Ilgi meklēts profilaktorija projektētājs, līdz beidzot atbildīgo pienākumu uzņēmušies vairāki PSRS Iekšlietu ministrijas projektēšanas biroja konsruktori. Pirmās projekta skices bija gatavas 1980.gadā. Tad, neilgi pirms Maskavas olimpiskajām spēlēm, arī uzsākta profilaktorija ēkas celtniecība, ko finansējusi banka Strojbank, atvēlot toreiz iespaidīgu summu - 300 tūkstošus rubļu gadā. Celtniecības darbiem turpinoties trīs gadus, baseins kopumā izmaksājis apmēram miljonu rubļu. Būvniecību vadīja Viktors Kovaļenko, kurš vēlāk kļuva par pirmo profilaktorija direktoru.

 

Drīz vien sākušies arī pirmie sarežģījumi. Pēc Maskavas olimpiādes PSRS vadība secinājusi, ka tās rīkošanai iztērēts pārāk daudz līdzekļu un brīdī, kad nupat bija noslēgusies Ogres peldbaseina pamatu ielikšana, izdots rīkojums “iesaldēt” Savienības teritorijā plānoto sporta būvju projektus....

 

Kombināta vadība pieņēmusi lēmusi būvniecību tomēr turpināt. Drīz vien to pamanījuši arī varas pārstāvji un ieradusies komisija piecu cilvēku sastāvā, tostarp partijas ļaudis. Būvnieki teikuši, ka par aizliegumu neko nezina un solījuši celtniecību pārtraukt. “Kad komisija bija prom, būvniecība, protams, turpinājās,” atceras S.Širokovs. Pēc diviem mēnešiem būvlaukumā jau stāvējušas kolonnas. Atkal atbraukusi komisija un darbi uz tās ierašanās brīdi tikuši pārtraukti, bet uz aizrādījumiem strādnieki atbildējuši, ka paši brīnās no kurienes te kolonnas parādījušās. “Baseina celtniecība tika turpināta pateicoties direktora vīrišķībai. Viņš nepadevās un mēs viņu atbalstījām kā varējām. Viņš riskēja gan ar savu krēslu, gan partijas biļetenu,” stāsta S.Širokovs.

Baseina vannu ielej “pa kluso”

Pienācis laiks izbūvēt bērnu un pieaugušo baseinus. Lai izvairītos no problēmām, A.Beluhins ierosinājis to būvēt neatbilstošu standartam – nevis 25, bet gan 24 vai 26 metrus garu. “Iebildām, ka šos laikus pārdzīvosim, bet baseinu jābūvē tā, lai varētu rīkot sacensības. Direktors padomāja un aizgāja atvaļinājumā,” atceras S.Širokovs. Direktora prombūtnes laikā strādnieki izdarījuši visu nepieciešamo – uzstādījuši karkasu, ielikuši armatūru un sākuši baseina vannas ieliešanu. Arī te sarežgījumu nav trūcis – pirmā betona “porcija” ne par ko negribējusi slīdēt lejā no dzelzbetona konstrukciju rūpnīcas auto piekabes. Lai to izkustinātu, nācies pamatīgi pastrādāt ar veseriem ar āmuriem. Lai nodrošinātu hermētiskumu, betonēšanai bija jāturpinās nepārtraukti, strādnieki ik dienu strādājuši pa 10-12 stundām. S.Širokovs bijis sava veida talismans – kad bijis uz vietas, darbi gājuši kā no rokas. Taču tad – baseina vannas betonēšanas trešajā dienā, S.Širokovam bijis jādodas uz Rīgu. Dažu stundu prombūtnes laikā salūzis betona maisītājs. Kaut gan S.Širokovam atgriežoties maisītājs jau atkal darbojies, ar īso laika pārrāvumu pietika, lai baseina vannā paliktu sūce, pa kuru, par spīti visiem aizdares darbiem, ūdens sūcoties vēl līdz šai dienai.

Brigadieris riskē ar dzīvību, krāsotāji iegāžas ūdenī

Darbiem ritot lielā steigā, strādnieki riskējuši pat ar savu dzīvību. Pienācis laiks uz kolonnām uzlikt 18 metrus garās betona jumta konstrukcijas, tās atvestas pašās darba dienas beigās. Kad konstrukcijas uzliktas un piemetinātas, attapušies, ka nav noņemti ceļamkrāna āķi. Bijis jau tumšs un pacēlāju saukt bijis par vēlu. Tad brigadieris Jānis Vaivods demonstrējot īstu akrobāta izveicību, uzkāpis uz 30 centimetrus platās konstrukcijas apmēram 5 stāvu mājas augstumā, āķus noņēmis un pa trepēm nokāpis lejā. “Mums visiem bija slapjas bikses. Protams, tā bija cilvēku varonība. Nedod Dievs, ka būtu noticis nelaimes gadījums. Vajadzēja saukt žirafi [auto ar pacēlāju], likt grozu, taču steidzāmies,” stāsta S.Širokovs. Izdoma pielietota arī krāsojot griestus, kad strādnieki attapušies, ka virs baseina vannas stalažas uzlikt nav iespējams. Tad baseinā uz tukšām mucām uzlikuši plostu, bet uz tā - trepes. Krāsošana gājusi kā pa sviestu līdz kādā jaukā dienā plosts apgāzies un krāsotāji ar visām krāsas bunžām iegāzušies tobrīd vēl aukstajā baseina ūdenī.

