Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

25.jūlijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē Latvijai" publicētā intervija ar Ikšķiles novada domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu un izpilddiraktoru Guntaru Kurmi.

Jānodrošina ar nepieciešamo dzīves komfortu

2004. gadā Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju dome pieņēma lēmumu par Ikšķiles novada izveidošanu. 2007. gadā Ikšķiles novads pēc Latvijas Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas saglabāja savu neatkarību kā patstāvīgs novads.

Pēdējās reģionālās reformas rezultātā, Ikšķiles novadam apvienojoties ar Tīnūžu pagastu, tā kopējā platība aizņem 132 kvadrātkilometrus.

«Līdz ar straujo būvniecības bumu novadā ienāca daudzi jauni iedzīvotāji, kuriem iepriekšējā vēsture nav zināma, viņi vērtē pēc citiem kritērijiem. Līdz ar to viņu prasības un vajadzības novadā arī ir pavisam citas,» saka Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (attēlā pa kreisi). Viņa teikto papildina Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis (attēlā pa labi). Plašāk par aktuālo – intervijā.

– Kādas ir Ikšķiles novada pašvaldības aktualitātes un svarīgākie uzdevumi?

Indulis Trapiņš: – Aktualitātes izriet no tā, ko minēju mūsu sarunas ievadā. Pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis gan savrupmāju, gan iedzīvotāju skaits, tādēļ mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai sakārtotu infrastruktūru, tādējādi nodrošinot cilvēkiem nepieciešamo dzīves komfortu. Tātad viens no pamatuzdevumiem ir rūpes par mūsu nodokļu maksātāju prasību un vajadzību apmierināšanu un, protams, likumā noteikto funkciju izpilde.

– Mūsu iepriekšējās tikšanās laikā minējāt, ka ļoti svarīgs uzdevums ir izglītības iestāžu materiāltehniskās bāzes attīstīšana un pilnveidošana. Esat spēruši ļoti platu soli ceļā uz šo mērķi – ir atklāts moderns stadions, 1. septembrī darbu uzsāks jauns bērnudārzs. Kas vēl atlicis dienaskārtībā?

I. T.: – Izglītības sfērā daudz ko esam sakārtojuši, bet pietiekami daudz vēl jādara. Līdz galam nav atrisināti tie jautājumi, kas saistīti ar pirmsskolas izglītības iestādēm. Labā ziņa – jā, 1. septembrī durvis vērs jaunais bērnudārzs Tīnūžos ar četrām grupiņām (PII Urdaviņa filiāle – aut.). Īpašs prieks par to, ka mums izdevās saglābt un sakārtot šo vēsturisko ēku. Diemžēl konkrētais projekts pilnībā neapmierina vajadzības pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādē, tādēļ septembrī domes sēdē rūpīgi šo jautājumu izskatīsim, un es sliecos domāt, ka pieņemsim lēmumu par jauna bērnudārza projektēšanu.

Tāpat kā daudzos citos novados, arī mums darbojas saistošie noteikumi, kas paredz nodrošināt vietu pirmsskolas izglītības iestādē bērniem no pusotra gada vecuma Ja konkrētajam bērniņam neizdodas nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā, vecākiem tiek izmaksāta kompensācija 100 latu ik mēnesi privātā bērnudārza izdevumu segšanai. Lēšam – ja izdotos uzbūvēt bērnudārzu ar 200 vietām, mēs pilnībā nodrošinātu pieprasījumu. Ņemot vērā pietiekami straujo dzimstības pieaugumu un jaunu ģimeņu ienākšanu novadā, esmu pārliecināts, ka šīs investīcijas sevi atpelnīs.

Ikšķiles vidusskola ir piepildīta, tajā patlaban mācās 650 audzēkņu. Veiksim skolas rekonstrukciju un izbūvēsim papildu telpas, lai nākotnē nenonāktu strupceļā ar skolu jautājumu. Pirmajā klasē mācās 101 bērns, jau trešo gadu pēc kārtas izdevās nokomplektēt četras klases – tas viss liecina, ka vajadzība pēc šīm telpām būs.

Uzskatu, ka jaunā stadiona projekts īstenots ļoti labā kvalitātē. Ikšķiles vidusskola ieguvusi jaunu un modernu sporta būvi, kurā izveidoti futbola, basketbola un volejbola laukumi ar sintētisko segumu, pludmales volejbola laukumi, skriešanas celiņi, šķēršļu joslas, tāllēkšanas sektori, segtās tribīnes ar jumtu, sporta inventāra noliktava, bet ārpus nožogotās stadiona teritorijas – publiskie strītbola un basketbola laukumi, kā arī apzaļumotas teritorijas. Lai stadions būtu pieejams pēc iespējas lielākai mērķauditorijai, esam sadalījuši tā izmantošanas laiku. Konkrēti laiki ir sporta biedrību treniņiem, tāpat atvēlēts laiks brīvajam apmeklējumam, kad stadionu var izmantot jebkurš novada iedzīvotājs. Mūsu mērķis ir panākt, lai sezonas laikā šī sporta būve tiktu izmantota maksimāli pilnvērtīgi un tam mērķim, kam tā tika būvēta.

