Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Dienas centru „Saime” apmeklē cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un kuriem ir I vai II grupas invaliditāte.

Padomju laikos šādi cilvēki pēc speciālās skolas beigšanas būtu vai nu sēdējuši mājās, vai atradušies specializētajos un veco ļaužu pansionātos, gadiem ilgi „ārstējušies” psihiatriskajās slimnīcās. Šodien dienas centri dod iespēju savu „klientu” vecākiem mierīgi strādāt, bet pašiem „klientiem” attīstīt savu iekšējo radošo potenciāla izpausmi dzīvē.

Dienas centrs „Saime” dibināts 2002.gada 15.jūlijā kā Ogres novada sociālā dienesta nodaļa. Dienas centra "klienti" un darbinieki sevi sauc par Saimeniekiem. Viņi raksta dzeju, zīmē, divas reizes nedēļā dodas uz mākslas skolu, divas reizes nedēļā apmeklē sporta halli, dzied, spēlē teātri. Tiek piedāvātas floristikas, rokdarbu, aušanas nodarbības. Meitenes saprotošu audzinātāju vadībā gatavo ēst, bet puiši darbmācībā apgūst saimniecības darbus. Tiek rīkotas arī Saimenieku darbu izstādes. Drīzumā gaidāma vienas šādas izstādes atklāšana Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Dienas centra „klienti” kopīgi apmeklē operu, baletu, teātrus un citu dienas centru sadraudzības pasākumus.

Dienas centra vadītājs ir Jurijs Lanovijs. Viņa pārraudzībā četru darbinieku komanda – divas audzinātājas (Mārīte un Sandra) un divi sociālie darbinieki (Džuljeta un Mārtiņš), kā arī mūzikas pasniedzēja Edīte un ilgadējā rokdarbu pasniedzēja Emmiņa (viņas pakalpojumus gan naudas trūkuma dēļ dienas centrs nākamgad vairs izmantot nevarēs).

Turpinājumā – intervija ar J.Lanoviju.

- Kādēļ nolēmāt palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām?

- Man ir samērā liela alkoholiķa pieredze. Alkoholu sāku lietot vienpadsmit gadu vecumā, tad arī sāku spēlēt sitamos instrumentus. Stipri padzēru vienlaicīgi spēlējot dažādos muzikālos kolektīvos un tā tas turpinājās līdz divdesmit deviņu gadu vecumam. 80 beigas un 90 sākumā spēlējām kopā ar UFO, taču maz no tā kaut ko atceros, jo bieži biju dzēruma stāvoklī. Pienāca diena, kad pēc paziņu pamudinājuma pirmoreiz lūdzu Dievu. Agrāk man Jēzus Kristus bilde stāvēja blakus mūziķim Džimijam Henriksam. Jēzus man bija pazīstams no rokoperas „Jēzus Kristus Superstārs”. Viņš vairāk saistījās ar puķu bērnu – hipiju. Es viņu nesaistīju ar reliģiju. Pēc šīs lūgšanas man nāca apskaidrība. Es pārtraucu dzert, smēķēt, kas man iepriekš šķita neiespējami. Tad sāku iet uz draudzi, pievērsties Kristum, kalpot. Sāku mācības Latvijas Kristīgajā akadēmijā. Sapratu, ka pasaulē ļoti vajadzīga kristīga izpratne, sapratu, ka neesmu tikai vielmaiņas agregāts, šajā pasaulē esmu nācis nevis nejaušības, vai kontracepcijas līdzekļu trūkuma rezultātā, bet kādam tas bija vajadzīgs, un kāds no manis kaut ko gaida. Manai dzīvei ir jēga, tai ir mērķis.

- Kā nonācāt līdz dienas centram?

