Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Jānis Reinsons - 31 gads. Veikaliņa īpašnieks Madlienā. Ir ģimene: aug 5 gadīgs dēls. Ir par ko rūpēties, par ko gādāt. 

Tā nu iegadījās, ka Jānis pats piedzima un izauga 12 bērnu ģimenē. Periodu, kad tēvs no ģimenes aizgāja, smagi izjuta arī Jānis, jo viens apgādnieks mazāk un Jānis, pabeidzis 7 klases, devās peļņā, strādādams divos darbos, lai atbalstītu jaunākās māsas un brāļus. Pirms armijas vēl paspēja gadu pastrādāt arī pie vecākās māsas veikalā Cēsu rajonā un šīs atmiņas viņam palika prātā, kā rosinošas.

Pastrādāja arī pēc armijas 2-3 gadus māsas veikalā, bet apstākļiem  mainoties, atgriezās dzimtajā Madlienā, izveidoja ģimeni, piedzima dēls.
 Sāka strādāt kokapstrādes cehā kā strādnieks, vēlāk jau kā darba vadītājs. Kad cehu piemeklēja krīze, nācās meklēt citas iespējas.

Jānis atsaucās sludinājumam Madlienas pagasta pašvaldībā gadījuma darbiem, bet arī tur pēc laika štatu samazināšana un pienāca brīdis, kad bija jāmet kauns pie malas un jālūdz palīdzība vietējā biedrībā, pēc pārtikas pakas, lai uzturētu ģimeni. Darbīgais cilvēks to izjuta kā milzīgu apkaunojumu, jo būdams jauns, labākajos spēka gados, pats nespēj uzturēt savējos. Ģimenes gādnieks saprata, ka grūtībās nevajag norobežoties no pasaules, bet meklēt iespējas, rīkoties un uzņemties risku.
 Pagāja daži mēneši un bijušais bezdarbnieks  atkal griezās biedrībā, bet šoreiz, lai pateiktu paldies, par to, ka ir palīdzēts visgrūtākajā brīdī un atteikties no nākošajām pakām, jo savu ģimeni jau spēj uzturēt pats. Jaunais ģimenes galva bija darījis visu, lai situāciju uzlabotu, mainītu, pārvarētu krīzi un kļuva par atbalstu ne tikai savai ģimenei, bet vēl veselām trijām ģimenēm.

Kādreiz pie māsas strādājot veikaliņā, galvā bija iesēdusies doma, cik labi būtu, ja pašam būtu savs veikaliņš, ar to labprāt nodarbotos. Bija jau arī nolūkotas telpas, bet pirmajā reizē sapni neizdevās realizēt, jo telpas tika pārdotas un viņam līdzekļi tam nebija. Pagāja laiks un nolūkotās telpas atkal bija brīvas, bet šoreiz telpas tika iznomātas. Jaunais censonis, iepriekš nevienam neko nesakot, pieteicās, nokārtoja juridiskās lietas, piereģistrējās, paņēma kredītu preču iegādei . Bija jābraukā, dokumentus kārtojot, bet tam vairs nauda nebija. Uzņēmīgais ģimenes galva informēja pārējos radiniekus, un saņēma arī sapratni un atbalstu un viss varēja notikt.

Cilvēks, kurš pats vēl nesen bija bez darba, tagad radījis iespēju  cilvēkiem strādāt, radītas 4 jaunas darba vietas. Viņa nelielajā veikaliņā var iepirkties nepieciešamākos produktus un apkārtējo māju iedzīvotājiem nav pēc sīkumiem jāskrien uz centru. Veikaliņš jau izgājis pirmās pārbaudes. To novērtējuši arī garāmbraucēji un tuvāko māju iedzīvotāji.
Jāņa Reinsona rīcība apliecina, ja Tev ir ideja, sapnis, tas agrāk vai vēlāk realizēsies, bet arī pats nedrīksti sēdēt rokas klēpī salicis: ir jādarbojas, jāpieņem lēmumi, jārīkojas. Tas ir iesākums, jo Jānis ļoti labi saprot arī to, ka nepieciešama izglītība, jāmācās, bet, kā viņš pats smej-visu pēc kārtas, visam savs laiks. Galvenais, grūtību priekšā nezaudēt galvu, ja nepieciešams, ir jāiet lūgt palīdzību, jo pienāks laiks un arī pats jau spēsi citiem palīdzēt. Jānis izgājis cauri dažādiem dzīves posmiem, kas viņu mācījušas, rūdījušas un tagad kļuvis par īstu vīru, kas spēj uzņemties atbildību gan par savu ģimeni, gan darba ņēmējiem pie viņa veikaliņā, gan par pircējiem, nodrošinot viņiem kvalitatīvu preci.