Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres p/a „Mālkalne” pārstāvji piedalās starptautiskajā Kohēzijas fonda 2000. – 2006. gada plānošanas perioda noslēguma konferencē "Kohēzijas fonda 10 gadu ieguldījumi Latvijā.

Finanšu ministrija 25. novembrī rīkoja starptautisku Kohēzijas fonda (KF) 2000. – 2006. gada plānošanas perioda noslēguma konferenci „Kohēzijas fonda 10 gadu ieguldījumi Latvijā”.
 
Konferencē piedalījās Kohēzijas fonda projektu īstenotāji no visas Latvijas, nozaru asociāciju, Finanšu, Satiksmes un Vides ministrijas, kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. No Ogres konferencē piedalījās novada pašvaldības pārstāvji.
 
Starptautiskajā konferencē tika rezumēti Kohēzijas fonda 2000.–2006. gada plānošanas perioda vides un transporta infrastruktūras projektu rezultāti un iedzīvotāju ieguvumi.
 
Konferenci atklāja finanšu ministrs Andris Vilks un Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Alans Rodžeri (Alain Roggeri).

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs sniedza kopsavilkumu par 10 gadu KF ieguldījumiem Latvijā. Visās trijās Baltijas valstīs Kohēzijas fonda projektu īstenošana bijusi liels izaicinājums, kas devis lielu ieguvumu iedzīvotājiem, piemēram, atjaunoti vai no jauna uzbūvēti autoceļi Latvijā 160 km kopgarumā, uzbūvēti 9 atkritumu apsaimniekošanas poligoni un izveidoti ap 800 dalīto atkritumu punktu, kā rezultātā samazināta izgāztuvju kaitīgā ietekme uz vidi, izbūvēti jauni kanalizācijas un ūdensvadu tīkli u.c.
 
Neatkarīgie vērtētāji no uzņēmuma DEA Baltika sniedza novērtējumu Kohēzijas fonda projektu sasniegtajiem rezultātiem un sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Ar pilnu ziņojuma tekstu pēc tā apstiprināšanas varēs iepazīties ES fondu mājas lapas http://www.esfondi.lv sadaļā "Izvērtēšana".

Dalībniekiem bija vērtīgi dzirdēt Igaunijas un Lietuvas kolēģu pieredzi, jo kaimiņu minētās problēmas un izaicinājumi bijuši tādi pat kā Latvijai – projektu vadības pieredzes trūkums pirms 10 gadiem, kad tika uzsākta lielo projektu īstenošana, lielais cenu pieaugums būvniecības sektorā pirms ekonomiskās krīzes, kas sadārdzināja 2000. gadu sākumā plānoto projektu izmaksas līdz pat 4 reizēm, pieredzes trūkums sarežģīto iepirkuma dokumentu sagatavošanā, projektu ieviešanas kavēšanās, kas saistīta gan ar ierobežoto būvniecības tirgus kapacitāti un ekspertu ar specifiskām zināšanām ierobežotu pieejamību, gan ar sarežģītajiem iepirkumiem u.c.
 
Konferences laikā tika diskutēts par Kohēzijas Fonda finansēto darbu praktisko pielietojumu. Ogres „sarakto ielu” sakarā gribas uzsvērt, ka iedzīvotājiem vajadzētu apzināties to, ka ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcijas darbi nevar tikt realizēti bez ielu rakšanas. Cik liels pilsētā būtu ūdens tarifs, ja visi šie darbi būtu jāsponsorē no iedzīvotāju kabatas? Šobrīd, pateicoties projekta realizācijai, tarifs Ogrē pat ir samazinājies. Visas pilsētas, kuras ir realizējušas ūdens un kanalizācijas projektus (arī Ogre) saskaras ar pašreizējās ekonomiskās krīzēs radīto problēmu, proti, ir problēmas ar jauno klientu skaita nodrošināšanu. Tīkli ir izbūvēti, bet cilvēki nevēlas pieslēgties. Paradokss - tajās ielās, kur tīkli netika izbūvēti, cilvēki vēlas pieslēgties, tajās, kurās ir izbūvēti – cilvēki saka, ka viņiem pietiekot ar savām akām.
 
Pēc darbu pabeigšanas Ogrē tiks izstrādāts kontroles mehānisms mājām, kuru iedzīvotāji izlems arī turpmāk lietot izsmeļamās bedres, kaut gan būs iespēja pieslēgties centrālajai kanalizācijai. Bedres, kuras netiks hermētiski noslēgtas, nedrīkstēs lietot un būs jāmaksā sods par pazemes ūdeņu piesārņošanu. Šajā sakarā atkārtoti  aicinām privātmāju īpašniekus izmantot šo izdevību un pieslēgties pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai.

Kopumā 2000. - 2006. gada plānošanas perioda ietvaros Latvijai no Kohēzijas fonda ir pieejami 710 miljoni eiro, kuri ieguldīti tautsaimniecības izaugsmē, konkrēti transporta infrastruktūras, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomās.