Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres Kultūras centrā aizvadīts Eiropas Komisijas 6.pētījumu ietvara programmas projekta „Labklājība un vērtības Eiropā” noslēguma seminārs. Tajā tika aicināti piedalīties dažādu sociālo grupu pārstāvji – cilvēki no reliģiskām kopienām, pensionāri, skolotāji, deputāti u.c.

Pētnieciskais projekts „Labklājība un vērtības Eiropā” ir veikts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Komisijas mērķis saistībā ar šo projektu – labāk saprast vērtību un reliģijas nozīmi Eiropas sabiedrībā un tautās, kā arī novērtēt to ietekmi uz pārmaiņu procesiem sabiedrībā un Eiropas identitātes rašanos.

Projekta pētījums Latvijā veikts Ogres pilsētā laika posmā no 2006.gada septembra līdz 2007.gada augustam. Ogre izvēlēta par pētījumu vietu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tās etniskais sastāvs ir tuvs attiecīgajiem demogrāfiskajiem rādītājiem Latvijā kopumā. Otrkārt, Ogrē darbojas visas lielākās tradicionālās baznīcas, kā arī dažas jaunās reliģiskās kustības. Treškārt, Ogrē ir attīstīts salīdzinoši plašs sociālo pakalpojumu piedāvājums. Pētījuma mērķis bija atrast vissvarīgākos faktorus, kas varētu novest pie diskriminācijas un sociāliem konfliktiem, fokusējot uz to saistību ar reliģiskiem un etniskiem jautājumiem.

Projektu izstrādāja LU Sociālo zinātņu fakultātes studenti – Raimonds Graudiņš, Antra Mazūra un Andrejs Berdņekovs kopā ar projekta vadītāju prof. Ženeti Ozoliņu. Kā  pastāstīja Raimonds Graudiņš, projekts pamatojas uz pretrunām un konfliktiem, kas balstās uz dažādu kultūru un vērtību saskarsmi, kā arī personīgās intereses kā konflikta avoti. Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā Ogres iedzīvotāji vērtē pilsētas sociālo klimatu kā pozitīvu, un izteikti konflikti starp dažādām sabiedrības grupām nav vērojami. Raimonds Graudiņš uzsvēra Jaunogres vidusskolas nozīmi integrācijas veicināšanā un pozitīvas vides radīšanā.

Projekta respondenti norādījuši, ka informācija par dažādiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālās palīdzības iestādēm varētu būt plašāk pieejama, kā arī sabiedrībai būtu noderīgi, ja valsts un pašvaldību sociālās palīdzības iestādes sniegtu informāciju arī par alternatīviem sociālās palīdzības veidiem, tajā skaitā atbalstu no nevalstiskā sektora.

Ogrē no darba devēju puses ir vērojama izteikta diskriminācija pēc pretendenta vecuma un dzimuma.

Veselības problēmas minētas kā viens no lielākajiem sociālajiem riskiem un iemesliem grūtībām atrast savu vietu darba tirgū un nodrošināt sociālo labklājību.

Noslēguma semināru Ogrē vadīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas docents Ivars Ījabs, kurš pēc projekta izklāsta apmeklētājus aicināja uz diskusiju kopā ar 9.Saeimas deputātiem – Jāni Šmitu, Silvu Bendrāti, Arti Pabriku un Aiju Barču, LR Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas departamenta vadītāju Sandru Baltiņu, Sociālo pakalpojumu pārvaldes vadītāju Rutu Ceilāni un Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.

Atis Pabriks savā uzrunā ogreniešiem kā galvenās Latvijas labklājības problēmas minēja cilvēku sabiedrisko pasivitāti, izglītības un veselības jomas attīstību, kā arī bezdarba problēmas, kas attiecināmas uz diskrimināciju.

Jānis Šmits uzsvēra reliģisko uzskatu toleranci un homoseksuālisma popularizēšanu sabiedrībā.

Edvīns Bartkevičs atzina, ka galvenās labklājības problēmas ir valsts attieksme pret sievieti, kā arī bērnudārzu trūkums, no kā izriet arī daudzas globālākas problēmas.