Komentāri (21)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Par ikvienu no mums liecina mūsu darbi un mantojums, ko atstājam nākamajām paaudzēm.

Ogres novada domes deputāts un tautsaimniecības komitejas vadītājs Andrejs Ceplītis savu vārdu Latvijas tautsaimniecības vēsturē cirtis, radot preču zīmi Cido. Uzņēmējdarbībai pievērsies pirms divdesmit gadiem, A.Ceplītis ir cilvēks ar bagātu pieredzi un plašiem sakariem, kas ne reizi vien noderējuši, īstenojot Ogres pilsētai nozīmīgus projektus. Savulaik viņš piedalījies arī šobrīd pašvaldībā visplašāk pārstāvētās partijas Ogres novadam dibināšanā un atbalstījis Edvīnu Bartkeviču kā partijas vadītāju un pilsētas mēru.

2005.gadā A.Ceplītis uzsāka uzņēmējdarbības projektu īstenošanu Ogrē. Kopā ar Juri Feodorovu uzbūvēta Ogres ledus halle, vairāku gadu laikā ar A.Ceplīša līdzekļiem sakārtoti pilsētas kvartāli Mednieku ielā, uzbūvējot tirdzniecības un darījumu centru, atjaunojot esošās ielas un izbūvējot jaunas, īstenojot rindu māju un daudzdzīvokļu namu projektus. Joprojām uzņēmējs nodrošina simtiem darba vietu un sniedz nozīmīgu atbalstu sporta un kultūras dzīvei, bet par vienu no populārākajām atpūtas vietām kļuvis viņam piederošais atpūtas komplekss Puduri Ķeguma novadā.

Neilgi pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām A.Ceplītis vienbalsīgi ievēlēts par Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas vadītāju. Tomēr ikdienā par viņu dzirdam maz. Pats joko, ka intervijas sniedz reizi trīs gados. Toties saruna ilgst trīs stundas. Un ne bez iemesla – pašvaldības deputāta statusā aizvadītajos trīs ar pusi gados tapis savs skatījums uz daudziem ar novada dzīvi saistītiem jautājumiem.

Jūs pārstāvat pirmo deputātu sasaukumu, kas ievēlēts pēc teritoriālās reformas. Ko no tās ieguvusi Ogres pilsēta?

Pēc reformas Ogres novads kļuvis par vienu no lielākajiem Latvijā, bet, neskaitot sākotnējo finansiālo piešprici, ekonomisko ieguvumu es neredzu. Vienlaikus jautājumu loks, kas pašvaldībai jārisina, ir kļuvis plašāks. Pagastu priekšsēdētāji nu pārsaukti par pārvaldniekiem, bet teritoriālās reformas ekonomiskais izvērtējums nav veikts un nav redzams. Lauki kļūst tukšāki. Novadā ir vietas, kur bijis pa 700-800 iedzīvotājiem, bet tagad palikuši 200-300.

Vai bija alternatīvas?

Bija parezēta arī Ikšķiles pievienošana Ogres novadam, taču pret to veiksmīgi iestājās Jānis Rudzītis. Ikšķile no autonomijas tikai ieguvusi un ar labu skaudību jāatzīst, ka, jau tagadējā mēra Induļa Trapiņa vadībā, Ikšķiles novada infrastruktūra piedzīvojusi ievērojamu attīstību, ir sakārtota kultūras un sporta dzīve. Gribētos redzēt analogu arī Ogres pilsētā un novadā.

Kas traucē?

Pilsētas un novada liktenis ir deputātu rokās. Diemžēl viņu vidū ir tādi, kas savu viedokli trīs gadu laikā nevienā jautājumā nav pauduši. Vairums deputātu diskusijā iesaistās tikai tad, kad jautājums skar viņu pārstāvēto nozari. Intereses ir katram radikāli savas, katrs velk uz savu pusi, trūkst kopīgas virzības, kas būtu nepieciešama harmoniskai, sabiedrības vajadzībām atbilstošai attīstībai. Nav brīnums, ka vairums iedzīvotāju deputātu vidū atpazīst tikai Edvīnu Bartkeviču, Vitu Pūķi, Egilu Helmani. Arī Raimondu Javoišu, kuru es ļoti cienu, jo viņš, par spīti saviem gadiem, turpina nesavtīgi strādāt. Viņam par padarīto pienāktos ordenis.

