Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar Ogres māju vecākie īpaši kuplā skaitā pulcējās uz ikgadējo sanāksmi Ogres kultūras centra mazajā zālē.

Uzrunājot sanākušos, pašvaldības aģentūras “Mālkalne” direktors Aigars Roze atgādināja, ka iepriekšējā ziema izvērtusies barga, sniegaina un gara, radot apsaimniekotājam ne mazums problēmu. Šogad aģentūra ļoti rūpīgi gatavojusies nākamajai ziemai, tostarp veicot dažādus remontdarbus. Tiesa gan ne bez grūtībām – kļūst arvien grūtāk atrast firmas darbu veikšanai un uz vairākiem izsludinātajiem iepirkumiem nav pieteicies neviens pretendets, bet darbu izmaksas ievērojami pieaugušas. “Šogad esam sagatavojušies bargai ziemai. Ir vienošanās ar vairākām firmām, kas ir gatavas piedalīties jumtu tīrīšanā, ir arī apmācīta virkne darbinieku, kas ir gatavi strādāt gan aukstumā, gan augstumā,” norāda A.Roze.

Apbalvo ziedošāko māju, pagalmu un balkonu īpašniekus

Tika apbalvoti arī ziedošāko māju, pagalmu un balkonu īpašnieki. 1.vietu izcīnīja Mednieku iela 10, 2.vietu - Bērzu aleja 8a, bet 3.vietu - Meža prospekts 11. Tika apbalvota arī Skolas iela 7 (Skaidrīte Jirgensone, Ritma Petkēviča), Skolas iela 15 (Māris Kaldavs), Grīvas prospekts 29 (Anna Kudeiko), Meža prospekts 4/4a (Ivars Kaļķis), kā arī "Vārnu dzirnavas" Ogresgala pagastā (Ausma Grante). Savukārt kategorijā "Vertikālā apzaļumošana" uzvarēja Turkalnes iela 1a, kas nākamgad saņems stādus desmit balkona kastēm. Bet par skaistākajiem šogad atzīti balkoni Mednieku ielā 10/6, Loka ielā 6/9, Brīvības ielā 11/6, Brīvības ielā 115a/5 un Mālkalnes prospektā 35/37. Žūrija atzinusi, ka daudz skaistu balkonu ir arī Mālkalnes prospektā 5.

Aicina vairāk iesaistīt iedzīvotājus

Kā šajā laikā ierasts, māju vecākie saņēmuši “Mālkalnes” priekšlikumus par 2012.gadā plānotajiem darbiem, kas mēneša laikā jāsaskaņo ar pārējiem māju iemītniekiem. Virkne darbu plānoti, ņemot vērā māju tehnisko stāvokli un konstatējot neatliekamās vajadzības, citi – pēc māju vecāko ierosinājuma. A.Roze gan norādīja uz saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām gadījumos, kad māju vecākie neieklausās viņu viedoklī un daudzus jautājumus izlemj vienpersoniski vai šaurā iedzīvotāju lokā. Ņemot to vērā “Mālkalnes” direktors lūdza un aicināja māju vecākus pēc iespējas vairāk iesaistīt visus māju iedzīvotājus dažādu jautājumu lemšanā. Savukārt, ja iedzīvotājus mājas vecākais tiešām neapmierina, tad viņi var sasaukt sapulci un to pārvēlēt, atgādināja A.Roze.

Aicina ziņot par skaitītāju rādītājiem

A.Roze aizrādīja, ka apmēram 10% dzīvokļu īpašnieku dažādu iemeslu dēļ aizmirst nodot ūdens skaitītāju rādītājus. To iespējams izdarīt dažādos veidos – gan iemetot šim nolūkam paredzētajās pastkastītēs, gan sūtot pa fakstu vai e-pastu. Kaut gan šāda iespēja pastāv, par skaitītāju rādītājiem telefoniski informēt neiesaka – iedzīvotāji vēlāk mēdz pārmest, ka teikuši citus skaitļus, nekā ir pierakstīts. Iespējams, nākotnē tiks piedāvāta iespēja skaitītāju rādītājiem informēt ar īsziņas palīdzību.

