Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

17.maijā Ogres kultūras centrā jau 18. reizi tikās Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novada pensionētie pedagogi. Šajā tikšanās reizē piedalījās arī labklājības ministre Ilze Viņķele.

Šo pasākumu organizē Airise Lepere, Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu organizācijas priekšsēdētāja, kura atklāj, ka pavisam četros novados ir apmēram350 pensionēti pedagogi, bet uz pasākumu ieradušies ap 190. Pensionētie pedagogi tiekas katru gadu un tie ir svētki ikdienas dzīvē - iespēja vienam ar otru satikties, parunāties, baudīt sarūpēto koncertu, padejot un atpūsties.

Pasākuma ieskaņā pedagogus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, kura uzsvēra, ka pedagoga darbs ir misija mūža garumā un ka viņu padoms ir noderīgs un vajadzīgs arī šodien, ka šo pedagogu paveiktais darbs ir izglītības sistēmas pamats. V.Pūķe atgādināja, ka šis ir Ogres pilsētas 85. jubilejas gads un viena no mūsu pilsētas tradīcijām ir arī šis A.Leperes organizētais pasākums. Pateicoties par A. Leperes aktīvo darbu, priekšsēdētāja vietniece viņai pasniedza pašvaldības Pateicību par ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu izglītības darbinieku labā un veiksmīgo sadarbību ar Ogres novada pašvaldību. A.Leperes saņēma arī īpašu Ogres 85. jubilejai veltītu foto albumu.

A.Leperei par darbu, iedibināto tradīciju un sadarbību pateicās arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.

Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu organizācijas priekšsēdētāja pateicās visiem klātesošajiem par izbrīvēto laiku, lai ierastos, vēlēja veselību un enerģiju, kā arī pateicās visiem tie, bez kuru atbalsta šis pasākums nevarētu notikt - Ogres novada pašvaldībai, Ikšķiles novada pašvaldībai, fondam „E un E Ogre”, SIA Baltic Restaurant Latvia, kā arī SIA Holdinga kompānijai Felix.

Pensionētos pedagogus uzrunāja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Ogres nodaļas pārstāve Daina Zaica, kura atklāja, ka rudens pusē katrs saņems informāciju par pensijas apmēru eiro, un, ja decembrī nauda netiks izņemta, janvārī tā jau būs pārrēķināta eiro.

Pedagogiem par prieku uzstājās deju studijas „Pīlādzītis” mazie dejotāji (vadītāja Mārīte Baltā), kā arī dejotāju pāris Renāte Trūpa un Lauris Ostrovskis, kuri demonstrēja moderno deju soļus. Skaistas melodijas klātesošajiem veltīja dziesminiece Dace Priedoliņa un noslēgumā arī Jānis Kalniņš no Rojas.

Šogad pasākuma dalībniekiem bija sagatavots īpašs pārsteigums – ieradās labklājības ministre Ilze Viņķele. Ministre sniedza nelielu ieskatu nākamā gada budžeta veidošanā, pievēršot uzmanību tādiem jautājumiem kā neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamiem un minimālās algas paaugstināšana; informēja par plāniem, kas saistīti ar agrāku pensiju indeksācijas atsākšanu, kā arī par Pasaules bankas pētīju par bezdarbu un nabadzības riskiem Latvijā.

­­­­­­­­I.Viņķele atgādināja, ka šis ir otrais gads pēc kārtas, kad valstij nebūs jāsamazina izdevumi, tieši pretēji – atliks nauda, ko nākamajā budžeta gadā plānots izlietot nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai ar mērķi atbalstīt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem. Tāpat nākamgad plānots paaugstināt minimālo algu no 200 uz 225 latiem un piedāvāts ieviest progresīvo neapliekamo minimumu, kas līdz šim Latvijā nav praktizēts – zemākām algām tas būtu lielāks un algām virs Ls 400 saglabātos Ls 45 apmērā. „Paaugstinājuma solis no šobrīd esošajiem 45 latiem kā viens no variantiem apspriešanai sabiedrībai tiks piedāvāts Ls 85,” norādīja I.Viņķele. Runājot par atvieglojumiem par apgādājamajiem, labklājības ministre atgādināja, ka šogad līdz pusgadam tie ir 70 lati, no 1. jūlija - 80 lati un tiek piedāvāts nākamā gada budžetā to paaugstināt līdz Ls 98. „Ar kolēģiem esam modelējuši, kā šīs izmaiņas varētu ietekmēt cilvēkus ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, Ls 250 saņēmējiem ienākumu pieaugums gadā varētu pieaugt līdz pat 19 % gadā, savukārt tiem, kuri saņem Ls 800 – pieaugums būtu 2,5 %. Manuprāt, šis ir pareizs risinājums un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem sniegs atbalstu,” uzskata labklājības ministre.

Tāpat I.Viņķele atgādināja, ka likums paredz pensiju indeksāciju atsākt ar 2014. gada oktobri, tomēr, ņemot vērā Pensionāru federācijas viedokli un arī izvērtējot sociālā budžeta stāvokli, pensiju indeksāciju varētu atsākt šī gada rudenī. Tāpat kopā ar Pensionāru federāciju tiekot apsvērti labākie varianti pensiju indeksācijas veikšanai. I. Viņķele norādīja, ka šī indeksācija nebūs iespējama tik liela, lai atrisinātu visas pensionāru problēmas, tāpēc jādomā par tās kombinēšanu ar citiem pasākumiem – piemēram, kopā ar veselības aprūpes finansējumu specifiskām programmām, kas skar kompensējamos medikamentus. Par to, kāda apmēra pensijas indeksēt, esot vairākas idejas – indeksēt konkrēta apjoma pensijas, piemēram, pensijas, kas nepārsniedz Ls 200 vai Ls 300 un tiktu indeksēti pirmie lati, piemēram, pirmie pensijas 200 lati un tie tiktu indeksēti visiem. Arī šajā jautājumā vēl tiek meklēti labākie risinājumi.

Runājot par Pasaules bankas pētījumu, izpētīta situācija trīs lielos blokos: izglītība, veselība un reģioni jeb lauki. Pētījums atklājot, ka bezdarbniekiem, kuriem ir apgrūtinātas iespējas atgriezties darba tirgū, ir zema izglītība, slikts veselības stāvoklis, hroniskas veselības problēmas un viņi dzīvo laukos. Tāpat ieteikts pārveidot bezdarbnieku pārmācības programmas gan pēc kvalitātes, gan pēc izpildījuma. I.Viņķele pauda viedokli, ka bezdarbniekus arodam būtu jāmāca pašvaldības un valsts profesionālajās skolās. Veicot pētījumu, Pasaules banka rekomendējusi pievērst uzmanību pabalstu sistēmai, iesakot uzreiz nepārtraukt valsts un pašvaldības pabalstu cilvēkam, kurš iestājies darbā, jo ir nepieciešami vismaz trīs mēneši, lai cilvēks iestrādātos, turklāt ienākumi nepieaug, tiklīdz cilvēks iestājies darbā.

Pēc informācijas sniegšanas ministre laipni aicināja klātesošos uzdot jautājumus, kas gan šoreiz tika darīts individuāli.