- Redzēju, ka daudzi mani draugi aiziet bojā, nodzeras. Man bija doma palīdzēt. Akadēmijā satiku daudz līdzīgi domājošus cilvēkus no dažādām konfesijām un meklējot prakses vietu, nokļuvu Ogres novada sociālajā dienestā, kur sāku strādāt dienas centrā par sociālo aprūpētāju. Katru dienu astoņas stundas pavadīju neparastā sabiedrībā. Lai spētu palīdzēt šiem cilvēkiem ir jāiepazīst viņu pasaule, to nevar paveikt mēnesī, tam ir vajadzīgi gadi. Kopā ar puišiem mācījāmies salikt mēbeles, mainīt atslēgas. Rīkojām sakopšanas talkas, dziedājām, muzicējām, sportojām. Sākās pavisam cits dzīves posms.

- Kādi ir dienas centra plāni?

- Ar Ogres novada domes piešķirto budžetu pietiek parastajām dienas centra funkcijām. Taču šiem cilvēkiem ir nepieciešama patstāvīga dzīve. Lielai daļai no Saimeniekiem vecāki ir jau gados un ir norūpējušies, kas būs ar viņu atvasēm, kad pašu vairs nebūs, kas parūpēsies par bērniem? Jāiet tālāk, jāveido grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, naturālās saimniecības Ogres novadā. Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī daļa no šiem pakalpojumi jau pastāv. Dienas centra darbinieku komanda ir izstrādājusi projektu Alternatīvo sociālo pakalpojumu tīkla izveidē Ogres novadā, kuru realizēt varētu, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.

- Kas traucē?

- Tas, ka pašvaldībai nav savu īpašumu, kur izvietot šos objektus. Realizēt privātā kārtā šobrīd nav iespējas, jo paši klienti apmaksāt šo pakalpojumu nespēj, bet pašvaldībai nav naudas. Atzīstama ir ārzemju pieredze grupu dzīvokļu izveidē. Piemēram, kad tiek celta daudzstāvu māja, jau tiek ieplānota vieta grupu dzīvokļiem. Tad šie cilvēki dzīvo starp pārējo sabiedrības daļu. Katram cilvēkam ir sava istabiņa, ir saimes telpa, kur viņi var sanākt visi kopā, kā arī ir darbinieks, kurš cauru diennakti kā atbalsta persona palīdz, ja kas nepieciešams. Daži strādā algotu darbu, citi dodas uz dienas centru. Tāpat šiem cilvēkiem viegli ir sasniedzami vecāki vai kādi radinieki.

- Vai uzņēmēji ir atsaucīgi dienas centra „klientu” iesaistīšanai darba tirgū?

- Mums Ogrē ir daudzi atsaucīgi uzņēmēji, kurus vēlos arī pieminēt - SIA „Malevs” par pavāra palīgu strādā viena no mūsu centra meitenēm. SIA „Davens” un Andris Leimanis, pie kura strādā divi mūsu cilvēki, arī p/a „Mālkalne” un SIA „Vārpa” ir ļoti pretimnākoši cilvēki. Nevaru nepieminēt Ogres NVA nodaļu un tās vadītāju Arājas kundzi. Vēlētos, lai palīdzībā iesaistītos vēl vairāk, taču valstij jārada apstākļi likumdošanas līmenī, lai darba devējs būtu ieinteresēts nodarbināt savā uzņēmumā cilvēku ar invaliditāti. Īpaši gribu pateikt paldies Benitai un Jānim Špakovskiem, jo mūsu "saimeniekiem" ne tikai ir iespēja pastrādāt, bet arī nosvinēt svētkus unikālajā tautā sauktajā Špakovska parkā.

- Ar ko jārēķinās, pieņemot darbā „saimenieku”?

- Darba dēvējam jābūt īpaši atsaucīgam un iejūtīgam pret šādu darbinieku. Dienas centra speciālisti, sadarbībā ar klientu vecākiem un darba devējiem, palīdz uzsākt darba dzīvi un tajā atbalsta, taču „klientiem” nereti vajadzīgs īpašs atbalsts un darba vadītāji pašā darba vietā un ilgstoši. Vienreiz bija tāds gadījums, kad kādu spēcīgu puisi aizvedu pie viena sava drauga, kurš strādā celtniecībā. Viņš uzticēja puisim pārvest grants kaudzi uz vajadzīgo vietu un pats darīja ko citu, taču, kad atgriezās, puisis bija aizvedis vienu ķerru un visu dienu nostāvējis pie čupas. Ar šiem cilvēkiem nepārtraukti ir jāstrādā, katra darbība skaidri un vienkārši jāizskaidro.

