Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

19.septembrī uz Rēzekni devās Ogres novada kultūras darbinieki, lai apskatītu jauno Latgales vēstniecību GORS, Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru „Zeimuļs”, kā arī iepazītos ar Latgales Kultūrvēstures muzeju.

Rēzekne ir pirmā pilsēta Latvijā, kur no pamatiem (ar pašvaldības, ERAF fonda un valsts līdzekļu atbalstu) uzcelts jauns Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs. Vēstniecība „GORS” ir atvērta kopš šī gada maija, un šo pāris mēnešu laikā to apskatījušas jau vairāk kā 3000 ekskursantu grupas. Ēkā ir divas akustiskās koncertzāles, no kurām viena pielāgota kino demonstrēšanai, horeogrāfijas zāle, orķestra mēģinājumu telpa, mūzikas ierakstu veikals, dzimtsarakstu nodaļa, restorāns un plašas telpas orķestra, koru un deju kolektīvu mēģinājumiem. Šeit plānots organizēt reģionālas un starptautiskas konferences, seminārus, plenērus, izstādes, jaunrades darbnīcas, muzikāli dramaturģiskus uzvedumus, amatiermākslas norises un citus kultūrizglītojošus sabiedriskus pasākumus. Ogres novada kultūras darbiniekiem bija iespēja izstaigāt lielās un gaišās ēkas telpas, kā arī baudīt garšīgu maltīti „GORS” restorānā.

Interesantas arhitektūras un ļoti radoša ēka Rēzeknē ir arī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs „Zeimuļš”, kas tika atklāts pagājušā gada 1. septembrī. Centrā atrodas Jaunatnes lietu nodaļa, Skolēnu interešu centrs, Tūrisma attīstības centrs, Latgales amatnieku veikals – salons un darba prasmju izstāžu zāle, kā arī kafejnīca. Centrā darbojas bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam. Skolēnu interešu centrā tiek piedāvātas 83 interešu izglītības programmas (dziedāšana, dejošana, instrumentu spēle, keramika, zīmēšana, šūšana, dambrete, šahs u.c.), savukārt Jaunatnes lietu nodaļa veic darbu ar jaunatni un sekmē jauniešu neformālās izglītības iespējas. Visas nodarbības centrā bērniem un jauniešiem ir bez maksas, atsevišķām nodarbībām nepieciešams līdzi ņemt savus materiālus.

Latgales Kultūrvēstures muzeja ekspozīcijā „Rēzekne laikmeta griežos” Ogres novada kultūras darbinieki uzzināja vairākus vēsturiskus faktus par šo pilsētu, tās cilvēkiem un simboliem, savukārt ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtības radīts brīnums” saņēma izsmeļošu informāciju par Latgales keramikas kultūras pirmsākumiem, attīstību un situāciju mūsdienās, to visu apskatot pašu acīm. Bija iespēja izstaigāt arī muzejā esošās izstāžu zāles un apskatīt gan gleznu, gan fotogrāfiju, gan keramikas darbu izstādi.

Šo radošo dienu organizēja Ogres novada pašvaldība. Pašvaldības kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka atklāj, ka šādos pieredzes apmaiņas braucienos Ogres novada kultūras darbinieki dodas regulāri. Pavasarī bijusi ekskursija Krievu drāmas teātrī – apskatīta ēka un kopīgi baudīta arī šī teātra izrāde. Šīs sezonas sākumā radošā diena Rēzeknē, kur minētās kultūras iestādes ir nozīmīgas visā Latvijas kultūras dzīvē. A.Ausjuka informē, ka novada kultūras darbinieki tiekas ne tikai šādos kopīgos izbraucienos un ekskursijās, bet katru mēnesi arī īpašos semināros, kur savā starpā pārrunā aktualitātes savos pagastos, plānotos pasākumus, problēmas. Šogad šīs tikšanās reizes tiks papildinātas ar noderīgu informāciju – notiks teorētiskas un praktiskas nodarbības par kultūras pasākumu vadīšanu, scenāriju rakstīšanu, stila etiķeti un citiem jautājumiem, un tos vadīs profesionāļi. Mācību procesa koordinatore ir Ogres kultūras centra projektu vadītāja Daina Raituma. Sezonas sākumā notikusi tikšanās ar kolektīvu virsvadītājiem, kopīgi pārrunājot šīs sezonas skates, konkursus un pasākums. 2014. gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, paredzēti dažādi pasākumi, kuros piedalīsies arī Ogres novada kolektīvi. Savukārt novadā šajā sezonā lielākais pasākums plānots 21. jūnijā Suntažos, kur notiks novada Dziesmu un deju diena, katrā žanrā būs sava skate, konkurss – koriem, amatierteātriem, vokālajiem ansambļiem un citiem kolektīviem.

