Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Madlienas sociālā dienesta darbinieki nobažījušies par savu drošību, jo pieņemšanas laikā apmeklētaji draudējuši ar fizisku izrēķināšanos, uzzināja "Ogres fakti".

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis aicina šādos izmantot kabinetā izvietoto trauksmes pogu, izsaucot apsardzes darbiniekus.

Savukārt, kā “Ogres faktiem” pastāstīja Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa, šis ne tuvu nav pirmais gadījums, kad apmeklētāji izsaka draudus sociālajiem darbiniekiem ne vien Madlienā, bet arī Ciemupē un Ogrē. Bieži vien tiek draudēts arī pa telefonu. Sociālais dienests jau vērsies pēc padoma pašvaldības policijā.

“Iedzīvotāju vidū vērojama neapmierinātība ar dažādām lietām un ar dzīvi kopumā valstī, un sociālais darbinieks vienmēr ir bijis tas, kurš trāpās pirmais pa rokai un uz kuru var izteikt pilnīgi visu, jo liekas, ka viņš sēž uz naudas maisa un citiem nedod. Tāda ir sajūta – pie visām valsts negācijām tiek vainots sociālais darbinieks,” stāsta S.Ozoliņa.

Apmeklētāji nereti nesaprot, ka sociālais darbinieks var izsniegt pabalstus un cita veida palīdzību tikai likumos un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Turklāt pārsvarā neapmierinātību izrāda tieši tie, kuriem visvairāk tiek dots un palīdzēts. “Šie cilvēki neuzskata, ka palīdzēts tiek, piemēram, tad, ja bērnam tiek apmaksāts bērnudārzs, ja tiek nomaksātas brīvpusdienas, ja dzīvoklim piemērots sociālā dzīvokļa statuss, par 80-100% dzīvokļa uzturēšanas izmaksu sedzot pašvaldībai. Par palīdzību vairs neuzskata arī pārtikas pakas un citas lietas. Tas vairs neskaitās un vajag vēl kaut ko. Un, ja sociālajam darbiniekam nav iespējas sniegt vēl lielāku palīdzību, vai iedzīvotājs pats nelīdzdarbojas situācijas risināšanai un viņam tomēr liek kaut ko paveikt, nokārtot savā dzīvē, tad seko pretenzijas līdz pat draudiem sociālajam darbiniekam,” atzīst novada sociālā dienesta vadītāja.

S.Ozoliņa atzīst, ka par šiem gadījumiem policija ne vienmēr tiek informēta, it īpaši pēc telefoniski izteiktiem draudiem. Viņa gan atceras, ka pirms trīs gadiem, viņai vēl strādājot Krīzes centrā un tā speciālistiem atklājot kādu pedofīlijas gadījumu, darbinieki vakaros gaidīti pie vārtiņiem ar dunci rokā. “Šādos gadījumos varam lūgt palīdzību policijai, bet pasargāt darbiniekus no telefoniskiem draudiem praktiski ir neiespējami. Tur ir gan policija bezspēcīga, gan mēs kā darbinieki,” atzīst S.Ozoliņa.