Komentāri (10)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien SIA “Ogres rajona slimnīca” kolektīvs atbalstījis lēmumu neparakstīt slimnīcai neizdevīgo Nacionālā veselības dienesta piedāvāto līgumu, kas faktiski liedz sniegt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību apmēram pusotram tūkstotim slimnīcas pacientu.

Lēmums - atbildīgs un riskants, jo, pēc Ministru kabineta noteikumiem, līgumu neparakstot viena mēneša laikā, slimnīca faktiski atsakās no tai paredzēto funkciju izpildes. Tas nozīmētu veselības aprūpes iestādes slēgšanu, tādēļ slimnīcas vadība šodien aicināja kolektīvu balsot - “par”, piekrītot apmēram pusotru tūkstoti, jeb katru ceturto pacientu ārstēt, nesaņemot atlīdzību, vai arī “pret”, turpinot cīņu par adekvātu finansējumu visu Ogres slimnīcas pacientu aprūpei.

Nepiekrist diskriminējošajiem nosacījumiem lēmušas arī citas Latvijas slimnīcas. Savā paziņojumā Latvijas slimnīcu biedrības valde norāda, ka piedāvāto līgumprojektu finansēšanas nosacījumi nav pieņemami, jo noteiktie veselības aprūpes tarifi par viena pacienta ārstēšanu nav ar faktiskām izmaksām pamatoti, plānotais ārstējamo pacientu skaits neatbilst 2011.gada ārstniecības iestādēs faktiski ārstētajam pacientu skaitam un neatspoguļo patieso nepieciešamību pēc stacionāriem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem. Slimnīcām ir būtiski samazināts finansējums, bet kvalitātes prasības, kas jānodrošina, nav mainītas. Tajā pašā laikā darba apjoms ir būtiski palielināts salīdzinot ar 2011.gadā plānoto. Arī sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētais finansējums vairākās slimnīcās ir ievērojami samazināts, īpaši diagnostikas izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, kas rada būtisku šo valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazinājumu valsts iedzīvotājiem.

Slimnīcu biedrības valde nolēmusi algot juristu, lai izvērtētu iespējas tiesas ceļā atgūt līdz šim valsts nekompensētos un pašu slimnīcu ieguldītos līdzekļus pacientu ārstēšanā. Faktiski Ogres slimnīcai no saviem līdzekļiem jāsedz apmēram ceturtā daļa savu pacientu ārstniecības izdevumu, bet ierēdņi ciniski ignorē reālo pacientu skaitu un vajadzības.

Vienlaikus nekas neliecina par valsts finansējuma trūkumu veselības aprūpē kopumā, tas gluži vienkārši apiet smagos pacientus, arvien vairāk nonākot privātās rokās. “Kad neatliekamās medicīniskās palīdzības transports bija slimnīcu rīcībā, tarifi bija krietni zemāki un slimnīcas pašas pirka riepas, darba apģērbu, tika galā ar mašīnu apgādi. Tagad tarifi būtiski auguši, bet pagājušajā gadā piešķirti vēl papildus vairāk nekā 300 tūkstoši latu neatliekamās medicīniskās palīdzības auto riepu iegādei. Par vienu pacienta pārvadājumu kaut vai no Ogres centra līdz slimnīcai vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests saņem 78 latus. Savukārt par 1600 cilvēku ārstēšanu Ogres slimnīcā vienkārši nesamaksā,” situāciju skaidro Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs.

"Ogres fakti" jau ziņoja, ka 2011.gadā Ogres slimnīcā ārstējušies 5812 pacienti, bet valsts līdzekļi piešķirti vien 4155 pacientu ārstēšanai. Pārējo naudu - apmēram 167 tūkstošus latu – slimnīcai nācies norīt, valsts taupīgumu kompensējot ar mediķu algām, medikamentu iepirkumiem un citiem mērķiem paredzētiem līdzekļiem, kā arī tērējot finansiāli veiksmīgāko nodaļu darbā gūtos ienākumus. Apetīte aug, ēdot, un, redzot ka slimnīcas kaut kā tiek galā, Veselības ministrija šogad prasa par to pašu naudu izārstēt nevis 4155, bet jau 4433 pacientus. Tas nozīmē, ka trūkstošā nauda lokālajām slimnīcām arī šogad būs jāmeklē no zila gaisa.

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.