Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šovasar, laikā no 27.jūnija līdz 3.jūlijam, Ogres 1.vidusskolas tautisko deju kolektīvs „Musturiņi” piedalījās Starptautiskajā bērnu un jauniešu tautu deju festivālā Krakovā, kura pēc Varšavas un Lodzes ir trešā lielākā Polijas pilsēta.

Krakovai ir īpaša nozīme poļu nacionālajā apziņā, jo no 1038. līdz 1596. gadam tā bija Polijas valsts galvaspilsēta. Krakovā atrodasVāvela paugurs ar karaļu pili un katedrāli, kurā atrodas Polijas karaļu un izcilu poļu kapenes. Zinātnes, mākslas, kultūras un tūrisma centrs. Krakovā atrodas viena no vecākajām (dibināta 1364. gadā) un slavenākajām Eiropas universitātēm - Jagaiļa universitāte (uz kuras kāpnītēm pasēdēja arī mazie „Musturiņu” dejotāji). Viena no nedaudzajām Polijas pilsētām, kuras vecpilsēta gandrīz necieta Otrā pasaules karā. Pilsētas centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Krakova mūs uzņēma ļoti silti – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – jo gaisa temperatūra šīs nedēļas laikā turējās ap 35 grādiem plusos. Poļu sirsnība un viesmīlība apņēma mūs ik mirkli. Krakovas pilsēta bija gatava uzņemt ne tikai miljonus tūristu no dažādām pasaules malām, bet arī mazos dejotājus no Maķedonijas, Turcijas un Latvijas. Tā kā poļiem ļoti patīk dejot, neiztrūkstoši bija arī kolektīvi no Polijas.

Kā apliecinājums savai dejas kultūrai festivāla ietvaros notika nacionālās poļu dejas „Krakovjaks” dejošana centrālajā pilsētas laukumā, iegūstot Polijas valsts rekorda statusu pāru skaita ziņā, kas vienlaicīgi dejo „Krakovjaku” (mēs ar savu Deju svētku pieredzi, protams, to uztvērām nedaudz ar smaidu – bet kārtējo reizi nācās konstatēt, cik mums ir bagātas kultūras tradīcijas). Protams, arī mēs iemācījāmies „Krakovjaku” un piedalījāmies šī rekorda īstenošanā.

Septiņi koncerti uz trim dažādām skatuvēm mazajiem „Musturiņu” dejotājiem lika izjust skatītāju labvēlīgo attieksmi pret latviešu deju, kā arī apziņu, ka es esmu no pašas labākās valsts pasaulē - Latvijas (dažiem ārzemju tūristiem nācās paskaidrot, kur mūsu valsts atrodas un cik tajā iedzīvotāju).

Neiztrūkstoša bija pieņemšana pie Krakovas pilsētas mēra, pašas pilsētas ikvakara apskate, kāpšana Kurgānā un pilsētas nakts panorāma no augšas, ekskursija uz Veļičkas sāls raktuvēm, kāpšana Tatru kalnos, izbrauciens ar plostiem pa Dunajecas upi Pienīnu kalnu nacionālajā parkā, kā arī relaksējošs vakars Zakopanjes akvaparkā Tatru kalnu piekājē (mūsu Līvu akvaparks ir daudz labāks – tā vērtēja mazie „Musturiņi).

Lielu paldies gribu teikt „Musturiņu” koncertmeistarei Ilzei Briedei un skolotājai Vineta Cirsei, kuras bija nenogurstoši palīgi šajā brīnišķīgajā ceļojumā.

Smēlušies daudz sirsnības un vēl lielāku prieku dejot, esam sapratuši, ka smagais ikdienas darbs mēģinājumos ir bijis tā vērts, ja spējam tik daudz prieka dejojot rast paši un priecēt citus.

Raitu dejas soli vēlot, „Musturiņu” vadītāja Eva Pedāja.