Nedaudz piekāpjoties pašvaldībām, valdība, tiekoties ar to pārstāvjiem, pirmdien piedāvājusi pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli nevis par 5%, bet par 2% par labu valstij, "Ogres faktus" informēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Tādējādi 80% nodokļa ieņēmumu saņemtu pašvaldības, bet 20% - valsts. E.Bartkevičs norāda, ka pašvaldībām kopumā tas nozīmē apmēram 16 miljonu latu lielu budžeta samazinājumu, vienlaikus uzņemoties ceļu uzturēšanas un sociālās palīdzības sniegšanas tīkla finansēšanu. Pašvaldību savienības dome šādam variantam gan nav piekritusi un rosinājusi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus pārdalīt par 1% par labu valstij, pašvaldībām uzņemoties papildus funkcijas. "Tad budžeta pieaugums stabilizētu situāciju. Pretējā gadījumā pašvaldībām jārēķinās ar līdzekļu samazinājumu nākamajam gadam," norāda E.Bartkevičs.
Ņemot vērā Pašvaldību savienības nostāju, valdība šodien ar pašvaldībām tomēr vienojusies par vienu procentpunktu jeb līdz 81% nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), šodien ziņots Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē. Šāds risinājums gan vēl jāsaskaņo ar Starptautiskajiem aizdevējiem, norādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
E.Bartkevičs pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes pauda viedokli, ka nevar dubultīgi konsolidēt pašvaldības budžetu. No vienas puses pašvaldības jau piedalās konsolidācijā ar to finanšu resursu, kas nepieciešams pašvaldībām papildus uzlikto funkciju izpildei sociālajā un ceļu uzturēšanas jomā, teica E.Bartkevičs, uzsverot, ka šā gada laikā visi resursi kļuvuši dārgāki. Pieaugusi elektrības cena un līdz ar to arī visi komunālie maksājumi, sadārdzinājušies arī ceļu remonti - asfaltbetona cena 35 latiem pieaugusi līdz 43 latiem. "To, ko valsts neizdarīs, mums būs jāizdara," norāda Ogres novada domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pašvaldībām dažādu papildus funkciju izpildei kopumā būs jātērē apmēram 20 miljoniem latu.
Viņš atzina, ka jebkurš iedzīvotājs grib braukt pa salabotu ceļu un "šobrīd iedzīvotāji mums nedod nekādas atlaides." Pagājušajā nedēļā Ogrē noslēgusies pavasara bedru lāpīšana, bet uz ielām bedres joprojām manāmas. Iedzīvotāji nereti nerēķinās ar to, ka ceļu remontiem pieejamo naudu piešķir valdība, uzliekot par pienākumu pildīt likumu un Ministru kabineta (MK) noteikumus, bet šim nolūkam paredzētais finansējums ik gadu samazinās - gan tieši, gan uz sadārdzinājuma rēķina. 2008.gadā ceļu finansējums samazināts 3,5 reizes. E.Bartkevičs teic, ka Ogres novadam šobrīd pieejami 170 tūkstoši latu no Ceļu fonda, bet reāli ceļu sakārtošanai nepieciešami 550 tūkstoši. “Ņemiet kur gribiet. Tas nozīmē, ka, ja mēs gribam salāpīt bedres, tad mums ir vai nu jāslēdz bērnudārzs, atskurbtuve vai dzīvnieku patversme, kas ir ar likumu uzliktas funkcijas, ko mēs pildam. Šogad Ogres novadā neko neaizslēdzām, mēs izlīdām caur adatas aci, pateicoties tam, ka pildījās iedzīvotāju ienākuma nodoklis,” tā E.Bartkevičs.
Viņš arī piekrita Jūrmalas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa sacītajam, ka 2009.gadā, kad sākās būtisks algu samazinājums valsts sektorā, tas vistiešāk attiecās uz pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Rezultātā ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājās par 30-40%, kas tādā pašā apmērā samazināja budžetu. Līdzīgi tas noticis arī Ogrē, atzīst E.Bartkevičs. Pienesumu pašvaldībām gan nes nekustamā īpašuma nodoklis, kura ieņēmuma prognozes šobrīd pildās, tomēr Ogres novada parādi par nekustamā īpašuma nodokli sasnieguši 600 tūkstošus latu. Apmēram 30% iedzīvotāju ir gan komunālo maksājumu, gan nekustamā īpašuma nodokļa parādnieki.
E.Bartkevičs norādīja, ka, ja finansējums tiek samazināts, tad pašvaldībai nevar saglabāt tās funkcijas un pienākumus, kādi ir pašreiz. "Nevar būt situācija, kad man pēc likuma var iestāties pat kriminālatbildība, ja ceļš netiek salabots, taču tam pretī nav finansējuma," viņš uzsvēra, piebilstot, ka pašvaldības darbību regulē 180 ministru kabineta noteikumi un 18 likumi. "Tad jāskatās no kurām funkcijām atsakamies, nevis pretēji – finansējumam samazinoties, tiek pieņemti jauni MK noteikumi, kas pašvaldībām jāpilda.” Pēc E.Bartkeviča domām izeja būtu MK noteikumus noteišana par vadlīnijām, neprasot to striktu izpildi. “Skatoties savu budžetu, mēs likumīgi neko nevaram samazināt vai atteikties. Tajā pat laikā finansējuma nav un tad uz savu risku pašvaldību speciālisti un vadītāji pieņem lēmumu nu ko tad samazināt,” stāsta E.Bartkevičs.
Ogres TV video:
Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*
Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.
Ogrē sarucis kautiņos vai reibumā gūtu traumu skaits