Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres novada izglītības iestāžu vadītāju konsultatīvajā komisijā domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe un Izglītības pārvaldes vadītāja Sandra Grunte aicināja visus iestāžu vadītājus uz aktīvu diskusiju par turpmākajām iespējām nodrošināt kvalitatīvu izglītības procesu novada pagastos.

Uzsākot diskusiju, Vita Pūķe informēja par novada pašvaldības budžetu šim gadam - ekonomiskā situācija valstī vistiešākajā veidā ietekmē paašvaldību budžetus, un šogad ieņēmumu daļa budžetā būs ievērojami mazāka.
 
Samazinājušies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
 
No šī gada Ogres novads ir jaunā statusā kopējā finansējuma ziņā - ievērojami samazinājušies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, līdz ar to tas finansējums, kas tiek piešķirts no kopējā sadalījuma pašvaldībām, starp lielām pilsētām un novadu pilsētām ir mainījies un samazinājies. Tā rezultātā 2011. gada finansējums Ogres novadam ir par pusotru miljonu latu mazāks nekā 2010. gadā.
 
Budžeta jaunās tendences ir ieviesušas nozīmīgas korekcijas pagājušajā gadā izstrādātajā Ogres novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepcijā, tās atspoguļojas rīcības daļā.
 
Kopējais budžeta pieprasījums, ko iesniegušas izglītības iestādes, pamatojoties uz savu redzējumu par attīstību, pārsniedza budžeta iespējas par septiņiem miljoniem. Vairāku nedēļu garumā pašvaldības izglītības un finanšu speciālisti kopā ar iestāžu vadītājiem analizēja, izvērtēja iespējas sabalansēt ieņēmumus ar uzdevumiem, diskutēja par iespējām samazināt budžeta deficītu, lai būtu iespējams realizēt likumā noteiktās pašvaldības funkcijas. Šobrīd izglītības jomā reāli trūkstošais finansējuma apjoms novadā  ir vairāk kā simts tūkstoši latu.
 
Samazinājies skolēnu skaits
 
Diemžēl vairākās novada pagastu skolās skolēnu skaits neatbilst ministrijas noteiktajām normām. Valsts finansējuma apjoms skolām tiek aprēķināts pēc modeļa “nauda seko skolēnam”, kas šajā mācību gadā paredz astoņu skolēnu skaitu uz vienu pedagogu likmi. Jāņem vērā arī tas, ka bērnu skaits turpina samazināties. Pagājušā gada laikā novadā bērnu skaits samazinājies vairāk par 200 bērniem, šī mācību pusgada laikā - par 27 bērniem. Pagasta skolās vidējais skolēnu skaits klasēs ir 4 – 6 skolēni klasē, optimistiskākajās prognozēs apmēram 80 % klašu būs mazāks nekā 8 skolēni klasē.
 
Pašreizējie statistikas dati liecina, ka nelielā skolēnu skaita dēļ klasēs izglītības programmu daudzās skolās nebūs iespējams realizēt. Līdz šim pašvaldība iztrūkstošās summas pagastu mazajām skolām varēja kompensēt, pateicoties lielajam skolēnu skaitam pilsētas skolās, taču arī pilsētas skolās audzēkņu skaits sarūk, tātad finansējuma kopējais apjoms samazinās. Risinājums – izglītības iestāžu vadītājiem acīmredzot ir jādomā par iespējām veidot apvienotās klases, kā organizēt un nodrošināt veiksmīgu to darbību.
 
Nav skaidrības par turpmāko finansējuma modeli
 
Diskutējot Pašvaldību savienībā, sarunās ar pedagogu asociāciju, gan Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvjiem, ir izskanējusi informācija, ka finansējuma modelis “Nauda seko skolēnam” tiks saglabāts un pielietots arī turpmāk. Reālā finansējuma modeļa attiecība tiek prognozēta 1 pret 9 (viena pedagoģiskā slodze uz 9 skolēniem klasē) – Ogres novadā tas nozīmē apmēram 50 pedagogu likmju skaita samazinājumu un 25 tūkstošu latu mēnesī samazinājumu.
 
