ogresfakti Publicēts: 2010-11-11 20:00:00 / Kultūra
Ziņot redakcijai
Vakar Ogrē Lāčplēša diena tika atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, svinīgām runām Ogres Brāļu kapos, Vītolu ģimenes koncertu un nakts orientēšanās sacensībām.
Lāčplēša dienā, kad tiek pieminēta Latvijas armijas uzvara pār Bermonta karaspēku, domes priekšsēdētājs atgādināja, ka valsts brīvība nav nākusi par velti - tā izcīnīta ar sviedriem un asinīm. "Neviens neparasīja "kas man par to būs". Un šodien valsts liecina par to, cik karstas bija tās sirdis kas dega par savu Latviju. Šodien mēs apliecinām, ka esam pateicību parādā pirmajiem Latvijas brīvības cīnītājiem kuri atdeva visu savu sirds degsmi un šo sirds degsmi šodien mums vajag iedegt savās sirdīs un saprast to, ka katrs atsevišķi mēs esam tikai maza liesmiņa bet visi kopā Latvija. Šī diena atgādina mums, ka šī ir tā uguns, ko mums jānes tālāk, jādod nākošai paaudzei un jābūt varošiem, jāgrib, jādarbojas. Jo kā kārlis Ulmanis savā laikā rakstīja, nekas mums netika dots par velti, viss tika izcīnīts ar asinīm un panākts ar sviedriem. Tāpat arī šodien," savā uzrunā Brāļu kapos norādīja E.Bartkevičs.
Viņš aicināja godināt visus brāļu kapos apbedītos karavīrus, arī Lāčplēša ordeņa kavalierus, kuri "pēc tam dzīvoja un strādāja šeit Ogrē. Kā Jānis Sniedze, Fricis Viktors, Vilis kalnāre. Tie bija vīri, kas stāvēja blakus tiem, kas šeit apglabāti. Tie bija vīri, kas cēla tālāk Latviju. Šodien mums visiem jāapzinās, ka tikai pašu rokās ir Latvijas liktenis. Šodien mums jāsaka paldies mūsu nacionāliem bruņotiem spēkiem un visām Latvijas bruņotām vienībām, jo šie vīri nes tālāk Latvijas lepnumu un godu," teica novada domes priekšsēdētājs.
Savukārt patriotiskās audzināšanas skolas vadītājs un novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis norādīja: "Tā nu ir sanācis, ka laikmeta griežos mēs esam iesaistījušies vairākos karos. Arī Vjetnamā un Korejā ir latviešu karavīru pēdas. Latviešu karavīrs ir kā kvalitātes zīme. 1.pasaules kara laikā Krievijā tika veidotas vienības ar nosaukumu "latviešu strēlnieki", kaut arī tur nebija neviena latviešu strēlnieka. Bet tā bija kvalitātes zīme ar to visi rēķinājās un to zināja. Es gribu pieminēt mūsu karavīrus un pieminēt to, ka šī kvalitātes zīme mums katram ir iekšā, šī kvalitāte ir tagad nepieciešama lai dzīvotu tālāk un lai Latvija būtu," uzskata E.Helmanis.
|