Attīstību kavējot līdzekļu trūkums...

Neatbalstu vaimanas, ka pašvaldībai trūkst naudas. Vienkārši budžets jāizmanto efektīvi un racionāli. Priekšsēdētajam un vietniekiem būtu jāstrādā vienotā tandēmā kā Indulim Trapiņam un Jānim Rudzītim.

Vai Ogres problēmās vainojama kāda konkrēta partija vai politiskais spēks?

Ogrē ir pārstāvētas praktiski visas lielās partijas, taču neviena no tām nav dominējoša. Politiskā sadrumstalotība nenāk par labu, jo finansējums Latvijā, diemžēl, joprojām tiek dalīts pēc politiskās piederības principa. Līdz ar to kādu projektu iespējams īstenot vienīgi vienojoties ar citiem politiskiem spēkiem un rodot kompromisus. Rezultātā daudzi priekšvēlēšanu solījumi netiek realizēti. Jau divdesmit gadus tiek virzīta iecere par tuneļa būvniecību zem dzelzceļa.

Vai redzama gaisma tuneļa galā?

Šajā domes sasaukumā, atšķirībā no iepriekšējiem, nav savstarpēju politisku ķīviņu. Ir domu apmaiņa, dialogs. Šajā sasaukumā ir pārstāvēts plašs partiju spektrs un mēs nešķirojam pēc partijas piederības. Tiekoties deputātiem, notiek dialogs. Neviens nesaka – balsosim tā vai citādi. Vairs neteik izmantoti kompromati, nav tādu politisko ambīciju, spēlīšu. Iepriekšējo sasaukumu laikā notikušas slepenas tikšanās, kuru laikā dalīti krēsli, veicot amatpersonu rokādi, izmantoti dažādi ietekmēšanas veidi. Manuprāt tautas ievēlētu deputātu ieceltajām amatpersonām jāļauj nostrādāt vismaz četrus gadus, sevi pierādīt, citādi darba atmosfēras vietā iestājas anarhija. Taču pilsētā jābūt saimniekam un stingrākai disciplīnai. Uzskatu, ka lielāka kārtība ir iekārtā, kurā ir zināmas autoritārisma pazīmes. Pie kārtīga saimnieka krīzes nekad nebūs.

Ogres novada domes deputātu vidū ir maz uzņēmēju...

Ja pēc vēlēšanām vēl bija trīs uzņēmējdarbības jomas pārstāvji – Ludvigs Tribockis, Rolands Millers un es, tad Tribocka kungs savu mandātu ir nolicis un savu enerģiju velta uzņēmējdarbībai. Kaut arī joprojām deputāta statusā, līdzīgi šobrīd rīkojas Rolands Millers, kurš vairāk strādā un uzturas Maskavā. Esmu tāds kā pēdējais mohikānis un arī man pašam kā Ogres uzņēmējam arī nācies sastapties ar virkni problēmu. Neredzu jēgu no Ogres Biznesa inkubācijas centra. Kādu darbu tas ir veicis, ko inkubējis? Šobrīd sadarbība starp domē strādājošajiem un uzņēmējiem ir vāja. Ir jālauž stereotipi un jāsaprot, ka uzņēmējs, kas attīsta un sakārto infrastruktūru, dod labumu sabiedrībai. Jāatbalsta vietējie uzņēmēji, kas dod darbavietas vietējiem cilvēkiem un maksā nodokļus pilsētas budžetā, nevis kā tagad, kad visos konkursos uzvar ārvalstu vai citu pašvaldību firmas. Esmu piedalījies daudzu projektu attīstīšanā, arī arī ārzemēs. Daudzās zemēs, piemēram Amerikā un Turcijā, uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru nodrošina pašvaldība. Mednieku, Mārsila, Mežezera ielas posmos un Sietiņu ielas izbūvē ieguldīts Ogres Prestiža finansējums, kopumā apmēram 360 tūkstoši latu. Ielas šobrīd pieder pašvaldai, kas piedalījās ar līdzfinansējumu vien 30% apmērā.