– Atgriezīsimies pie infrastruktūras projektiem. Raugoties vizuāli, šķiet, ka vislielāko vērību esat pievērsuši ceļu būvei un sakārtošanai.

I. T.: – Tranzīta ceļu sakārtošana nenoliedzami ir ļoti būtiska nepieciešamība. Ir noslēdzies Skolas ielas rekonstrukcijas projekts, kas būtībā ir kā galvenā ass, no kuras tālāk attīstās citi ielu rekonstrukciju projekti. Mums laimējās, ka radās iespēja tranzīta ielu rekonstrukcijām piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus.

Guntars Kurmis: – Par turpmākajiem darbiem – ir pienākusi kārta Pārbrauktuves ielas rekonstrukcijai. Tāpat tiek turpināti trotuāru izveides darbi pie dzelzceļa pārbrauktuves līdz pat dzelzceļa stacijai un Daugavas prospekta krustojumam, kā arī tika izbūvēta autostāvvieta aiz dzelzceļa stacijas uz Ogres pusi. Plānota gājēju trotuāra izbūve Lupīnu ielā un Birzes ielā. Esam plānojuši sakārtot teritoriju pilsētas centrā pretī Ikšķiles vidusskolai, pie tautas nama – bija metu konkurss, un domes sēdē jau tika apstiprināts detālā plānojuma darba uzdevums. Šajā gadā esam iecerējuši izstrādāt tehnisko projektu, un, līdz ar tā īstenošanu, pirmā lielā kārta Ikšķiles centrālās daļas sakopšanai būs noslēgusies.

– Lai arī dalīt lāčādu, kamēr lācis vēl mežā, ir pāragri, tomēr kas būs prioritāte nākamajam – 2014.–2020. gada – plānošanas periodam?

I. T.: – Mūsu attīstības vīzijas saistās ar ūdenssaimniecības projekta tālāku virzību, lai varētu turpināt infrastruktūras pilnveidošanu. Nebūtu prātīgi ieklāt jaunu asfaltu un pēc tam atkal lauzt to ārā. Visam jānotiek sabalansēti un plānveidīgi. Pirmajā ūdenssaimniecības attīstības projekta kārtā jau sagatavojām plānus, kā virzīt tālāk maģistrālos kanalizācijas vadus un ūdensvadus. Jāteic, ka rezultāts pēc pirmās kārtas ir fantastisks – mums ir ūdens atdzelžošanas stacija un jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas ar ļoti lielu kapacitāti.

– Ikšķilieši ir aktīvi kultūras procesu dalībnieki visās paaudzēs, sākot jau ar mazākajiem. Vai esat iecerējuši kādus projektus, lai pilnveidotu un uzlabotu kultūras dzīvi novadā?

I. T.: – Jā, rudenī pievērsīsimies jautājumam par Mūzikas un mākslas skolas izveidi Ikšķilē. Skola mums ir ļoti nepieciešama, jo novadā ir ap 150 bērnu, kuriem jāattīsta savi mākslinieciskie un muzikālie talanti, bet šeit uz vietas to nav iespējams izdarīt. Daudzi no viņiem mēro ceļu uz Ogri. Mums ir sadarbība ar biedrību Rasas krāsas, kas pilda mākslas skolas funkcijas. Tā kā tas ir maksas pakalpojums, pašvaldība iespēju robežās palīdz ar finansiālo atbalstu.

– Viss iepriekš minētais liecina, ka šim domes sasaukumam, par spīti iepriekšējo gadu ekonomiskajiem kritumiem, izdevies radīt harmonisku vidi un novadā valda labvēlīgs sociālais klimats.

I. T.: – Gribētu uzslavēt Dienas centru darbu – tas ir pārdomāts un produktīvs. Pēdējie dati par bezdarbu patīkami pārsteidz, jo Ikšķiles novadā tas ir tikai trīs procenti jeb 220 bezdarbnieku. Šis skaitlis apliecina, ka mūsu novadā dzīvo darbīgi un uzņēmīgi cilvēki, kuri saprot – ja ir darbs, tad ir arī iztikas līdzekļi un stabilitāte.

Ilze Upīte

Materiāls no : http://nra.lv/latvija/regionos/ikskile/76423-janodrosina-ar-nepieciesamo-dzives-komfortu.htm

Foto: Fotoziņu aģentūra F64