Finansējums sadalīts, mācības turpinās
 
Pašreiz mērķdotāciju finansējums, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, ir sadalīts atbilstoši iespējām un Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem principiem par valsts budžeta sadali. Līdzšinējā apjomā tas ir saglabāts šim mācību gadam. Jāņem vērā, ka šobrīd vēl visām novada skolām saglabāts pašvaldības papildfinansējums. Kā atzīst V. Pūķe, situācija ir problemātiska: “Jau šogad, veidojot budžetu, saskārāmies ar problēmām, kā likvidēt budžeta deficītu. Budžeta izdevumu samazinājums skāra visus, un jau tad netieši sākās sarunas par to, kā pašvaldībai turpmāk uzturēt mācību iestādes.”
 
Nozīmīgs ikviena viedoklis
 
Lai iegūtu maksimāli precīzu informāciju, kas spētu palīdzēt objektīvi izvērtēt un vislabākajā veidā rast risinājumu, priekšsēdētāja vietniece ir izdevusi rīkojumu izglītības iestāžu direktoriem iesniegt savu redzējumu, kā vadītāji turpmāk prognozē un plāno savas izglītības iestādes mācību procesa nodrošinājumu, pamatojoties uz esošo un prognozēto skolēnu skaitu. Rīkojumā noteikts, ka līdztekus vairāku kritēriju izvērtējumam iestāžu vadītājiem ir jāaptaujā skolēnu vecāki - viņu viedoklis ir ļoti būtisks, lai rastu optimālākos risinājumus.
 
Lai saglabātu skolas, nav daudz risinājumu
 
Analizējot finansiālās iespējas un variantus, kā līdzīgas problēmas risinātas citos Latvijas novados, visvienkāršākais risinājums būtu skolas slēgt. Ņemot vērā citu novadu pieredzi, ir tikai divi risinājumi – vai nu reorganizēt esošās skolas un veidot filiāles, vai arī skolu rīcībā nodot tikai valsts piešķirto finansējumu, ko aprēķina atbilstoši bērnu skaitam. Jāatzīst, ka pēdējais variants ātri vien novedīs skolu līdz likvidēšanai. Vienīgais reālais modelis izglītības procesa nodrošinājumam ir papildfinansējuma piešķiršana, taču pastāv reāli draudi, ka papildfinansējums tomēr nebūs pieejams.
 
V. Pūķe uzskata, ka maksimāli jācenšas skolas pagastos saglabāt un neslēgt, nodrošinot iespēju mācīties pagasta skolā vismaz mazāko klašu audzēkņiem.
Ogres novada pašvaldība, ņemot par paraugu citas Eiropas valstis, domā par skolu saglabāšanu, nodrošinot vismaz 1. – 6. klašu apmācību.
 
„Kopīgās diskusijās ar pagastu pārvalžu vadītājiem esam nonākuši pie secinājuma, ka ļoti būtiski ir stiprināt bāzes skolas, kas nākotnē varētu veidoties kā centri – Ogres novadā tā ir Madlienas vidusskola un Suntažu vidusskola, tādēļ šīm skolām plānots piešķirt daļēju papildfinansējumu. Arī tajās skolās, kur skolēnu skaits ir ap simt bērniem, līdzfinansējums ir nepieciešams, taču šobrīd finansējuma problēma šajās izglītības iestādēs nav tik nozīmīga, ka vajadzētu lemt par to reorganizāciju,” skaidro V. Pūķe.
 
Diskutē par četru pagastu skolām
 
Meklējot risinājumus, šobrīd novada pašvaldības vadība un izglītības darba speciālisti aicina uz aktīvu diskusiju, lai spriestu par izglītības procesa organizēšanu skolās ar ļoti nelielu skolēnu skaitu - kur bērnu nepietiekamā skaita dēļ netiek ievērota finansējuma modeļa proporcija un klasēs ir mazāk kā 8 skolēni. Šobrīd Ogres novadā šādas skolas ir četras pagastu – Meņģeles pamatskola, Krapes pamatskola, Mazozolu pamatskola un Taurupes vidusskola. Līdz šim  līdz ik mēnesi šo skolu darbības nodrošināšanai pašvaldība piešķīra līdzfinansējuma vidēji tūkstotis latu mēnesī katrai.
 