- Vai iespējama dienas centra „klientu” iekļaušanās sabiedrībā?

- Dienas centri daļai no šiem cilvēkiem ir kā tilts, pa kuru tiem ir iespēja nokļūt lielās sabiedrības plūsmā un virzīties kopā ar to. Šo procesu mēs saucam par integrāciju. Pāri tiltam it kā esam, bet mūsu mazo pulciņu neviens neredz, kā stopotāju lielā autobāņa malā. Mēs cenšamies pievērst sev uzmanību, taču ja arī kāds vēlas piestāt malā, tas nav iespējams, jo kustība šeit ir pārāk intensīva. Tas viss priekš mums ir par lielu un par strauju. Tā nu mēs stāvam un vērojam šo skrējienu cerībā, ka kāds jau mūs arī redz. Bet varbūt ne tur un ne tā stāvam? Varbūt iet atpakaļ, lai viņi brauc, un pagaidīt, kamēr tas haos mūsu izpratnē, reiz pierims? Bet varbūt vēl neesam gatavi un vajadzētu vēl patrenēties?

- Kādi ir integrācijas šķēršļi?

- Mēs – cilvēki, kuriem ar attīstību viss daudz maz kārtībā, domājam egoistiski: „Ak, cik šiem cilvēkiem grūti, kādi viņi nabadziņi!” Taču patiesībā, viņiem ir sava pasaule, savi prieki un bēdas, savi dzīves mērķi. Viņu pasaule nekad nebūs tāda kā mūsu haotiskā ar savu nenormālo tempu. Šādi grupu dzīvokļi ļautu cilvēkiem dzīvot starp savējiem. Latvijā diemžēl likumdošana nav sakārtota tā, lai grupu dzīvokļus varētu saņemt tie, kam ir dzīvi vecāki un materiālais stāvoklis ir stabils.

- Kā centrā svinējāt Ziemassvētkus?

- Šogad mūs atcerējās draugs UFO no SWH, kurš uzaicināja uz radio SWH raidījumu „Ar dziesmu par dzīvi”. Viņš apzināja mūsu centra vajadzības un radio SWH  uzdāvināja plazmas televizoru, atvēra reklāmas rullīti ziedojumu kontam un arī atbrauca uz mūsu Ziemassvētku pasākumu. Centra klienti bija iestudējuši ludziņu, pēc kuras noskatīšanās UFO kopā ar kolēģi no radio Lauru Dukjanu – Līci, pašreklāmas nodaļas vadītāju, bija ļoti aizkustināti. Viņš teica, ka mums jābrauc izrādi rādīt uz radio. Visi klienti bija tik priecīgi: „Jā! Mēs brauksim uz radio!” Beigās izdomājām, ka brauksim izrādīt klientiem radio telpas un studijas darbu, jo kā tad tu pa radio teātri paradīsi! Svinam arī kopā ar citiem centriem – citus gadus esam svinējuši Kultūras namā, Mūzikas skolā, pie mums ir braukuši citi Latvijas dienas centri. Šogad bijām Tukumā uz dienas centra rīkoto Ziemassvētku pasākumu.

Noslēgumā dienas centra vadītājs aicina atsaukties tos cilvēkus, kuriem Ogres rajonā ir lauku īpašumi, kuriem tie neredz attīstības iespējas. Dienas centrs šādā vietā labprāt izveidotu naturālo saimniecību, kurā dzīvos un saimniekos cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

Dienas centram noderētu arī stelles, kokapstrādes instrumenti, kā arī prasmīgi lietpratēji, kuri varētu palīdzēt ar padomu.

Dienas centrs aicina uz sadarbību Ogres novada ģimenes, kurās ir cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām.