Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada dome ir izveidojusi ielu komiteju, kuras pārziņā ir individuālās apbūves rajoni. Ielu komitejas pārstāvji nodrošina saikni starp šo rajonu iedzīvotājiem un novada pašvaldību.

Ielu komitejas darbības teritorija ir Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts. Ogres pilsētā individuālā apbūve sadalīta septiņos rajonos, savukārt Ogresgala pagastā – divos (Ogresgalas un Ciemupe). Ielu komitejas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katra rajona, kopā 9 cilvēki: Līvija Strūve (komitejas priekšsēdētāja), Ilona Reinholde (4. ielu rajons), Zigrīda Šmite (2. Ielu rajons), Māris Matulis (3. ielu rajons), Igors Milčs (5.ielu rajons), Ināra Fišere (7.ielu rajons), Ligita Leja (6.ielu rajons), Ella Borisēviča (Ogresgals), Anna Kalviša (Ciemupe).

Saskaņā ar Ogres novada domes apstiprināto nolikumu ielu komitejas pārstāvjiem viņu darbības teritorijā - attiecīgajā individuālās apbūves rajonā – ir visai plašs pienākumu loks: kontrolēt sanitārās tīrības uzturēšanu un sakoptību; organizēt atkritumu savākšanu un slēgt līgumus par sauso atkritumu izvešanu no savas darbības teritorijas; kontrolēt mājdzīvnieku turēšanu atbilstoši noteikumiem; kontrolēt valsts karoga pareizu pielietošanu; organizēt talkas un citus teritorijas sakopšanai nepieciešamos pasākumus; informēt savas teritorijas iedzīvotājus par pašvaldības saistošajiem noteikumiem; pēc pašvaldības norādījuma veikt citus pienākumus. 

Ik gadu, gada nogalē, ielu komitejas pārstāvji tiekas, lai atskatītos uz paveikto, arī dalītos pieredzē, kā vienu vai otru jautājumu individuālās apbūves rajonos risināt, pārrunātu problēmjautājumus un kopā ar novada pašvaldības administrācijas dienestiem lemtu, kā tos atrisināt.
L. Strūve norāda, ka šī gada lielākie notikumi ielu komitejas dzīvē bijuši šādi: Lielās Talkas organizēšana, konkursa „Sakārtotākais namīpašums” dalībnieku izvērtēšana un septembra sākumā došanās kopīgā ekskursijā uz Vecumnieku novadu.

„Ar katru gadu Ogre, Ogresgals un Ciemupe kļūst aizvien sakoptāka, jo īpašumu saimnieki tam pievērš aizvien lielāku uzmanību,” atzīst L. Strūve. Viņai piekrīt arī pārējie komitejas pārstāvji – tie, kuri savus īpašumus centīgi kopuši līdz šim, to darīs arī turpmāk un iepriecinās arī citus, bet tie, kuriem savi īpašumi nerūp, ar tiem darbs turpināsies.

Pārrunājot kopīgās problēmas, kas visos ielu rajonos ir līdzīgas, iezīmējās dažas kopīgās: īpašumu kopšana, atkritumu izvešana, lapu savākšana.

Gandrīz katrā ielu komitejas rajonā ir tādi īpašumi, kuros saimnieki reti parādās vai dzīvo tikai vasarā; arī tādi, kuros dzīvo vecāki ļaudis vai invalīdi, kuriem nav spēka un arī līdzekļu teritoriju sakopt; vai tādi īpašumi, ko pārņēmusi banka un neliekas ne zinis par to apsaimniekošanu. Šādos gadījumos ielu komitejas pārstāvji meklē īpašniekus un dodas individuāli ar katru tikties, lai rastu situācijas risinājumu. Tomēr nereti bez panākumiem, tāpēc palīgā tiek aicināta novada pašvaldības komunālā nodaļa un pašvaldības policija. L. Strūve atzīst, ka pašvaldības policijas palīdzība ir ļoti nozīmīga un bieži vien īpašumi tiek sakārtoti tikai pēc tam, kad tos apseko policijas darbinieki. Policistu darbs sekmējis arī klīstošo suņu jautājuma risināšanu.