Vai pateica paldies?

Rezultāts bija nu jau bijušo deputātu Tukiša Jura un Gunāra Kārkliņa sūdzības KNAB, kas, veicot rūpīgu pārbaudi pusotra gada laikā, konstatēja, ka nekādi pārkāpumi nav izdarīti. Bet tas prasīja daudz nervu, nācās sniegt paskaidrojumus gan KNAB, gan Ekonomikas policijai. Netrūka arī ķengu Ogrenetā. Laikam jau ir cilvēki, kuriem nav lielāka prieka kā kādam ieriebt. Vērsāmies tiesā un tās spriedums bija viennozīmīgs – apmelojumi ir jāatsauc! Taču tikai portāla jaunie īpašnieki pēc 3 gadiem atvainojās par nepatiesu ziņu sniegšanu.

Kā šobrīd vērtējat vietējos medijus?

Šobrīd situācija ir mazliet normalizējusies, taču Ogrē mediji ir ļoti sadrumstaloti. Pietiktu ar vienu portālu un vienu laikrakstu, apvienojot dažādos izdevumus vienā biezākā. Informācijas masu medijos ir pamaz, bet analītiski izvērtētas informācijas tikpat kā nav vispār.

Sācies tiesas process, kurā ir runa par kādu filmu, kas it kā esot uzņemta par Gunāru Kārkliņu...

Neuzskatu viņu par kādu nacionālu varoni, par kuru būtu jāuzņem filmas. Nekad ne par vienu neesmu uzņēmis ne filmas, ne arī sūdzības rakstījis. Diemžēl, to pašu nevar teikt par vairākiem nu jau bijušajiem deputātiem.

Kā vērtējat novada sporta dzīvi?

Šogad sportam pašvaldības budžetā atvēlēts vairāk līdzekļu, daudz ir arī sporta dzīves vadīšanā un uzraudzībā iesaistīto personu. Tomēr atbalsts sportam joprojām ir nepietiekošs, nav apzināti daudzi sporta entuziasti. Joprojām liela nozīme ir privātajam atbalstam. SIA „Ogres prestižs” ik gadu amatiersporta attīstībā iegulda līdz 15 tūkstošiem latu. Atbalstām basketbola un hokeja komandas, esam atbalstījuši arī enduro Baltijas čempionāta posma rīkošanu un Baltijas čempionu buggy1600 klasē Dāvis Aupe. Manuprāt, ikvienam uzņēmējam labdarībai  - sportam kultūrai un cita veida – būtu jāatvēl 10-15% no saviem ienākumiem. Aktīvs šajā ziņā bijis arī Orions un Jumis. Diemžēl, pieredze rāda, ka vietējo dzīvi atbalsta vietējie uzņēmēji, bet ārvalstu investori to dara reti. Neesmu dzirdējis, ka nozīmīgu atbalstu vietējām iniciatīvām būtu sniedzis Rimi, Maksima vai citi ārzemniekiem piederoši uzņēmumi.

Cik veiksmīgi attīstās Ogres apkārtnes tūrisma nozare?