Šobrīd iestāžu vadītājiem ir jādomā, kā izdzīvot ar to naudu, kas ir skolas rīcībā, kā nodrošināt veiksmīgu izglītības procesu bez papildfinansējuma. Kā viens no veiksmīgākajiem risinājumiem būtu pamatskolas klašu apvienošana, tuvumā esošo skolu izmantošana, jo jau šogad Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi divus jaunus skolēnu autobusus un nākamgad tiks saņemti vēl pieci – skolēnu pārvadāšana būs nodrošināta.
 
Taurupes vidusskolas direktore Lonija Pušmucāne, direktoru sanāksmē diskutējot par skolu iespējamo reorganizāciju, kā būtiskāko problēmu minēja to, ka ceļā uz skolu un mājupceļā skolēniem nāksies pavadīt ilgāku laiku nekā pašlaik, sevišķi tas apgrūtinās mazāko klašu audzēkņus.
 
Iespējama arī pilsētas skolu apvienošana
 
Sarežģīta situācija ir ne tikai pagastu, bet arī pilsētas skolās. Nevienmērīgs nodrošinājums gan ar telpām, gan materiāltehnisko bāzi izpaužas Ogres vakarskolā un Ogres 1. vidusskolā. Šīs skolas jau ilgus gadus mitinās zem viena jumta. Veicot analīzi par resursiem un speciālistiem, izglītības pārvaldes speciālisti atzīst, ka ir jādomā par resursu racionālu un lietderīgāku izmantošanu. Iespējamais risinājums varētu būt vakarskolas un vidusskolas apvienošana, saglabājot gan vakarskolas specifiku un tradīcijas, gan programmas un pedagogus.
 
Diskusijā aktīvi piedalījās vakarskolas direktors Miervaldis Liepiņš, kurš uzsvēra, ka jāsaglabā, viņaprāt, vakarskolas īpašā darbība, ka daudzi no skolas audzēkņiem dienas laikā strādā un nespēj iekļauties 1. vidusskolas mācību procesā. Ogres 1. vidusskolas direktore Ineta Tamane informēja, ka vairākos Latvijas novados, optimizējot izmaksas, vakarskolas tiek pievienotas lielajām skolām, izveidojot vakara nodaļas, jo būtiski jau nekas netiek mainīts – audzēkņi, tā pat kā līdz šim, turpina mācības tajās pašās telpās pie tiem pašiem pedagogiem un nevienam no vakarskolas audzēkņiem nav jāuzsāk mācības dienas klasēs. I. Tamane atzina - ja dome nolems, ka šīs izmaiņas ir jāīsteno, 1. vidusskola aktīvi piedalīsies, protams, uzklausot Ogres vakarskolas ieteikumus.
 
Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāve Airisa Lepere aicināja abu skolu vadītājus izvērtēt pedagogu darbību, tomēr atzina, ka šobrīd nesaskata draudus, kas varētu traucēt pedagogiem arī turpmāk veiksmīgi strādāt.
 
Diskusijas noslēgumā Vita Pūķe vēlreiz uzsvēra, ka izglītības iestāžu izmaksu optimizācija nekādi neskars skolēnus, nepasliktinās mācību procesa organizēšanu – reāli optimizētas tiks  tikai administratīvās izmaksas.
 
V. Pūķe: „Ja mums nāksies domāt par klašu apvienošanu, reorganizāciju un tādu lēmumu pieņemt, tad tiks piesaistīti visi speciālisti - gan izglītības pārvaldes darbinieki, gan izglītības iestāžu vadītāji, lai patiešām mēs pieņemtu vislabāko un optimālāko risinājumu. Šobrīd iestāžu vadītājiem ir jāsaprot - ja novadam piešķirtais finansējums nemainīsies tik nozīmīgi, kā tas plānots, ieviešot jauno finansējuma sadalījuma proporciju, un ja pašvaldība spēs turpināt līdzfinansēt, tad tas tiks darīts. Neviena no novada skolām nesaņems mazāk naudas, kā tai pienākas, jo mērķdotācijas ir piešķirtas noteiktam mērķim.”