Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres politiski represēto kluba konference katru gadu notiek vienmēr vienā laikā – 27. decembrī pulksten 11.

Agrāk represētie kopā pulcējās Ogres tautas namā Rīgas ielā 15, bet kopš tautas nams vairs nav pašvaldības īpašumā, par pulcēšanās vietu kļuvis Ogres kultūras centrs Brīvības ielā 15. Kultūras centra ēkā atrodas arī politiski represēto kluba valdes birojs.

Ogres politiski represēto klubs savulaik tika izveidots Ogres rajona ietvaros, tagad rajona vairs nav, taču kluba darbības teritorija saglabājas līdzšinējā, aptverot Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu.

Šogad Ogres politiski represēto kluba biedri pulcējās savā 23. konferencē – šoreiz darba kārtībā bija iekļautas arī jaunas valdes vēlēšanas - , uz kuru bija ieradušies 79 delegāti, lielākā daļa (56) no Ogres pilsētas un Ogresgala pagasta, jo šeit arī represēto personu ir vairāk.

Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis ziņoja par paveikto viņa vadītajā nevalstiskajā organizācijā. Līdztekus tradicionālajiem piemiņas pasākumiem komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā tiek rīkoti vēl citi pasākumi, kas vērsti uz latviešu tautas vēstures liecību saglabāšanu, represēto personu un viņu ģimeņu apzināšanu. Pēdējos gados tradīciju pasākumiem pievienojusies arī represēto māšu godināšana Mātes dienā maijā, ko izdevies iedzīvināt, pateicoties novada pašvaldības atsaucībai un finansiālajam atbalstam.

Ļoti emocionāls bija šā gada martā Ogres kultūras centrā rīkotais tematiskais piemiņas vakars “Mātes lakats - 1949. g. deportēto piemiņas lietu stāsti” ar dzejnieces Andas Līces piedalīšanos. I. Kaļķis represēto kluba vārda pateicās Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktorei Ivetai Ruskulei par šī pasākuma sagatavošanu un vadīšanu.

Nozīmīgāko pasākumu skaitā represētie neapšaubāmi ierindo līdzdalību Likteņdārza veidošanā Koknesē, piedaloties talkās. Arī nākamgad represētie noteikti dosies uz topošo piemiņas vieta visiem tiem Latvijas cilvēkiem, kuri cietuši no totalitārajiem režīmiem, tiem, kuri bijuši spiesti doties trimdā, tiem, kuri cietuši savu politisko uzskatu vai radurakstu dēļ. Novada pašvaldība nodrošina transportu, lai strādāt gribētāji varētu doties uz Koknesi un pēc darba nokļūt atpakaļ mājās.

Nedrīkst aizmirst nevienu vēstures notikumu, neko, kas ar latviešu tautu noticis, tāpēc Ogres politiski represētie dodas uz vēsturisko notikumu norises vietām – šogad kopā ar Nacionālo karavīru apvienību represētie devās uz Mori, kur 1944. gadā septembra beigās - oktobra sākumā notika Mores kauja - viena no lielākajām 2. pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā. Nākamā gada vasarā represētie plāno doties ekskursijā uz Gulbeni un Liteni.

Represēto kluba valdei nākas nokārtot arī praktiskas lietas, gādājot par to, lai neietu zudumā latviešu tautas vēstures liecības. Piemēram, šovasar vajadzēja organizēt represēto Piemiņas akmens pārvietošanu Mazozolu pagasta centrā sakarā ar autoceļa Rīga – Ērgļi rekonstrukciju. Šogad tika uzsākti nepieciešamie darbi, lai varētu veikt iecerēto komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas rekonstrukciju Ogrē pie Meža un Upes prospekta krustojuma. Represēto kluba valde ir vērsusies Ogres novada pašvaldībā ar ierosinājumu tomēr īstenot pieminekļa “Baltā cielava” izveidošanu skvēriņā pie Brīvības un Tīnūžu ielas krustojuma, kur šobrīd par pieminekļa izveides ieceri jau daudzus gadus atgādina tam paredzētajā vietā novietotā plāksne. Iespējams, ka līdz ar Tīnūžu ielas rekonstrukciju, ko plānots veikt līdz 2013. gadam, arī iecere par šīs piemiņas vietas izveidi varētu tikt īstenota.

