmās izmaksas ir Ls 1 300 000, no kuriem ERAF finansējums ir 41,76 %, valsts budžeta dotācija 2,25% un pašvaldības budžeta līdzfinansējums 55,99%. Projektu plānots īstenot līdz 2015.gada sākumam.

 

Kopumā ceļu attīstībai Ogres pilsētā kopš 2008.gada būs apgūti vairāk kā 4,1 miljons latu, un kopējais no ERAF un valsts piesaistītais finansējuma apjoms ir vairāk kā 2,6 miljoni latu.

2010.gadā tika sagatavoti, bet netika apstiprināti Ogres pilsētas ielu projekti: “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot Brīvības ielu” un “Satiksmes drošības uzlabojumi Ogres pilsētā, rekonstruējot Zinību ielu”.

 

Projekti paredzēja Brīvības ielas rekonstrukciju posmā no Suntažu ielas līdz pilsētas robežai un Zinību ielas rekonstrukciju un tās pieslēguma Kalna prospekta un Kranciema ielas brauktuvei rekonstrukciju.

 

Abi projekti tika noraidīti kā neatbilstoši mērķim- uzlabot satiksmes drošību apdzīvotās vietās, likvidējot “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas – ne tikai tās, kur ir liels avāriju skaits un bojāgājušo skaits, bet arī potenciāli bīstamās vietas, jo nelikvidē “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas un proporcionāli lielākā daļa ieguldījumu tiek veikti esošās ielas seguma rekonstrukcijā, kas neatbilst aktivitātes mērķim.

 

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par atbalstāmajām darbībām nebija iespējams piesaistīt finansējumu citu ielu koncepcijā iekļauto ielu rekonstrukcijai, jo ne visiem ielu posmiem bija pietiekami liela ietekme uz satiksmes drošību. Kā tranzītiela pilsētas teritorijā klasificējas tikai viens posms Ogres pilsētā, t.i., no Kranciema ielas krustojuma ar Brīvības ielu līdz P5 autoceļam Ulbroka – Ogre, jo tā ir reģionālas nozīmes maģistrālā iela ar atbilstošu noslogojumu. Vienreizējā kvota aktivitātes “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” ietvaros Ls 542 878 apmērā pašlaik tiek apgūta.

 

Jau kopš 2013.gada beigām norisinās Ogres novada Attīstības programmas aktualizācija, kā ietvaros darba grupa izvērtē un sagatavo jaunu Ielu tīkla attīstības grafiku. Priekšlikums jau ir izskatīts Attīstības komisijas un Ogres novada pašvaldības Autoceļu uzraudzības komisijas sanāksmē. Šobrīd ielu un ceļu attīstības prioritāšu saraksts tiek papildināts un koriģēts atbilstoši izteiktajiem priekšlikumiem, bet pagaidām, kamēr nav pabeigta struktūrfondu finansējuma sadale, nevar projektus sarindot hronoloģiski pēc īstenošanas laika. Līdz 2014.gada beigām, kad pašvaldībām ir jābūt aktualizētiem attīstības plānošanas dokumentiem, šie projekti tiks vēlreiz pārvērtēti atbilstoši finansējuma piesaistes iespējām un iekļauti Investīciju plānā, kā arī no budžeta līdzekļiem veicamie ielu remonti- iekļauti Rīcības plānā.

 

No Ielu tīkla attīstības grafika, kas iekļauts 2007.gadā izveidotajā “Ielu tīkla un satiksmes organizācijas attīstības koncepcijā Ogres novadā 2008-2013” ir īstenoti 44 % no norādītajiem 16 ielu rekonstrukcijas pasākumiem. Procentuāli daudz mazāk veikti ielu remontdarbi, jo tiem nav bijis iespējams piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, un tie veikti tikai pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros.

 

2013.gadā Ogres ielu un ceļu uzturēšanas darbiem, tai skaitā bedrīšu remontam, grants ceļu segumam, ietvju remontam un ziemas uzturēšanai, izlietoti Ls 478 702, no kuriem Satiksmes ministrija valsts ceļu uzturēšanai piešķīrusi 23,5 tūkstošus latu, un mērķdotācijas no specbudžeta (ceļo fonds) - 260 tūkstoši latu. No pašvaldības pamatbudžeta ceļu uzturēšanas darbiem izlietoti gandrīz 195 tūkstoši latu.  Šis finanšu līdzekļu apjoms, protams, ir nepietiekams, lai paveiktu visus nepieciešamos darbus pilsētas ielu un ceļu ikdienas un periodiskai uzturēšanai. Komunālās nodaļas budžeta pieprasījums ceļu un ietvju remontiem un atjaunošanai vien ir gandrīz 4 reizes lielāks par budžetā iespējamo atvēlēto summu.

Ogres novada iedzīvotāji bieži vien ir neizpratnē un vaicā, kāpēc citur Latvijā pēdējos gados ir uzceltas lielas skaistas jaunas bibliotēku, kultūras centru ēkas, sakārtots ielu un ceļu tīkls, labiekārtota apkārtne. Ja Ogrei būtu piešķirta kvota aktivitātes “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros, kā citiem nacionālas un reģionālas attīstības centriem, tad arī Ogrē būtu sakārtotas ielas, uzcelta muzeja ēka un daudz kas cits. Piemēram, Cēsu novada pašvaldībai šajā aktivitātē pagājušajā plānošanas periodā tika piešķirti vairāk kā 14 miljoni euro, Rēzeknes pilsētai - 29 miljoni euro, par kuriem ir bijis iespējams uzcelt visai ievērojamas būves, kā Latgales vēstniecību Gors un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs”, sakārtot pilsētas ielas.., diemžēl, valsts neuzskatīja par vajadzīgu attīstīt pilsētu, kas atrodas tik tuvu galvaspilsētai.. Un mēs varam tikai sapņot par projektiem, ko par šādu naudu būtu varējuši īstenot, un cerēt, ka cīņā par nākamā plānošanas perioda naudām nacionālie centri, domādami tikai par savām interesēm, no pieejas naudas makam neatstums reģionālos centrus, tai skaitā Ogres novadu, kas ir lielākais novads Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, un 8. lielākā pilsēta (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.01.2014.).