Eiropas Savienības (ES) Reģionu komiteja notikušajā sanāksmē atbalstīja aicinājumu dalībvalstīm sniegt sociālu atbalstu mājsaimniecībām, kuras vairāk nekā 10% savu ienākumu spiestas atvēlēt elektroenerģijai un apkurei, to vienlaikus papildinot ar energoefektivitātes paaugstināšanas subsīdijām. 

 

Atzinuma autors Burgenlandes Landtāga deputāts Kristians Illeditss (Christian Illedits) no Austrijas uzsvēra, ka, ņemot vērā arvien pieaugošo plaisu starp enerģijas cenu pieaugumu un mājsaimniecību ienākumiem, enerģētiskās nabadzības novēršana jānosaka par ES politisko prioritāti. “Situācija ir bīstama, un šādu cilvēku skaits palielināsies. Enerģijas pieejamībai jābūt tiesībām, nevis privilēģijai, un cilvēkiem jādzīvo pienācīgā istabas temperatūrā, kas ir no 18 līdz 21 grādam,” norādīja Illeditss.

 

Viņš vērsa uzmanību uz satraucošajiem statistikas datiem: Eiropas Savienībā no 2005. līdz 2011. gadam elektroenerģijas cenas vidēji pieaugušas par 29%, turpretī ASV pieaugums bijis tikai 5% un Japānā 1%. Enerģētiskā nabadzība skārusi līdz 125 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē un Rumānijā jau 30% iedzīvotāju nespēj atbilstoši apkurināt mājokļus neproporcionāli augsto enerģijas rēķinu dēļ.

 

Latvijas delegācijas pārstāvis Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā daudzu mājsaimniecību izdevumi par siltumu un elektrību pārsniedz 10%, jo sevišķi ziemas laikā. Kā daļēju risinājumu šai problēmai viņš saskata valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. To savā ziņojumā atbalstīja arī Illeditss, uzskatot, ka mājsaimniecības, kas dzīvo energoefektīvos dzīvokļos vai ēkās, būs labāk sagatavotas turpmākiem enerģijas cenu kāpumiem.

 

Reģionu komitejas biedri arī aicināja īstenot citus atbalsta pasākumus, piemēram, ieviest “izdzīvošanas tarifus”, kas paredz noteikt zemāku cenu tam enerģijas daudzumam, kurš vajadzīgs pamatvajadzību apmierināšanai. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji ierosināja ieviest tādus tarifa noteikumus, kas ierobežotu fiksēto maksājuma daļu un tādējādi palīdzētu likvidēt maksāšanas sistēmas, kurās par pirmajām patērētajām vienībām paredzēts augstāks tarifs nekā par pārējām patērētajām vienībām. Tādējādi varētu novērst situāciju, kad finansiāli nelabvēlīgākā stāvoklī nenonāk patērētāji, kuru patēriņš ir neliels.

 

Pašvaldību pārstāvji sanāksmē arī izteica priekšlikumu ieviest jēdziena “enerģētiskā nabadzība” definīciju, par pamatu izmantojot ES līmenī noteiktu robežvērtību, proti, mājsaimniecības ienākumu procentuālo daļu, ko tās atvēl enerģijai. Par paraugu ierosināts izmantot to dalībvalstu praksi, kas šādu maksimumu – 10% no rīcībā esošajiem ienākumiem – jau noteikušas.

 

Eiropas Komisijas pārstāvis sanāksmes dalībniekiem atklāja, ka, apzinoties problēmu, komisija patlaban vāc datus par neaizsargāto lietotāju skaitu, jo šādu visaptverošu datu līdz šim komisijas rīcībā nav bijis. Viņš norādīja, ka šajā plānošanas periodā plānots atvēlēt struktūrfondu finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanai, tāpēc komisija cer, ka dalībvalstis to izmantos arī neaizsargāto lietotāju vajadzībām. Grieķijas kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pieprasīto atzinumu par visiem pieejamu enerģiju vēlreiz skatīs Reģionu komitejas aprīļa plenārsēdē, un galvenos secinājumus iekļaus maijā notiekošajā Eiropas Savienības Padomes sanāksmē, kurā dalībvalstis pārstāv to prezidenti vai ministru prezidenti.