Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres mūzikas skola šogad atskatās uz savas darbības piecdesmit mācību gadiem. Noslēdzies nozīmīgs posms, skola gatavojas pārmaiņām.

Par skolu veikts pētījums
Gatavojoties svētkiem, Ogres mūzikas skolas Mūzikas teorijas nodaļas vadītāja, mūzikas teorijas skolotāja Iveta Sproģe veikusi nopietnu pētījumu par skolas pirmsākumiem un vēsturi no 1960. gada, kā arī kultūras dzīves attīstību Ogrē vēl simt gadus pirms skolas dibināšanas. Izpētes darbs ir skolotājas maģistra darbs, šā gada sākumā beidzot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Mūzikas pedagoģijas fakultāti. Apkopotā un saīsinātā formā ar I. Sproģes pētījumu varēs iepazīties arī skolas jubilejai par godu izdotā grāmatiņā. „Veicot pētījumu, atklāju daudz interesantu faktu,” atklāj I. Sproģe. „Apkopojot skolas un pilsētas kultūras dzīves vēsturi, izveidojās kopaina, kļuva redzama bāze, uz kuras bija izveidojusies mūzikas skola.”
 
Skolai bijušas piecas filiāles
I. Sproģe Ogres mūzikas skolas Jumpravas filiālē darbu uzsākusi 80. gadu beigās, tad pārgājusi dzīvot uz Ikšķili un darba gaitas uzsākusi Ogrē. Savulaik Ogres mūzikas skolai bijušas piecas filiāles, no kurām pirmā dibināta Aizkrauklē, tad Lēdmanē, Madlienā, Jumpravā un Birzgalē. Nu jau šīs filiāles apvienojušās vienā mūzikas skolā (Lēdmane, Madliena) vai arī izveidojušās par patstāvīgām, neatkarīgām mūzikas skolām. Savukārt Ogres mūzikas skola šobrīd ir Cēsu reģiona skola, un tās darbību koordinē Cēsu mūzikas vidusskola.
 
Pieaudzis audzēkņu skaits
Atverot mūzikas skolu, tajā mācības uzsākuši nedaudz vairāk kā 30 audzēkņi. Šobrīd audzēkņu skaits ir ievērojami pieaudzis – ap 370. Kopš 1960. gada Ogres mūzikas skolā un tās filiālēs strādājuši vairāk nekā 170 pedagogi, šobrīd – 32, no kuriem deviņiem ir iegūts maģistra grāds, savukārt 17 skolotāji ir bijušie Ogres mūzikas skolas audzēkņi un absolventi. 
 
Plašāks muzikālās izglītības piedāvājums
„Piecdesmit gadu laikā Ogres mūzikas skolu absolvējuši 1232 audzēkņi. Sākumā, noslēdzoties mācību gadam, to absolvēja viens līdz septiņi audzēkņi, šobrīd – katru gadu ap četrdesmit,” skaidro I. Sproģe. Arī piedāvātās iespējas apgūt mūzikas instrumentu spēli krietni vien pieaudzis. Skolu atverot, audzēkņiem tika piedāvāts apgūt klavierspēli, akordeona un vijoles spēli. Šobrīd skolā darbojas arī kora klase, un audzēkņiem ir iespēja apgūt čella un ģitāras spēli, kā arī dažādu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēli, pilnveidot kolektīvās muzicēšanas prasmes, dziedot korī un spēlējot ansamblī vai orķestrī.

Izvēlas spēlēt populārus mūzikas instrumentus
„Visbiežāk jaunie audzēkņi vēlas apgūt klavierspēli, iemācīties spēlēt ģitāru, saksofonu, sitaminstrumentus. Esam novērojuši, ka šāda izvēle visbiežāk ir tāpēc, ka vecāki un viņu bērnicitus instrumentus nemaz nezina, izvēlas tos, kas biežāk redzēti televīzijā un skaitās populāri,” novērojusi I. Sproģe. Lai bērnus iepazīstinātu ar mūzikas instrumentiem, pirms iestājeksāmeniem tiek rīkots koncerts „Iepazīsti mūzikas instrumentus”, lai audzēkņi redzētu un dzirdētu, kā skan un kā izskatās citi mūzikas instrumenti.
 
Mācīties var jebkurš
Mūzikas skolas audzēkņiem nodarbības notiek individuāli, apgūstot instrumentu spēli, gan arī grupās (solfedžo, mūzikas literatūra, koris, ansamblis, orķestris). Mūzikas skola piedāvā arī nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem (no 3 – 5 gadiem), sagatavošanas klases audzēkņiem, interešu izglītības programmu jebkuram interesentam (tiek apgūti mūzikas pamati, dziedāšana, dažādu instrumentu spēle).
 
Brīvāka pasaules uztvere
Salīdzinot to, kā laika gaitā mainījušies mūzikas skolas audzēkņi, I. Sporģe atklāj, ka izmaiņas ir notikušas – bērni un jaunieši kļuvuši daudz brīvāki savā pasaules uztverē un izturēšanās ziņā, un bērniem tiek nodrošinātas arī dažādas citas blakus nodarbes. Arī iestājeksāmenos varot secināt, ka vecāki ģimenē kopā ar saviem bērniem maz dzied, jo arvien mazāk ir to bērnu, kuri prot nodziedāt, piemēram, latviešu tautas dziesmu.
 