Jau izskanējis, ka esošā Ogres tūrisma informācija centra vieta nav tā labākā. Manuprāt, būtu lietderīgi to izvietot pie Rīga-Daugavpils šosejas, iepretim Trikotāžas kombinātam. Varētu izmantot gan autostāvvietu, gan pamesto transformatora ēku. Pasaules un citu Latvijas pašvaldību pieredze pierāda, ka tūrisma informācijas centri visveiksmīgāk darbojas tieši pie maģistrālēm, jo vislielākos līdzekļus atstāj tūristi, kas pilsētā iebrauc ar auto. Labs piemērs ir tūrisma informācijas centrs pirms Pļaviņām, ar nelielu ēstuvi un veikaliņu. Autotūristam jādod iespēja iepazīties ar atpūtas iespējām un apskates objektiem, izmantot velonomas pakalpojumus. Neatbalstu ideju tūrisma informācijas centru izvietot Brīvības ielā 44. Jāatbalsta vietējās tūrisma iniciatīvas. Labs piemērs ir arī zemnieku saimniecība, atpūtas komplekss Turbas. Līdzīgu kompleksu attīstīšanai un popularizēšanai, nodrošinot neparastas un pat ekkluzīvas atpūtas iespējas. Viena saimniecība var piedāvāt vīnu, cita – kastaņu vannu. Vellu var izdomāt, ja tikai grib strādāt. Taču ir nepieciešams pašvaldības atbalsts.

Kā pietrūkst Ogrē?

Nepieciešams bērnu un jauniešu atpūtas, un atrakciju parks. Tie ir gan Ventspilī, gan Olainē, bet Ogrē praktiski nav vietas šāda parka izveidošanai. Viena no iespējām bija pašvaldības zeme Zilokalnu prospektā, kur sobrīd paveras pamests būvlaukums. Ja dome iepriekšējā sasaukuma laikā šos 8 hektārus nebūtu vieglprātīgi pārdevusi, tad būtu daudz vietas iedzīvotājiem nepieciešamu objektu izvietošanai. Arī teritorijas uzturēšanai būtu nepieciešami minimāli līdzekļi. Atpūtas kompleksu Puduri 16 hektāru platībā Ķeguma novadā uztur kārtībā viens cilvēks. Ogrē trūkst kinoteātra, mini divstāvu-trīsstāvu viesnīcas, nelielas boulinga zāles.

Kā vērtējat ieceri pie kultūras centra būvēt tirdzniecības centru?

Manuprāt, tas pilsētai nav nepieciešams. Ir nepieciešama konkurence, lai būtu pārstāvēti dažādu tīklu veikali. Man personīgi patīk Sky tipa veikali, kas Latvijā ir tikai trīs. Atbalstu iecerēto Rimi būvniecību Rīga-Daugavpils šosejas malā, bet pilsētas centrā pie iedzīvotāju un esošā veikalu skaita jauni veikali nav nepieciešami. Jau šobrīd auto piebraukšanas iespējas pie kultūras centra ir ierobežotas, it īpaši pasākumu laikā. Uzbūvējot veikalu, satiksmes mezgls pie Parka ielas būs ļoti sarežģīts, apgrūtinot satiksmi Upes prospektā. Cietīs tuvējo daudzstāvu namu iedzīvotāji.

Bet teritorijas plānojums taču ir apstiprināts

Tā vai citādi, šur tur teritorijas plānojumā būs nepieciešamas izmaiņas. Arī īpašnieku plāni var mainīties. Tādēļ, piemēram, Limbažu pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem paredzējusi iespējas, kādās var veikt grozījumus. Pļavai aiz Ogres kultūras centra būtu nepieciešams citāds pielietojums. Ja agrāk Ogri zināja pēc tās estrādes, kas bija ļoti bagāta tradīcijām, tad tagad tur palicis tikai Bermuda trijstūris. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Šobrīd estrādes Ogrei praktiski vairs nav. nodot to privatizācijai bija kļūda. Atbalstu ierosinājumu pļavā aiz kultūras centra izveidot mini estrādi, kur varētu rīkot dažādus pasākumus, piemēram, svinīgus izlaidumus skolu audzēkņiem. Turpat blakus varētu atrasties arī bērnu atrakciju parks, laukums dažādām sporta aktivitātēm, vieta gadatirgiem, ledus skultpūru izstādēm un citiem sarīkojumiem.

