Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kā novēroja „Ogres fakti” vairākos reklāmas sludinājumos laikrakstā „Kaleidoskops” tiek pārkāpta dzimumu līdztiesība.

Lai par to pārliecinātos, veicām eksperimentu ar Ogres novada uzņēmumu - SIA „Aurora Baltika” (sludinājuma teksts 21.11.2008. „Kaleidoskops” numurā: „Zeķu ražotnei „SIA „Aurora Baltika” vajadzīgi: šuvējas un to mācekles, šķirotājas”) zvanījām kā fiktīvas personas – gan sieviete, gan vīrietis un noskaidrojām, ka firma SIA "Aurora Baltika" darbā nepieņem vīriešus, jo viņi, kā paskaidroja darba devēja, nespēj tik ātri darboties, nespēj iejusties sieviešu kolektīvā utml.

Kad uz uzņēmumu zvanīja vīrietis Egons un piedāvājās kandidēt uz vakanto šuvējas vietu, darba devēja, pirmkārt, izklausījās ļoti izbrīnīta un pārjautāja, vai tiešām esot „šuvēja”, otrkārt atzina, ka visas šuvēju vakances jau esot aizņemtas.

Pēc kāda laika uz SIA „Aurora Baltika” zvanīja sieviete Madara, kurai arī atzina, ka šuvēju vietas ir aizņemtas, bet piedāvāja šķirotāju darbu. Kad sieviete pateica savu vecumu (50), arī par viņu izteiktas šaubas – vai spēs tik ātri darboties, kā citas. Visbeidzot, sieviete pajautāja, vai uzņēmums darbā pieņem arī vīriešus, uz ko atbildēts noraidoši, jo vīrieši nespēj tik pacietīgi un veikli darboties, kā arī viņi nespētu iejusties sieviešu kolektīvā.

Par šo gadījumu jautājām Valsts Darba Inspekcijas (VDI) Juridiskās nodaļas vadītājam Guntaram Staunem, kurš atzīst, ka šis gadījums noteikti uzskatāms par diskrimināciju, kuru aizliedz Darba likuma 29.pants.

„Par nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no dzimuma (vai atkarībā no citiem apstākļiem, kas minēti Darba likuma 29.pantā) var iestāties gan civiltiesiskas, gan administratīvi tiesiskas, gan krimināltiesiskas sekas” atzīst Guntars Staune.

„Vispirms par civiltiesiskajām sekām – Darba likuma 34.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības. Darba likuma 29.panta astotā daļa nosaka, ka, ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Tas nozīmē, ka darbinieks, kurš nav pieņemts darbā diskriminējošu apstākļu dēļ, var celt prasību tiesā pret attiecīgo uzņēmumu par atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu. Darbinieks prasības pieteikumā var norādīt summu, kādu viņš vēlas saņemt, taču tās apmēru jebkurā gadījumā noteiks tiesa pēc sava ieskata. Nav izslēgts, ka darbinieka prasītā summa arī tiks piedzīta. Taču jāatceras, ka saskaņā ar Darba likuma 34.panta otro daļu darbinieks nevar prasīt tiesai nodibināt darba tiesiskās attiecības piespiedu kārtā” skaidro G.Staune.

Administratīvi tiesiskās sekas - Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.17 pants paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem. Ja persona (darba devējs) ir izrādījusi diskriminējošu attieksmi darba tiesisko attiecību jomā, tad administratīvo pārkāpumu lietu izskata un sodu uzliek Valsts darba inspekcija.

Krimināltiesiskās sekas - Krimināllikuma 149.1 pants nosaka sekojošo:
(1) Par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par cita normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, -soda ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.
(2) Par tādu pašu darbību, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, -soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Minēto Krimināllikuma pantu var piemērot tad, ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, proti, pirms personu saukt pie atbildības pēc šī panta, vispirms personai jābūt sodītai pēc LAPK 204.17 panta.
Ja diskriminētā persona vēlas piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu, tai jāceļ prasība tiesā. Prasības celšanu tiesā reglamentē Civilprocesa likums. Jāatceras, ka diskriminētajam darbiniekam diskriminācijas fakts būs jāpierāda. Civilprocesā jebkura fakta pierādīšanai var izmantot Civilprocesa likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus - Pušu un trešo personu paskaidrojumi, Liecinieku liecības, Rakstveida pierādījumi, Lietiskie pierādījumi, Ekspertīze, Institūcijas atzinums. Ja diskriminācijas fakts pierādīts administratīvajā procesā vai kriminālprocesā, var izmantot arī šos pierādījumus.

Jebkura persona par diskriminācijas faktu darba tiesiskajās attiecībās var vērsties Valsts darba inspekcijā. VDI pēc šāda iesnieguma saņemšanas veiks LAPK paredzētās darbības, izmeklēs administratīvā pārkāpuma lietu un sauks personu pie likumā noteiktās atbildības.

Jebkura persona par diskriminācijas faktu var vērsties arī citās tiesībsargājošās iestādēs - policijā, prokuratūrā, tiesībsarga birojā utt.
„Ogres fakti” VDI arī jautāja, vai nav iespējams veikt kaut kādus grozījumus, lai aizliegtu masu saziņas līdzekļos ievietot sludinājumus, kad darbā aicina tikai viena dzimuma pārstāvjus - arī tas ir aizskaroši!?

Izrādās, ka jau no 2002.gada Darba likumā pastāv 32.pants, kas nosaka sekojošo:
(1) Darba sludinājums (darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām) nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
(2) Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.
Gan Ogres VDI inspektors Kārlis Klušs, gan VDI sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Sarmīte Bunka-Brilijonka atzīst, ka par diskriminācijas gadījumiem vienotas datu bāzes nav, bet katra iestāde šāda veida iesniegumus reģistrē savās datu bāzēs. Valsts Darba Inspekcija iesniegumus par diskrimināciju saņem salīdzinoši reti.