 

Gluži kā tagad Jaunķemeros

“Bija brīnišķīgi cilvēki, kas bija caurstrāvoti tāpat kā es ar šīs celtniecības enerģētiku. Gribējām uztaisīt kā labāk, kā priekš sevis,” saspringto darba posmu raksturo S.Širokovs. Iestāde tolaik būvēta kā profilaktorijs, bet baseins bija plānots kā tā sastāvdaļa, līdz ar viesnīcu, kurā bija arī divvietīgas istabas ar atsevišķām dušām un tualetēm. Turpat blakus, virs tagadējās Sonātes, bijusi ēdnīca. Kopumā bijis gluži kā tagad Jaunķemeros. Sākotnēji baseinu būvējot pēc iekšlietu ministrijas projekta, tajā bija iekļauts daudz medicīnisku elementu – Šarko duša, ūdeņraža un skābekļa vannas, bērniem turpmākajos gados pastāvīgi tika doti skābekļa kokteiļi ar ārstnieciskiem augiem. Bijusi arī iecere par tramplīnu. “To uzbūvēt nevarējām, jo bijām iztērējuši gan spēkus, gan pieejamos līdzekļus un tā arī līdz šai dienai tas nav uzbūvēts,” norāda S.Širokovs.

Atsakās pieņemt ekspluatācijā

Celtniecība noslēgusies 1982.gadā. Pienācis laiks būvi nodot ekspluatācijā. Tai būvnieki gatavojušies kā vēl nekad, pat gultas viesnīcā bijušas saklātas. Izpildot ugunsdzēsēju prasības, banketu zālei izveidota papildus izeja uz pilsētu. Palīdzot kārtot nepieciešamās formalitātes, atsaucīgs bijis toreizējais Ogres pilsētas mērs Aivars Kalniņš. Taču, ņemot vērā jau pieminēto aizliegumu, objektu pieņemt ekspluatācijā kategoriski atteicies Strojbank. Lai pārliecinātu, ka profilaktorijs nav sporta būve, būvnieki izdomājuši butaforiju – pa vidu baseinam uzbūvēta koka konstrukcija, baseinam aplikts žogs un komisijai ziņots – tas nav baseins, bet gan divas vannas - viena ar karsto, otra ar auksto ūdeni.

Šajā brīdī kombināta direktoram sākušās ļoti lielas nepatikšanas, divu mēnešu garumā viņu vazājuši pa dažādām partijas iestādēm, ministrijas kolēģijām. “Visi viņu atbalstījām, taču nekādi nevarējām palīdzēt. Tad atbrauca Latvijas PSR Vieglās rūpniecības ministra vietniece, uzlika roku uz Aleksandra Fjodoroviča pleca un teica: “Maķ ih vseh! [krievu lamuvārds] Ņemiet nost to butaforiju, uzlieciet celiņus un peldaties savā baseinā.” Ar to mūsu nelaimes beidzās un sākās baseina mūžs,” izšķirošo brīdi atstāsta S.Širokovs.

Meiteņu vietā – spainis un lāpsta

Sākoties baeina ekspluatācijai, bija jādomā arī par ūdens attīrīšanu. Tā bija plānota ar īpašām smiltīm, kas bija atvestas no Ļeņingradas apgabala. Smilšu mazgāšanai spēka vairs nebijis un palīdzība lūgta vietējā kara daļā. Apsolīti papildspēki un kādā jaukā sestdienā atbraukuši 30 braši puiši glaunos uzvalkos un spīdīgos zābakos. “Viņi vaicāja: “Nu kur te ir trikotāžas kombināts un jūsu meitenes?” Atbildējām: “Lūk spainis, lūk lāpsta, uz priekšu puiši!” Viņi bija ļoti sarūgtināti,” smejas S.Širokovs.

Organizē pirmo peldētāju grupu

Kad baseins bija uzbūvēts, organizēta pirmā peldētāju grupa. To S.Širokovs savācis no savu paziņu vidus, paralēli baseinā sācis strādāt arī tagadējais Ogres sporta centra direktors Māris Kurilovičs, kurš toreiz vēl nupat kā bija beidzis Sporta institūtu. Vēlāk audzēkņu rindas papildinājuši citi interesenti. Treniņi notikuši katru otro dienu un bijuši bez maksas. Arī treneri strādājuši sabiedriskā kārtā bez atlīdzības. “Visi strādājām kombinātā, bijām entuziasti, baseins bija drīzāk hobijs,” teic S.Širokovs. Arī audzēkņu pirmie sasniegumi neesot bijuši diez ko iepriecinoši – pirmā simts metru distance nopeldēta vien 2:29 minūtēs. Pamazām sniegums uzlabojies, un arvien vairāk audzēkņiem pasniegtas Ogres trikotāžas Mehānikas cehā kaltās medaļas.

Pēcpadomju laiks

Ar laiku peldēšanas trenera darbs kļuvis par S.Širokova otro profesiju. “Kad beidzās padomju vara, baseinu saglabāt nebija mūsu spēkos un tas tika slēgts. Paldies domei un tās vadītājam Edvīnam Bartkevičam, kas neļāva baseinu privatizēt un atrada līdzekļus tā uzturēšanai. Kad pēc 2-3 gadiem sāka formēties jaunā vara, parādījās doma, ka varētu atjaunot vismaz bērnu baseina darbību,” viņš stāsta. Te lielu ieguldījumu devis tagadējais “Dziednīcas” direktors Jānis Meijers, uzrunājot kātreizējos baseina entuziastus.

Lai nodrošinātu pašvaldībai uzticētās funkcijas – veselības aprūpi un veicinātu veselīgu dzīvesveidu - 2003.gada 1.martā, apvienojot profilaktoriju, baseinu un viesnīcu, dibināta Ogres novada pašvaldības aģentūra “Dziednīca”.