Tirdzniecības centra būvnieki taču sola izbūvēt rotaļu laukumu.

Jā, tiek piedāvāts arī izvietot cirka arēnu. Uzliks tentu, kas, varbūt, izmaksās 2-3 tūkstošus. Laukuma izmaksas būtu kādi 10-15 tūkstoši latu. Pašvaldībai šādi līdzekļi ir. Taču ir cilvēki, kas, iepazīstoties ar centra būvnieku piedāvājumu, apstulbst. Uz papīra izskatās labi, taču zinu, ka, piemēram, Mednieku ielas iedzīvotājiem traucē, kad strādā veikala ventilatori, rīta agrumā brauc preču pievedēji. Pretenzijas būs arī Parka ielas iedzīvotājiem. Viņi tās jau ir pauduši sabiedriskās apspriešanas laikā. Publiskajā telpā jau izskanējis, ka tirdzniecības centram paredzētā zeme vēsturiski ir pieerējusi pašvaldībai, bet Sergejs Grekovs un Irita Kārkliņa to ieguva zināmu ēnu darījumu rezultātā. Šis darījums būtu jāvērtē tiesībsargājošām iestādēm, bet pašvaldībai dialoga veidā vajadzētu meklēt zemes atpirkšanas iespējas.

Kā vērtējat Ķīļa aizsākto izglītības reformu?

Ķīļa reformas ir pareizas, taču tām nav atbalsta, jo katrs domā par savu kabatu. Diemžēl, Latvijā māca nevis kvalitātei, bet kvantitātei. Nav pareizi 20 augstskolās mācīt par vadītājiem. Neveidojas viņi ne par uzņēmējiem, ne direktoriem. Pasaulē pierādīts, ka par uzņēmējiem kļūst tikai 2-5% iedzīvotāju. Augstskolās netiek gatavota daudz uzņēmumos pieprasītu speciālistu – pārtikas tehnologu, tehnisko speciālistu.

Vai Ogres ģimnāzijas sporta laukums ir pabeigts?

Ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča un viņa vietnieka Egila Helmaņa atbalstu noslēgušies otrās kārtas būvdarbi. Pateicoties Latvijas futbola federācijas direktora Gunta Indriksona un ģenerālsekretāra Jāņa Mežicka pretimnākšanai, pilsēta saņēma vērtīgu dāvanu – futbola laukuma segumu. Taču joprojām nav atrisināta virkne jautājumu – nepieciešams skrejceļš, tualetes un citi uzlabojumi. Lieli līdzekļi nebūtu nepieciešami, vien griba un vēlme ar to nodarboties, taču diemžēl amatpersonas nereti vairāk interesē saņemt algu, nekā izdarīt darbu.

Varbūt amatpersonām ir pārāk zemas algas?

Uzņēmējdarbības iestādēs darba algas ir zemākas, nekā pašvaldības iestādēs. Man kā darbiniekam, kas maksā nodokļus, jāuztur 3-4 personāži, galvenokārt amatpersonas.

Kas jums mācīja darba tikumu?

Vecmamma. Viņa teica, ka labāk ar tukšu vēderu iet gulēt, nekā ar parādu piecelties. Darba gaitas sāku 2.autokombinātā, vēlāk strādāju Ogrē, kļuvu par 10.autokombināta pasažieru pārvadājumu daļas priekšnieku. Nopelnīju savu pirmo auto - Moskvič. Manā pakļautībā bija četras autoostas – Pļaviņas, Nereta, Stučka un Ogre. Savulaik panācu, lai autobuss Ogrē brauc nevis pa šoseju, bet gan gar stadionu. Šoferi bija neapmierināti, jo pa šoseju braukt taču vieglāk. Tad sāku strādāt ceļu daļā par darbnīcas vadītāju, galveno mehāniķi. Atbildēju par ceļa tehnikas uzturēšanu un katlumāju. Tā nopelnīju dzīvokli.

Kā radās Cido?

