Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien, 21. decembrī pl. 12, no Ogres kapu kapličas pēdējā gaitā izvada Ogres Goda pilsoni, ilggadēju Ogres kultūras nama direktori Vilmu Milleri.

VILMA MILLERE
(30.01.1926. – 14.12.2011.)

Klusajā Ziemassvētku laikā pirms ceturtā Adventa mūžības ceļos devās Ogres Goda pilsone Vilma Millere, daudziem jo daudziem ogrēniešiem pazīstama kā ilggadēja Ogres kultūras nama direktore, enerģiska un radoša Ogres kultūras dzīves organizatore. 

“Es mīlu savu nodzīvoto dzīvi, lai kāda tā bijusi, mīlu savu dzimteni Latviju un cienu visus godīgos darba darītājus. Mīlu Ogri un tos daudzos cilvēkus, kuri mīl savu pilsētu, pārvar grūtības, strādā un cer uz skaistāku dzīvi. Esmu pārliecināta, ka labāk savā zemē padzerties ūdeni no vecas vīzes, nekā tālā, svešā zemē medu ēst no zelta trauka,” savā 80 gadu jubilejas reizē pirms pieciem gadiem sacīja V. Millere, kura no saviem 45 darba gadiem 33 ieguldījusi kultūras dzīves attīstībā, no tiem 21 gadu vadot Ogres kultūras namu. Viņas iedibinātās tradīcijas turpinājās vēl ilgi pēc Milleres kundzes aiziešanas pensijā un turpinās arī pašlaik – kultūras darbu godam vada un organizē kādreizējās kultūras nama direktores izaudzinātie speciālisti. 

“Tas bija Millerītes laikā,” – tā vairāku paaudžu kultūras darbinieki, kādreizējā Ogres kultūras nama pašdarbnieki un arī ogrēnieši atceras notikumus divdesmit gados – no 1965. līdz 1985.gadam, – kad kultūras nama direktore bija V. Millere. Klubs „Līdzi dzīvei”, „Maizei kalpot”, koncerti un tematiskie pasākumi kultūras namā un estrādē, vienmēr pulcēja ļoti lielu apmeklētāju skaitu, tik lielu, ka pat ieejas biļešu bieži vien pietrūcis. Ogrēnieši vēl tagad nereti brīnās, kā V. Millere „to visu dabūja gatavu”, uz Ogri uzaicinot izcilus māksliniekus, sadarbojoties ar Raimondu Paulu, teātru aktieriem. 

Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta zemnieku ģimenē dzimusī meitene ar saknēm ieauga pilsētā, kur savu ritējumu beidz Ogres upe un ieplūst Daugavas plašajos ūdeņos. Ieauga, kļuva par savējo un ierakstīja spilgtas lappuses pilsētas un Ogres rajona vēsturē – radoši, vērienīgi un raženi strādājot. Te paliek viņas darba augļi, viņas darba sekotāji. Te paliek Milleru dzimtas – Vilmas un viņas dzīvesbiedra Anša – meitas Anitas Kalnciemas ģimene, kas vienmēr lepojusies un lepojas ar savu vecāku – kultūras darbinieces un pedagoga veikumu sabiedrības audzināšanā un cilvēku personības veidošanā. 

Milleres kundze pēdējos dzīves gados paguva izveidot savas dzimtas koku, kurā iekļauti dati līdz piecām paaudzēm, uzrakstīt arī sīku aprakstu par savu dzīvi, par pārdzīvojumiem kara laikā. “To atstāšu mazbērniem, lai iepazīst, kas ir rūgtums, naids un necilvēcība,” pirms neilga laika sacīja V.Millere.

V.Milleres mūžs šai saulē nu ir noslēdzies. Tagad viņa ar savu allaž vērtējošo skatienu no mākoņa maliņas raudzīsies, lai no Millerītes laikā radītā nekas nezustu.

Vilmu Milleri pēdējā gaitā aizvadot, Ogres novada pašvaldība izsaka visdziļāko līdzjutību Anitai Kalnciemai ar ģimeni, Vilmas māsai Vijai Vansovičai un citiem tuviniekiem.