Komentāri (6)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Aizvadītajā nedēļā daudzās Latvijas skolās notika Žetonvakars. Arī Ogres ģimnāzijas 12.klases Kultūras centrā atzīmēja šo notikumu. Lai nedaudz iemarinētu topošo absolventu šībrīža sajūtas, “Ogres fakti” lūdza Ogres ģimnāzijas 12.b klasei pastāstīt par sevi:

“Tādi nu mēs – mazie Sprīdīši - esam. Pēc nieka simts dienām dosimies prom no ierastā skolas sola pasaulē laimi meklēt. Kopš sensenajiem laikiem  daudz kas ir mainījies – Vēja, Meža un Laimes mātes pa zemes virsu vairs nestaigā un brīnumlīdzekļus cīņā pret ļauno neviens vairs nedala. Lielās uzvaras jāizcīna mums pašiem, taču arī mums ir  savi sargeņģeļi. 

Tāpat kā Sprīdīša vecmāmiņa, mūsu mīļā audzinātāja Dace visus šos gadus ir par mums rūpējusies un gādājusi. Lai vai kādas blēņas mēs sadarītu, viņa vienmēr ir ar mums un zinām, ka labākas par viņu mūsu klasei nav nevienas pasaulē.

Vēja mātes asistentes - fizikas skolotājas palīdzējušas mums savaldīt viņu attālo radinieku – Einšteina, Ņūtona un Oma izdomātos likumus. 

Ķīmisko formulu mežā skolotājas Pommeres vadībā esam iemācījušies ne vien to,  ka ar trinitrotoluola palīdzību pašam velnam var likt dancot, bet arī to, ka metanols spēka avotiņā netek viennozīmīgi.

Pateicoties skolotājai Kadakovskai, lai atrastu mājas, mums nebūs jātraucē aizsargājamais Ziemeļu gulbis – savu rajonu atpazīsim pēc sugu daudzveidības.
Tomēr ir lietas, kas kopš Sprīdīša laikiem palikušas nemainīgas. Kad viss būs norimis, paverieties laukā - pie debesīm jau redzams piena ceļš.” (Klases domas apkopoja Santa Elstiņa)