Par aizvadīto dienu Rēzeknē A.Ausjuka ir gandarīta: „Redzējām, kāda izskatās jaunā celtne, lai gan jāatzīst, ka atrodoties GORS ēkā, neizjutu siltumu – lielas, plašas telpas, vestibili un gaiteņi, kas, cerams iegūs arī dvēseli. Toties patiešām liels prieks par centra „Zeimuļs” atmosfēru un darbību, īpaši par to, ka Rēzeknes pašvaldība var atļauties bērniem un jauniešiem visas nodarbības nodrošināt bez maksas.  Mums noteikti arī par to vajadzētu padomāt. Kopumā radās pārdomas, ka – cik pilsētu, tik ir pieeju kultūras un izglītības jautājumiem. Iepazīstoties ar citu darbu, ir iespēja izvērtēt un salīdzināt ar mūsu novadā notiekošo. Mūsu pagastos ir tik brīnišķīgas kultūras iestādes - piepildītas un sakoptas! Nemaz nevajag skaistu, jaunu ēku kā pili, ja tajā nav dvēseles.”

Radošās dienas dalībniece bija arī Taurupes tautas nama vadītāja Nellija Balode, kura tautas namu vada trešo gadu un tik kuplā kultūras darbinieku lokā pieredzes apmaiņā dodas pirmo reizi. „Uz GORS un „Zeimuļu” gribēju aizbraukt jau sen, par šīm iestādēm tagad visi runā un tās ir topā. Pievērsu uzmanību telpu noformējumam, šo to varēšu izmantot arī savā iestādē, guvu jaunus impulsus un iespaidus. Šādi braucieni ir vajadzīgi,” ir pārliecināta N.Balode. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, tautas nama vadītāja ir gandarīta, ka, pateicoties kopīgiem spēkiem un mērķtiecīgam darbam, Dziesmu un Deju svētkos vasarā pirmo reizi piedalījās Taurupes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs, turklāt projekta ietvaros deju kolektīvam pašūti jauni tērpi. Tagad svarīgākais uzdevums nezaudēt līmeni. Par gaidāmajiem notikumiem šosezon N.Balode min foto kluba darbu izstādes atklāšanu 5. oktobrī, kurā būs apskatāmi jūlija beigās kluba plenērā Taurupē tapušās fotogrāfijas. Pavasarī plānots atzīmēt amatierteātra režisores, ilggadējas muzeja vadītājas Intas Antones 80 gadu jubileju.

Ķeipenes tautas nama vadītāja Inese Daugaviete par šādu braucienu galveno vērtību uzskata kopīgu atpūtu, jo kultūras darbiniekiem laikā, kad citiem ir svētki, visbiežāk ir jāstrādā. „Latgale kaut kādā mērā Latvijā ir atstumta, un man liels prieks par redzēto, par viņu veikumu. Prieks, ka pašvaldība ir atradusi līdzekļus, lai bērniem būtu bezmaksas nodarbība, tas ir veids, kā piesaistīt ģimenes, lai tās neaizbrauktu, arī pie mums šis jautājums ir aktuāls,” saka I.Daugaviete. Vasarā Ķeipenē noticis ikgadējais mākslinieku plenērs, to varētu dēvēt pat par starptautisku pasākumu, jo Ķeipenes mākslinieku grupai pievienojušies divi mākslinieki no Sanktpēterburgas. Šogad, decembra sākumā, Ķeipenē tiks atzīmēta senioru deju kolektīva 15 gadu jubileja. Pieaugot bērnu skaitam, plānota vēl viena 1. līdz 4. klašu deju kolektīva grupa, kas uzsāka darbu tikai pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā atklāts deju pulciņš pirmsskolas vecuma bērniem, ko šogad arī plānots papildināt ar vēl vienu grupu. Šie pulciņi ir maksas. Tautas namā šajā sezonā plānots atklāt teātra studiju „Ķepa”.

Madlienas kultūras nama vadītājai Elīnai Cilēvičai šī ir tikai otrā sezona šajā amatā un pirmais kopīgais pieredzes apmaiņas brauciens tik kuplā kolēģu pulkā. Arī Elīna ir pārliecināta, ka šāda veida braucieni ir nepieciešami un tie rada prieku. Rēzeknē redzētais kultūras nama vadītājai licis aizdomāties par latgaliešu patriotismu – lepnumu par savu kultūru, vēsturi un tradīcijām, no kā būtu vērts pamācīties. Raugoties priekšā stāvošajā darbā, E.Cilēvičai zināmas bažas radot finanšu trūkums, jo esot daudz idejas, kuras griboties īstenot, bet viss apstājas ar finanšu trūkumu. Jūnijā kultūras namā darbu uzsākusi kultūras darba organizatore Elīna Daugerte, kas esot ievērojams un patīkams atspaids. Madlienā šogad plānota kora 140 gadu jubileja, kā arī jauniešu deju kolektīvam aprit 65 gadi. Kolektīvu sastāvā lielas izmaiņas nav plānotas, darbu turpinās jau deviņi esošie kolektīvi, bet tiek meklēts diriģents korim, kā arī plānots papildināt maksas pulciņu skaitu – madlieniešiem ir iespēja apmeklēt aerobiku, šogad darbu uzsāks tūrisma pulciņš un foto pulciņš, ko vadīs Mārtiņš Ošs. E.Cilēviča atklāj, ka Madlienā ir ideja atjaunot kinoteātri – jau septembra sākumā tajā bērni skatījušies filmu. „Ir doma katru mēnesi demonstrēt kādu filmu, jo ne visiem madlieniešiem ir iespēja aizbraukt uz kino Rīgā. Rakstām arī projektu, lai varētu piesaistīt līdzekļus kinoteātra telpu remontam,” saka E.Cilēviča.