Biznesā ļoti svarīgi ir pirmajam realizēt ideju. Mūsējā bija tobrīd tautā iecienīto cidoniju dzērienu ražošana. Kolhozā „Kopdarbs” sākumā strādāju par mehāniķi, vēlāk tiku paaugstināts par cidoniju ceha vadītāju. Neatkarības pirmajos gados cehu privatizējāt, gan par savām pajām, gan pārpērkot pajas no citiem īpašniekiem. Tā privatizējām arī cidoniju dārzus. Vēlāk ar Godmaņa valdības lēmumu dārzi tika atdoti vēsturiskajiem īpašniekiem un... aizauga. Cido radās, kad iegādājāmies pamestu Rīgas atspirdzinošo dzērienu rūpnīcu Mangaļi. Tajā laikā nebija valdības atbalsta, lai varētu veikt lielākas investīcijas un liela nozīme bija tam, ka mums uzticējās bankas. Vēlāk izveidojām kopuzņēmumu ar sadarbības partneriem Polijā.

Kādus vēl uzņēmumus esat vadījis?

Savulaik pat vienlaicīgi 12 uzņēmumos biju valdes priekšsēdētajs. Šobrīd esmu valdes priekšsēdētajs SIA Ogres prestižs, Akorns un Vējkrasti. Daudzas kompānijas veiksmīgi pārdotas – Doles prestižs, Mežaparka prestižs, Modems un citas. Mednieku ielas māju celtniecībai aizņēmos 3,5 miljonus latu un bankas neprasīja pat biznesa projektus. Tagad visi kredīti atdoti. Uzticības kredīts bankās man ir augsts, tikai žēl, ka šīs bankas nepieder latviešiem, bet skandināviem. Pretimnākšana būtu arī šodien, jo uzticība ir iegūta. Taču valsts pretimnākšanas uzņēmējdarbas attīstības projektiem pietrūkst. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, pagaidām iespējas attīstīt jaunus projektus jaunu projektu attīstību vērtēju piesardzīgi.

Vai ir vēl kādi projekti padomā?

Daudz ko varētu darīt, ja nebūtu tā skaudība un neskatītos viens otra kabatā. Būtu priecīgs, ja varētu savest kārtībā lielāku jautājumu loku, vairāk piedalīties pilsētas attīstībā, atstāt kaut ko pēc sevis. Jau izstrādāts detālplānojums 48 privātmāju būvniecībai Ogresgala pusē. Taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju, zeme šobrīd tiek izmantota lauksaimniecībā. Pilsētā ir liels pieprasījums pēc vienistabu un divistabu dzīvokļiem. Pat rindas stāv. Gribējām būvēt vēl divus daudzdzīvokļu namus Meža prospektā, bet pašvaldība brīvo zemi uz 30 gadiem iznomāja SIA Orions. Nekāda darbība tur nenotiek un pilsētai nekāda labuma no šī darījuma nav. Bija plāns Mednieku ielā esošo zemessardzes bāzi pārvietot uz Lielvārdi. Tiktu atbrīvoti 2,5 hektāri, arī tur varētu būvēt daudzstāvu namus. No manas un UPB holdinga puses bija piedāvājums uzbūvēt katlumāju Mednieku ielas vajadzībām, kas atslogotu pilsētas siltumtīklus, Dzilnas ielā bija iecerēta bērnudārza būvniecība, kurā pašvaldībai nebūtu jāiegulda ne santīma, taču arī šie projekti neguva pašvaldības atbalstu. Meža prospektā bija iecerēts atpūtas komplekss ar spa, ārstnieciska tipa veselības centru, viesnīcu, ķīmisko tīrītavu, automazgātuvi, sporta-trenažieru bloku vairākos stāvos. Tagad sporta zāles izvietotas Ogres pagrabos, vai tas ir normāli? Pie atpūtas kompleksa būtu autostāvvieta 70 automašīnām. Viesnīcas iemītniekiem – tūristiem varētu izbūvēt meža takas. Pie šī projekta ar UPB biroju strādāju pusgadu, ieguldot apmēram 20 tūkstošus latu. Pašvaldībā sen izstrādāts projekts ēkas rekonstrukcijai Mālkalnes prospektā 38. Ieguldot no 700 līdz 1200 tūkstošiem latu, tiktu iegūti 67 vienistabas un 12 divistabu dzīvokļi un ēka būtu savesta kārtībā. Gatavs arī projekts apļa izveidei Mālkalnes un Mežezera ielas krustojumā ar Tīnūžu ielu. Tā vietā uzlika luksoforu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Kādas kļūdas jūs redzat pilsētas attīstībā?

Ieguldīti lieli līdzekļi un dažādu valstu arhitektu darbs „Ogres pilsētas centra rekereācijas zonas nākotnes attīstības vīzijas un vides dizaina” izstrādē. Rezultāts drīzāk atgādina „mirāžu” , kuru neviens nekad neīstenos. Ogres pilsētas paplašināšanās iespējas ierobežo Ķeguma un Ikšķiles novadu, un Rīgas mežu aģentūras zemes, tādēļ atliek vien izmantot esošo ģeogrāfisko situāciju. Diemžēl, pilsēta palaidusi garām virkni attīstības iespēju. Bija kļūda nodot privatizācijai zemi zem garāžām Jaunatnes ielā. Te varēja izveidot visiem pilsētniekiem pieejamu autostāvvietu. Stāvvietai labs būtu bijis arī nu jau bijušais pašvaldības zemesgabals pie dzelzceļa, taču arī to atdeva privatizācijai. Privatizācijas procesā lielākais zaudējums bija trikotāžas kombināts. Ja būtu piesaistīts nopietns investors, modernizēta ražošana, varētu saglabāt darba vietas. Bet tagad agrāko 7000 strādājošo vietā palikuši tikai kādi 300. Kādreiz Ogres pirts piederēja pašvaldībai. Kādēļ to atdeva privatizācijai? Šodien redzam rezultātu. Tagad pie izglītības iestādēm trūkst zemes. Kāpēc ar bijušajiem deputātiem saistītiem cilvēkiem ļāva privatizēt pašvaldības zemi pie Ogres ģimnāzijas. Tur tagad ir smukas rindu mājas, bet vai tiešām šo zemi nevajadzēja iedzīvotājiem, skolēniem? Tā taču nebija uzņēmējdarbība, bet klaja zagšana! Atceros, ka šī darījuma īstenotāji citus uzskatīja par otrās šķiras uzņēmējiem, zākājās. Nebija pareizi risināts jautājums par autoostu. To vajadzēja vienā ēkā – tagadējā dzelzceļa stacijā. Vajadzētu savest kārtībā pilsētas tirgus laukumu, dodot iespēju katram zemniekam tirgot savu produkciju.

Vai varat minēt arī kādus pozitīvos piemērus?

Jā. Labs piemērs ir brāļi Kapusti, kas izveidojuši tirdzniecības centru „Dauga” un metālapstrādes rūpnīcu. Lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā devis Dainis Širovs, kas savedis kārtībā slimnīcu un tai piegulošo teritoriju. Pozitīvi vērtējama renovētā māja Mālkalnes prospektā 22, Brīvības ielas rekonstrukcija, pašvaldības ēku siltināšana un citi projekti.

Paldies par interviju! Jācer, ka ar jūsu viedokli iepazīsies arī kolēģi domē.

Vienmēr savu viedokli esmu teicis acīs gan domes priekšsēdētajam, gan deputātiem, bet daudzos jautājumos netieku saprasts. Es neesmu parocīgs. Esmu maksimālists. Varbūt tādēļ pēc pašvaldību vēlēšanām viens otrs kolēģis man piedāvāja nolikt deputāta mandātu.

Kas būs galvenie spēlētāji nākamajās pašvaldību vēlēšanās?

Manuprāt, vislielāko vēlētāju atbalstu saņems partijas „Ogres novadam” un „Visu Latvijai!”.