I.Kaļķis ļoti atzinīgi vērtē sadarbību ar Ogres novada pašvaldību un pateicas domei par atbalstu represēto klubam – bez pašvaldības sapratnes un atbalsta kluba darbs noteikti neveiktos tik veiksmīgi. Kluba valde ir pateicīga Ogres novada pašvaldības kultūras darba organizatorei Anitai Ausjukai par palīdzību pasākumu organizēšanā – visi Ogrē rīkotie represēto kluba pasākumi tapuši ar A. Ausjukas līdzdalību un palīdzību, kā arī Suntažu kultūras nama vadītājai Dzidrai Sproģei par nesavtīgo palīdzību represēto kluba darbā.

Politiski represētais Roberts Jansons, konferences delegāts no Ikšķiles, pauda patiesu gandarījumu par suntažnieku veikumu pagātnes liecību apkopošanā un saglabāšanā – izdots atmiņu krājums par Suntažu pagasta ļaudīm, kuri tika deportēti no dzimtajām mājām uz Sibīriju (R. Jansons ir 2009. gadā izdotās grāmatas “Komunistu režīma nepakļāvīgie Liepājas zēni. Pretpadomju organizācija “Kursa” 1945-1947” autors), un ierosināja vienā grāmatā apkopot materiālus par represijām visā bijušā Ogres rajona teritorijā.

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais, piedaloties Ogres politiski represēto kluba konferencē, atzina, ka politiski represēto kluba veiksmīga darba pamatā tiešām ir sadarbība ar vietējo pašvaldību, un Ogrē pašvaldības atbalsts politiski represēto organizācijai ir bijis vienmēr un ir arī tagad. “Liels prieks par to, un tā tam būtu jābūt ikvienā pašvaldībā,” sacīja G. Resnais. Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs pateicās Ivaram Kaļķim par enerģisko un mērķtiecīgo darbu, vadot Ogres politiski represēto klubu.

Sava vadītāja darbu atzinīgi vērtē arī konferences delegāti, vienbalsīgi uzticot I. Kaļķim represēto kluba vadības grožus arī nākamajam periodam – statūtos noteiktajiem diviem gadiem. “Vezums nav viegls, bet cenšos to vilkt pēc vislabākās sirdapziņas, lai palīdzētu saviem likteņbiedriem,” pateikdamies par dāvāto uzticību atzina I. Kaļķis.

Lai gan konferences laikā skanēja arī Saeimas un valdības virzienā vērsta kritika, rūgtums par to, ka daļa iedzīvotāju ir spiesta pamest valsti un doties strādāt svešumā, konferences dalībnieki tomēr vēl arvien spēj saglabāt humora dzirksti un uz dzīvi palūkoties arī ar gaišu skatienu.

Politiski represēto konferencē piedalījās trīs novada pašvaldības deputāti – Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, viņa vietniece Vita Pūķe un priekšsēdētāja padomnieks Raimonds Javoišs – viņi pateicās represēto klubam par sekmīgo darbu un solīja savu atbalstu šīs nevalstiskās organizācijas darbībai arī turpmāk. Un, protams, Ziemassvētku un Jaungada vēlējumi. Tos vēlēja arī citi konferences viesi – Siguldas represēto apvienības pārstāvis, Sibīrijas bērnu fonda pārstāvis, bet īpaši izjusti izskanēja ogrēnietes Annas Kudeiko stāstījums par viņas tuvinieku traģisko likteni izsūtījumā.