Tradīcijām bagāta skola
Ogres mūzikas skolai gadu gaitā nostiprinājušās dažādas tradīcijas gan pedagoģiskajā darbā, gatavojot audzēkņus eksāmeniem, koncertiem un dalībai festivālos, gan organizējot aktīvu māksliniecisko darbību, popularizējot klasisko mūziku un koncertējot ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
 
Ogres mūzikas skola ilgus gadus bijusi metodiskā darba koordinators, organizējot dažādus plaša mēroga konkursus un festivālus. Laikā no 1996. līdz 2008. gadam mūzikas skola organizējusi vai skolā notikuši regulāri starptautiskivai reģionālifestivāli – „Ogres rajona mūzikas un mākslas festivāls” (katru gadu vienā no rajona mākslas vai mūzikas skolām), katru otro gadu pavasarī akordeonistu festivāls „Labam garastāvoklim”, katru otro vasaru „Starptautiskās latviešu jauno mūziķu radošās nometnes”, vienu reizi ar augstu amatpersonu piedalīšanos skolā organizēts „Amerikas klaviermūzikas festivāls” un „Lielbritānijas klaviermūzikas festivāls”. Skolai aizvien ir sadarbības partneri no dažādām mūzikas skolām Latvijā un ārzemēs. Kultūras dzīvi bagātina skolas pedagogi, no kuriem daudzi ir Ogres un apkārtējo novadu kolektīvu vadītāji un dalībnieki. Viena no skolas tradīcijām ir pieredzes apmaiņas braucieni uz citām republikas mūzikas skolām, ko ik gadu organizē skolas arodbiedrība.
 
Zaudēti pedagogi
I. Sproģe atzīmē, ka būtiskas izmaiņas mūzikas skolas darbībā izmainījusi ekonomiskā situācija valstī – samazināts mācību stundu skaits, valdības pieņemto lēmumu dēļ no darba skolā aizgājuši ilggadēji pedagogi Gunta Freimane, Raisa Ševšeļova, Vineta Līce, Adele Baltā, Tatjana Trubicina, Aina Pētersone, Valentīna Poļikarpova.
 
Pārmaiņu priekšā
Atskatoties uz skolas darbības gaitu, I. Sproģe atzīst, ka Ogres mūzikas skola ir skola, kurā savulaik izveidojušās stipras un noturīgas tradīcijas. Mūzikas skolas vadība 50 gadu gaitā nodota Anelas Mizovskas, Leona Amoliņa, Ēvalda Sīkas un Gunta Pļavnieka (kopš 1978. gada) rokās. Šogad skolas vadību pārņēmis Artūrs Mangulis, kurš par sava darba pirmajiem uzdevumiem izvirzījis skolas tēla spodrināšanu. „Skolas direktora amata pārņemšana sakrita ar brīdi, kas skolai ir nozīmīgs svētku laiks – aizvadīti piecdesmit darbības gadi. Šobrīd tiek veidots skolas logo un karogs. pie skolas tiks izvietots skolas simbols – četrus metrus augsta nots skulptūra, kas ir novada pašvaldības dāvinājums skolas jubilejā. Skulptūras idejas autore ir mana sieva Linda un to īsteno mākslinieks Valdis Štrāls. Nots skulptūras miniatūras versija tiks izveidota kā īpaša balva – Ogres mūzikas skolas Gada balva, ko, sākot ar nākamo mācību gadu, pasniegsim skolēniem vai pedagogiem par īpašiem sasniegumiem. Nots skulptūra pie skolas ir pašvaldības dāvinājums,” skaidro A. Mangulis. Gatavoties jubilejai palīdz arī Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņi, kuri pedagogu vadībā veido absolventu stendu, īpaši apstrādā izstādes materiālus, kā arī iesniedz dažādas idejas dizaina uzlabošanai. Savukārt svētku koncertā piedalīsies Ogres mākslas skolas audzēkņi.
 
Gods vadīt skolu
Jaunais direktors atklāj, ka viņam ir liels gods vadīt Ogres mūzikas skolu, jo viņš pats bijis akordeona klases pirmais audzēknis skolas filiālē Madlienā. Zīmīgi arī, ka Artūra sievas Lindas vecmāmiņa Ada Jurjāne bijusi viena no skolas dibināšanas iniciatorēm, savukārt Lindas mamma Daina bijusi viena no pirmajām Ogres mūzikas skolas audzēknēm. Par saviem nākotnes mērķiem A. Mangulis izvirzījis skolā ieviest jaunas mācību programmas, līdzās klasiskajai mūzikai audzēkņiem piedāvājot apgūt arī moderno mūziku, kā arī dejas un teātra mākslu. „Viens posms ir noslēdzies, uzsākts jauns darba cēliens. Es vēlētos, lai Ogres mūzikas skola turpmāk būtu mūzikas dzīves koordinators Ogres novadā,” atklāj A. Mangulis.
 
Ogres mūzikas skolas svētku koncerts skolā notiks 16. novembrī pl.18 un 17. novembrī pl.19 – Madlienā. Mūzikas skolas audzēkņi, pedagogi un absolventi uzstāsies koncertā Latvijas Valsts svētkos, 18. novembrī pl. 16, Ogres kultūras centra Lielajā zālē.