Ielu komitejas pārstāvji norāda, ka vēl viens no jautājumiem, pie kura atrisināšanas jāiegulda lielas pūles, ir lapu sagrābšana un savākšana. Nereti starp iedzīvotājiem un ielu komitejas pārstāvi izceļas strīds par to, kuram tad noteiktā teritorija ir jākopj un kam tā pieder. Tāpat nekustamo īpašumu saimnieki atsakās lapas sagrābt, jo pēc tam neesot kur tās likt. Komunālās nodaļas vadītāja Valentīna Jahimoviča norāda, ka šogad tika rasta iespēja lapu izvešanai, ierādot konkrētu, nožogotu lapu izgāšanas vietu Jaunogrē, kā arī, nākot pretim iedzīvotājiem, novada saistošajos noteikumos tika veiktas izmaiņas, pieļaujot, ka lapas un zarus drīkst dedzināt, tiesa gan - ārpus sabiedriskas vietas. Veiksmīgi iedzīvotāji šo problēmu risina, savā īpašumā ierīkojot komposta kaudzi vai kasti, kur savāktās lapas satrūd. Tāpat kopīgi lapas var savākt Lielās Talkas laikā, kad pašvaldība organizē atkritumu izvešanu.

M. Matulis atzīmē, ka, lai gan Kohēzijas darbi ir noslēgušies, parādoties pirmās problēmas, kad jāpieslēdzas izbūvētajam ūdensvadam – bijis gadījums, kad iedzīvotājs gribējis pieslēgties, bet tas neesot varējis notikt, pirms atkal uzrakta zeme un atrisināta kļūme. V. Jahimoviča norāda, ka visas nepilnības, kas saistās ar šī ūdenssaimniecības projekta darbiem, atrisina pati firma, kas darbus veica (SIA „BMGS”, vai arī p/a „Mālkalne”, kura ir noslēgusi līgumu ar firmu par šo darbu veikšanu, turklāt nevis par aģentūras vai pašvaldības budžeta līdzekļiem, bet gan uz BMGS rēķina. „Garantijas laiks ir divi gadi un ja pati firma atsakās atrisināt radušās problēmas, to dara „Mālkalne”, tam tērējot firmai vēl nesamaksāto drošības naudu,” skaidro V. Jahimoviča. 

Tika aktualizēts jautājums par aizbērtiem grāvjiem, par piemēru minot Loka ielas rajonu, kur rudenī nule kā iztīrīta grāvī privātmāju īpašnieki sagāzuši ābolus; par tendenci ielu malās salikt akmeņus, tādējādi traucējot ielu greiderēšanas un tīrīšanas darbu veikšanu; par apgaismojuma trūkumu dažviet gan pilsētas, gan lauku teritorijās; par atsevišķām teritorijām, kuras noteikti būtu kopīgiem spēkiem jāsakopj Lielās Talkas laikā, kas 2012. gadā tiks organizēta 21. aprīlī, lielāku uzmanību pievēršot tieši ūdenstilpņu sakopšanai.

Kā norāda A. Kalviša, lauku teritorijā, Ciemupē, šobrīd notiek aktīva cīņa par to, lai tiktu sakārtota iedzīvotāju drošība, šķērsojot Daugavpils šoseju, kā arī ar nepacietību tiek gaidīta dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanās, īstenojot ūdenssaimniecības projektu. Ciemupē nereti rodoties problēmas, nosūtot pastu – tas netiek nosūtīts adresātam, jo rodoties neskaidrības ar pasta indeksu un garo pasta sūtījumu ceļu caur Rīgu, kur notiek centralizēta pasta šķirošana. Šis jautājums tiks risināts, lai šādas situācijas neatkārtotos. Aktuāls arī jautājums par autobusu reisiem, kas, ciemupiešuprāt, ir nepietiekami. V. Jahimoviča skaidro, ka autobusu maršrutus izstrādā Rīgas reģions, vadoties pēc pieejamajiem finanšu līdzekļiem un, lai ieviestu korekcijas, ir vai nu jāsamazina kāds cits maršruts, citā atkal to pagarinot, vai arī pašvaldībai jārod līdzekļi papildus izdevumu segšanai.

Vērtējot situāciju, I. Reinholde atzīmē, ka kopumā pilsēta kļūst aizvien skaistāka un tīrāka, kā arī to, ka iedzīvotāji nereti izsaka atzinību par kopīgā darba augļiem savas pilsētas labā, kā arī par sadarbību ar pašvaldību. „Tuvojoties svētkiem, daudzi namīpašumi ir skaisti un bagātīgi izrotāti, un tā ir visas pilsētas rota. Paldies šiem saimniekiem. Cilvēki ir arī izteikuši atzinīgu vārdus par pašvaldības sarūpēto dāvanu konkursa „Skaistākais namīpašums” dalībniekiem – tas ir stimuls un, jā, arī novērtējums viņu paveiktajam darbam, kā arī mudina līdzcilvēkus rīkoties tāpat – dzīvot skaistā un sakoptā vidē un pilsētā,” ir pārliecināta I. Reinholde.