Kopā – vieglāk

Aģentūras vadītājs informēja, ka “Mālkalnes” māju iemītnieki nesteidz izmantot savas tiesības un dibināt biedrības, lai mājas apsaimniekotu paši. Šogad no “Mālkalnes” atdalījusies vien 4 dzīvokļu māja Kalna prospektā 5. Par pozitīvu A.Roze atzina Ogres māju apsaimniekošanas un siltumapgādes atrašanos pašvaldības rokās, dodot iespēju kopīgiem spēkiem risināt dažādas problēmas. Citas pilsētas, kurās apsaimniekošanu veic privāti uzņēmumi, nereti saskaras ar ārkārtīgi lielām problēmām iedzīvotāju lielo parādu dēļ. Arī domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atzina: “Pateicoties kopīgām pūlēm esam pārdzīvojuši pagājušo ziemu. Ar šādu parādu kopsummu privāts apsaimniekotājs būtu bankrotējis.” Viņš gan aicināja iedzīvotājus nepaļauties uz kopējo budžetu, pateicoties kuram līdz šim izdevies izdzīvot, jo “mēs varam arī visi kopā nobankrotēt.” Šobrīd iedzīvotāju parādi par komunālajiem maksājumiem saglabājušies pagājušā gada līmenī.

Svarīgi infrastruktūras objekti atkal pašvaldības rokās

Savukārt “Mālkalnes” tehniskais direktors Alberts Vilcāns norādīja, ka “dome ir pielikusi punktu valsts nozagšanas mēģinājumam” - pašvaldības īpašumā atkal ir trīs svarīgi infrastruktūras objekti: katlumāja, ūdens attīrīšanas stacija un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Savulaik tie nonākuši privātās rokās, radot virkni problēmu un neērtību, tādēļ jau 1998.gadā uzbūvēta jaunā pilsētas katlumāja, 2009.gadā uzsākta pilsētas jaunās ūdens attīrīšanas stacijas ekspluatācija un šogad no SIA “KP tehnoloģijas” iegādātas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas gan ir ārkārtīgi bēdīgā stāvoklī. Šobrīd tiek plānota jaunās notekūdeņu attīrīšanas stacijas būvniecība, kas varētu izmaksāt 5 miljonus latu, taču, pateicoties tai, “tuvākos 20 gadus Ogres iedzīvotāji dzīvos sakārtotā vidē,” norādīja A.Vilcāns, paužot cerību, ka ogrēniešiem svarīgie objekti vairs nekad nenonāks privātās rokās.

Ogrē vieni no zemākajiem tarifiem

Viņš arī informēja, ka jau šobrīd apstiprināti tarifi turpmākajiem diviem gadiem un tie paliks nemainīgi. Ogrē siltuma tarifi ir vieni no zemākajiem valstī. Arī par ūdeni ogrēnieši maksā vien 34 santīmus, kamēr daudzu citu pilsētu iedzīvotāji - gandrīz divas reizes vairāk. Atšķirībā no citām pilsētām, Ogres iedzīvotājiem nav jāveic līdzmaksājumi par ES finansētajiem darbiem. A.Vilcāns gan atvainojās par neērtībām, ko daudziem iedzīvotājiem nācās izjust Kohēzijas fonda finansēto ūdenssaimniecības sakārtošanas darbu laikā. Viņš atzina, ka konkursā uzvarējušie uzņēmēji uzņēmušies lielākas saistības, nekā spēja izpildīt, sevišķus sarežgījumus radot Brīvības ielā, taču arī citviet pilsētā. Šobrīd darbi ir pabeigti un visiem Ogres iedzīvotājiem pieejams tādas pat kvalitātes ūdens, kā pilsētas centrā.

Priekšā – jauna konsolidācija

E.Bartkevičs brīdināja, ka nākamgad gaidāmā valsts budžeta konsolidācija 150 miljonu latu apmērā, lielā mērā skars pašvaldību finansiālo stāvokli. Nodokļu ieņēmumu plāns gan šobrīd tiek izpildīts, tādēļ ir iespējami ielu un pašvaldības iestāžu remontdarbi, tomēr nākamgad situācija var mainīties. “Jo vairāk pļaujam zāli un remontējam ielas, jo mazāk paliek siltināšanai un citām lietām,” skaidroja E.Bartkevičs. Viņš arī norādīja, ka ir sācies darbs pie pašvaldības nākamā gada budžeta izstrādes, pie galvenajām prioritātēm ierindojot jauno attīrīšans iekārtu būvniecību un Brīvības ielas rekonstrukciju. Domes priekšsēdētājs arī pauda cerību, ka vairāk darbu varēs veikt 2013.gadā, kad pašvaldībām, iespējams, atkal būs tiesības ņem kredītus.