Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pabalstu saņēmēju apjoms Ķeguma novadā jau pusotru gadu ir stabils un pakāpeniski samazinās, informē Ķeguma novada Sociālā dienesta vadītāja Vineta Kļava.

Sociālā dienesta “klientu” skaits būtiski pieauga krīzes smaguma laikā, bet samazināšanās daļēji notiek, pašiem saņēmējiem nepildot vienošanās ar sociālo dienestu. Par šķērsli pabalstu saņemšanai var kalpot arī alkohola problēmas, ja nav vēlēšanās ārstēties, citkārt pabalstu saņēmēji pieķerti, sniedzot nepatiesas ziņas par materiālo situāciju ģimenē.

Kopumā novadā reģistrētas 517 trūcīgās personas. Garantēto iztikas minimumu (GMI) saņem 217 iedzīvotāji, 69 bērni novadā saņem brīvpusdienas, bet visu novada skolu pirmo četru klašu audzēkņiem tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Parasti gada pirmajos mēnešos iedzīvotāji lūdz vienreizējos pabalstus kurināmā iegādei. Tiek piešķirti arī ārkārtas pabalsti, kas saistīti ar apbedīšanas izdevumiem, nelaimes gadījumiem, lielākiem izdevumiem par ārstēšanos. Ķeguma novada sociālo budžetu, kas šogad bijis 137 868 latu liels, V.Kļava vērtē kā pietiekošu un novada vajadzībām atbilstošu.

Ķeguma novada Sociālais dienests lielu uzmanību veltī ne vien materiālās palīdzības sniegšanai grūtībās nonākušajiem, bet arī psiholoģiskam atbalstam, kas nereti ļoti nepieciešams, lai pēc dzīves likstām atkal noticētu sev un saviem spēkiem, dotos tālāk un gūtu panākumus. Šim nolūkam nesen ar pašvaldības atbalstu izremontētās telpās ambulances ēkā atvērts psihoterapeita un psihologa konsultāciju kabinets. Pagaidām pie psihoterapeites un smilšu terapijas speciālistes Vinetas Kārkliņas var doties ar sociālā dienesta norīkojumu, bet nākotnē psihologa privātprakses pakalpojumus varēs izmantot jebkurš novada iedzīvotājs. Interese jau šobrīd ir liela – uz konsultācijām pieteikušies desmit cilvēki un pieprasījums palielinās. “Svarīgi sevi psiholoģiski sakārtot, saprast cēloņus kāpēc sākušas vajāt neveiksmes, atrast iekšējās rezerves. Psihoterapija ir sevis izzināšana. Varbūt kāds sapratīs kāpēc ir gājis tik grūti, kas izraisījis ģimenes krīzes, nesaskaņas, konfliktus starp bērniem un vecākiem, nesaskaņas ar darba devēju. Ir lietas, ko padotais nekad nerunās ar savu priekšnieku, bet var izrunāt ar psihologu,” norāda V.Kļava.