Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šogad Latvija aizvadīja samērā īsu ziemu ar atsevišķiem aukstuma periodiem. Lai arī sniegs zemi klāja ne tik bagātīgi kā, piemēram, pērnajā gadā, aukstuma dēļ ūdenstilpnēs ir izveidojusies bieza ledus kārta, kas ar pirmajiem saules stariem sāk kust.

Tāpēc šogad lielo upju tuvumā dzīvojošos, visticamāk, neskars plaši plūdi, taču apdraudētāki būs tieši mazo un netīrīto ūdenstilpju tuvumā dzīvojošie.

Šī gada pavasarī apdrošināšanas sabiedrība „Balta” ir atlīdzinājusi plūdu radītos postījumus jau vairāk nekā Ls 3000 vērtībā. „Pašlaik laika apstākļi ir atbilstoši, lai iedzīvotājiem būtu iespējams izvairīties no plūdiem un paliem – dienā saule kausē ledu, un vējš kaltē sniegotās teritorijas, bet naktī viegli piesalst, tāpēc plūdu risks ir zems. Visticamāk, ir iespējama mazu un lokālu ūdenstilpņu pārplūšana, ko visvairāk veicina to netīrīšana, bebru aizsprosti un ledus kārta. Lai arī paredzams, ka pieteikto atlīdzību apjoms vēl pieaugs, visticamāk, ka šopavasar pēdējo gadu plūdu radīto zaudējumu apmērs paliks nepārspēts,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības „Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistu novērojumi liecina, ka šis pavasaris ūdenstilpju tuvumā dzīvojošiem ir pienācis mierīgāk nekā citus gadus. „Atbildīgie dienesti un iestādes ir gatavi iespējamajiem pavasara plūdiem, arī apdraudētākas plūdu vietas ir apzinātas. Taču pēdējo gadu pieredze liecina, ka pavasara plūdi var sākties vietās, kur līdz šim ēkas nebija applūdušas. Visbiežāk cilvēki, kuri jau sen dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās, zina, kā rīkoties, un spēj atbilstoši rīkoties plūdu draudu gadījumā. Savukārt ēku īpašnieki, kuri savus mājokļus pie ūdenstilpnēm uzcēluši nesen, šādās situācijās jūtas bezpalīdzīgi, jo nepārzina dabas untumus,” secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Visdramatiskākā situācija ar plūdu radītajiem zaudējumiem bija aizpērn, kad plūdi no marta vidus līdz aprīļa vidum bija visā Latvijas teritorijā. 2010. gadā apdrošināšanas sabiedrība „Balta” klientiem atlīdzībās izmaksāja ievērojamu summu - aptuveni Ls 231 700. Lielākais zaudējums šajā gadā tika nodarīts privātmājai Lielupes krastā, kad mājokļa remontam un iedzīves bojājumu kompensācijā tika izmaksāti apmēram Ls 38 000. Savukārt pērnais gads bija mazāk postošs: aktīvākajā plūdu periodā no aprīļa līdz maija sākumam atlīdzībās tika izmaksāti aptuveni Ls 75 000.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aizvadītā gada pavasarī devās uz 113 izsaukumiem, kas saistīti ar plūdiem vai paliem. Cilvēku evakuācija no applūstošām dzīvojamām mājām 2011. gadā tika veikta četras reizes - Ogrē no applūdušas mājas dārzkopības saimniecībā „Ogre” tika evakuēts viens cilvēks un kaķis, no mājas Garkalnes novada Sunīšos, Vijupes ielā tika evakuēti trīs pieaugušie, divgadīgs bērns un suns, Salaspils dārzkopības kooperatīvā „Avoti” bija applūdušas divas mājas, un pašu spēkiem iedzīvotāji nespēja nokļūt uz sauszemes, savukārt Olaines pagastā no sava mājokļa tika evakuēti divi cilvēki. Aizvadītajā gadā plūdos bija arī viens bojāgājušais: Strenču novada Plāņu pagastā 12. aprīlī, ejot mājup, pazuda 47 gadus vecs vīrietis, kuru nākamajā dienā atrada noslīkušu pārplūdušā pļavā. 

Informāciju sagatavoja: Ilze Rassa, „Balta” Komunikācijas vadītāja, un Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece