Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"
  Publicēts: 2010-08-05  12:28:00 / Ekonomika
 
 Ziņot redakcijai  

Ne vienam vien ogrēnietim rodas jautājums, kas gan īsti šobrīd notiek Ogres salā, kur Ogres Vecupes krastos igauņu uzņēmēji pirms pieciem gadiem solīja izvērst foreļu audzēšanu un izveidot atpūtas kompleksu ar bērnu rotaļu laukumu, auto stāvvietu un labiekārtotu pludmali. Pirms trim gadiem igauņu  firmai privatizācijā atdotā Ogres salas daļa nu ir nodota izsolei un, visticamāk, nekā no iepriekš solītā tur vairs nebūs.

Viss iesākās 2005.gada maijā, kad Ogres novada domē vērsās SIA «Lathansa» valdes locekļi Vladimirs Paškovskis un Andres Tammjarvs, kuri izteica vēlmi nomāt zemi Ogres Vecupes krastos viena hektāra platībā, lai tur ierīkotu mākslīgu ūdens krātuvi foreļu audzēšanai, sakārtotu infrastruktūru un izveidotu atpūtas kompleksu.

Sola izveidot makšķernieku paradīzi
Uzņēmēji skaidroja, ka Igaunijā šāda komerciālā zveja ir ļoti iecienīta. Uzskatāmības labad firmas pārstāvji domniekiem demonstrēja attēlus no šādām atpūtas vietām Igaunijā un klāstīja, ka firma «Lathansa» nodibināta darbībai Latvijā, kur jau noskaitītas vairākas iespējamās vietas šāda biznesa attīstībai un viena no tām – Ogres Vecupes krastos. Igauņi skaidroja, ka foreles vedīs no Igaunijas un makšķernieki no dīķa varēs vilkt divus un vairāk kilogramus smagas zivis. Dīķa malā bija paredzēts uzcelt namu atpūtnieku ērtībām – tajā varētu uzturēties lietus gadījumā, iebaudīt kafiju, tēju vai ko citu, turpat pēc makšķernieku pasūtījuma zivis arī sagatavot. Igauņi vēlējās nomāt zemi uz 10 gadiem, skaidrojot, ka labvēlīga lēmuma gadījumā šis būs pirmais šāds projekts Latvijā un tā īstenošana varētu izmaksāt ap 25 000 latu. Bet, ja dome zemi neiznomās, igauņi savu projektu realizēs citā Latvijas vietā.

Ideju apšauba, tomēr zemi vienbalsīgi iznomā
Daļa deputātu uzskatīja, ka projekts ir labs, atbalstāms un komerciālā zveja piesaistītu arī tūristus. Savukārt citus māca šaubas – vai firma šo projektu varēs īstenot, jo tās pārstāvji nevarēja uzrādīt nedz izmaksu aprēķinus, ne biznesa plānu. Deputāti atcerējās, ka pirms kāda laika Ogres Vecupes teritoriju vēlējās nomāt cilvēki, kuri naudu sava biznesa plāna īstenošanai vēl tikai solīja sapelnīt Amerikā. Atbildot uz šiem pārmetumiem, igauņi skaidroja, ka nav jēgas biznesa plānu veidot konkrētajai vietai, ja tā vēl nav iznomāta. Būtu jāizpēta grunts, bet šāda izpēte maksā dārgi un viņi nevar izmest naudu vējā. Veikt izpētes darbus bez zemes nomas līguma būtu neloģiski. Firmas finansiālās iespējas viņi solīja apliecināt ar bankas garantiju, savukārt projekta īstenošanas laiks būtu atkarīgs no tā, cik ilgā laikā dome nolemtu par zemes iznomāšanu. Projekta īstenošana aizkavētos arī, ja būtu ieplānota ēkas būves sabiedriskā apspriešana. Lai nu kā, 2005.gada 9.jūnija domes sēdē tika vienbalsīgi nolemts iznomāt SIA «Lathansa» 10 992 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Ogrē, Salas ielā, uz 10 gadiem – līdz 2015.gada vasarai.

Atļauj izstrādāt detālo plānojumu
21.jūnija sēdē deputāti piekrita detālā plānojuma izstrādei šajā teritorijā, atbilstoši būvvaldes sagatavotajam darba uzdevumam, izmaksas paredzot segt no SIA «Lathansa» līdzekļiem. Plānojuma izstrādes mērķis bija pamatot iespējamību izvietot zemes gabalā atpūtas – rekreācijas vietu, paredzot zivju turēšanai nepieciešamo dīķu un inženierbūvju izvietojumu, kā arī palīgēkas un autostāvvietas apmeklētājiem un darbiniekiem. Plānojuma aptvertajā teritorijā bija jāatspoguļo apgrūtinājumi un zemes gabalu izmantošanas ierobežojumi – inženierkomunikācijas, aizsargjoslas, tauvas joslu žogu novietnes, jāparedz iespēja brīvi piekļūt pie Ogres upes attekas ūdenskrātuves un iespēja pārvietoties gar krastiem.

Lai novērstu nelabvēlīgas sanitāri epidemioloģiskās situācijas un vides piesārņošanas iespējas, jāparedz lokālas ūdensapgādes sistēmas un sadzīves notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmas izveidošana saskaņā ar tehnisko noteikumu prasībām. Salas ielas posms detālajā plānojumā jāparedz kā pilsētas rajona ielas posms ar perspektīvā iespējamo pieslēgumu Rīgas ielai gar Daugavas ūdenskrātuves dambi. Kurš gan nevēlētos labiekārtotu atpūtas vietu! Plānojuma izstrādes gaitā bija jāņem vērā arī sabiedrības izteiktie viedokļi un iespēju robežās tie jāatspoguļo plānojumā.

«Iespējams, ka nākamajā vasarā tagadējais «Varžu dīķis», kuru kā peldvietu iecienījuši daudzi ogrēnieši, izskatīsies pievilcīgāk kā šobrīd un  atpūtniekiem būs radītas jaunas iespējas jauki pavadīt laiku, » tolaik rakstīja plašsaziņas līdzekļi. Detālā plānojuma materiālus nākamā gada pavasarī nodeva sabiedriskajai apspriešanai, bet negatīvas atsauksmes sabiedriskās apspriešanas laikā netika saņemtas, ko arī varēja gaidīt, jo solīja taču labiekārtotu zemes pleķīti ar peldēšanās un atpūtas vietu, kādas Ogrē nav bijis jau gadu desmitiem. Tika pabeigts tehniskais projekts, un būvvalde to akceptēja. Saskaņā ar detālo plānojumu SIA «Lathansa» šajās zemes gabalā solīja izveidot zivju dīķi sporta makšķerēšanai, bērnu rotaļlaukumu, pludmali, atpūtas vietas, automašīnu stāvvietas un kafejnīcas ēku ar administrācijas telpām. Zemes gabalam nosakot apgrūtinājumu – Ogres Vecupes tauvas joslu 10 metru platumā. Nosakot, ka zemes gabalu pieļaujams nožogot, ievērojot Ogres vecupes tauvas joslu. Līdz objekta nodošanai ekspluatācijā SIA «Lathansa» bija jāizbūvē Salas ielas brauktuves posms no īpašuma Salas ielā 5a robežas līdz iebrauktuvei objektā. Lēmums stājās spēkā 2006.gada 4.maijā.

Uzņēmēji sūdzas par birokrātiskiem šķēršļiem
2006.gada 21.jūnijā Igaunijas uzņēmēji, SIA «Lathansa» pārstāvji, apmeklēja Ogres novada domes būvvaldi, lai uzzinātu par tehniskā projekta izskatīšanas gaitu. Uzņēmēji atzina, ka Igaunijā šādu dīķi būtu izveidojuši vairākos mēnešos vai pusgadā, bet Latvijā ir liela birokrātija un kopš idejas  realizācijas uzsākšanas aizritējis jau gads, bet viss nevirzās tik raiti, kā plānots. «Mums stāstīja, ka vienīgais šķērslis, kas varētu kavēt projekta īstenošanas gaitu, būs Ogres novada domes būvvalde, taču izrādījās citādāk – Ogres novada domes būvvalde mums nerada nekādus šķēršļus, nekādas problēmas, turpretī dažādās instancēs Rīgā ir liela birokrātija un gadījās pat kuriozas situācijas, kas prasīja daudz laika. Piemēram, kādā instancē mums prasīja aptaujāt tuvējo māju iedzīvotājus, vai viņiem nav iebildumu pret zivju dīķa un atpūtas kompleksa būvi, lai gan jau bija notikusi sabiedriskā apspriešana, kurā ikviens varēja izteikt savus iebildumus. Neparasti arī tas, ka vienā ēkā strādājoši ierēdņi cits citam sūta vēstules ar pasta starpniecību, lai gan viņus šķir tikai daži stāvi,» tolaik interneta portālā klāstīja uzņēmuma pārstāvji.

Neraugoties uz birokrātiskajiem šķēršļiem, vēlas privatizēt
Kopš zemes nomas brīža bija aizritējis gads, kura laikā iznomātajā teritorijā vizuāli nekas īpaši nebija mainījies – vien uzcelts žogs un sākta ēkas celtniecība. Uzņēmēji tomēr vērsās Ogres novada pašvaldībā ar lūgumu atļaut minēto zemes gabalu privatizēt. Tautsaimniecības komitejas deputātiem neradās iebildumi pret šo ieceri. Zemes gabalam bija plānots dot adresi Ogrē, Salas ielā 2a, un zemes cenu noteiktu Valsts zemes dienests. Daži deputāti gan norādīja, ka firma uzbūvējusi žogu gar pašu krastu, lai gan zeme iznomāta tikai līdz tauvas joslai, kas ir 10 metru, un arī privatizēt drīkstēs tikai līdz tauvas joslai. Lai gan atsevišķi deputāti vēlējās arī zināt, kad tad dīķī beidzot būs foreles, konkrētu atbildi tā arī  nesagaidījuši, 2007.gada 12.jūnijā, vienbalsīgi atklāti balsojot «par» ar 12 balsīm (Edvīns Bartkevičs, Pēteris Dimants, Raimonds Javoišs, Georgs Gutpelcs, Ludvigs Tribockis, IlgaVecziediņa, Jānis Latišs, Ludmila Sokolova, Juris Tukišs, Vladimirs Paškovičs, Gunārs Kārkliņš, Vita Pūķe), nolēma nodot privatizācijai Ogres novada pašvaldībai piederošu nekustamu īpašumu – atsevišķu zemes gabalu Ogrē, Salas ielā 2a, 10 992 kvadrātmetru platībā, kā maksāšanas veidu nosakot – 20 procentus latos un 80 procentus īpašuma kompensācijas sertifikātos. Nosakot, ka pircējam ir jāievēro Ogres pilsētas teritorijas perspektīvā plānojuma noteikumi, kas paredz zemes gabala izmantošanu zvejniecībā un zivsaimniecībā.

2007.gada 13.septembrī minētā nekustamā īpašuma privatizācija tika atzīta par pabeigtu. 9.septembrī SIA «Lathansa» bija veikusi līgumā paredzēto pirkuma cenas samaksu pilnā apmērā, iemaksājot Ogres novada domes privatizācijas kontā 1325 latus. Šādu cenu bija noteicis Valsts Zemes dienests.

SIA «WANDA» atsaka un iznomā «Ogres roņiem»
Par Ogres salu savulaik interese radusies arī citiem. Tā 2008.gada 6.martā Ogres novada dome no SIA «WANDA» saņēma lūgumu nodot privatizācijai pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu – divus zemesgabalus Ogrē, Salas ielā 2 – ogrēniešu iecienītos «Varžu dīķa» krastus. Šoreiz gan Domes Tautsaimniecības komitejas deputāti atteica objektu nodot privatizācijai, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes (pašvaldības autonomo) funkciju veikšanai, kas noteikts likuma «Par pašvaldībām» 15.panta pirmās daļas 2.punktā. Lēmuprojektā teikts, Igauņu īpašums Ogres salā nonācis izsolē ka 2002.gada 3.oktobrī Ogres novada domes Zemes komisija nolēma nostiprināt Ogres novada pašvaldībai īpašuma tiesības uz diviem zemes gabaliem Salas ielā 2 ar kopējo platību 50 362 kvadrātmetri. Nekustamais īpašums Salas iela 2 tika reģistrēts zemesgrāmatā uz Ogres novada domes vārda. 2007.gada 27.jūnijā, pamatojoties uz Ogres pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu, no zemes gabala Salas iela 2 tika atdalīts nekustamais īpašums «Salas iela 2a» ar platību 10 992 kvadrātmetri, kurš privatizācijas rezultātā tika pārdots SIA «Lathansa». Pēc atdalīšanas nekustamais īpašums «Salas iela 2» sastāv no diviem zemesgabaliem ar kopējo platību 39 370 kvadrātmetri. Saskaņā ar Ogres novada teritorijas plānojumu zemesgabalu lietošanas mērķis ir apstādījumu teritorija. Zaļo zonu teritorijas, kuras ir visiem pieejamas un iedzīvotāji tās izmanto pastaigām, atpūtai un sporta aktivitātēm, veicina iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un saglabājamas pašvaldības īpašumā, līdz ar to zemes nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un nebūtu lietderīga, jo minētais objekts kļūtu par privātīpašumu un Ogres pilsētas iedzīvotāju tiesības un intereses tiktu ierobežotas. Bet 2008.gada 19.jūnijā Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejas deputāti atbalstīja biedrības «Ogres roņi» vēlmi uz 10 gadiem iznomāt aptuveni 2900 kvadrātmetru lielu zemes platību Ogres Vecupes krastā Ogrē, Salas ielā 2a, līdzās vietai, kuru īpašumā ieguva igauņu firma «Lathansa» foreļu dīķa un atpūtas vietas iekārtošanai. Biedrības «Ogres roņi» priekšsēdētājs Raitis Gultnieks informēja, ka zeme Ogres Vecupes krastā biedrībai nepieciešama veselīga dzīvesveida popularizēšanai, rīkojot iedzīvotāju peldēšanas sacensības, norūdīšanās skates, organizējot Latvijas čempionātus ziemas peldēšanā un, iespējams, starptautiskas peldēšanas sacensības. «Ogres roņi» ieplānojuši Ogres Vecupes ezerā izveidot no peldošiem pontoniem un peldbaseina pludiņiem 25 metrus garu atklātu peldvietu ar diviem celiņiem, kas būtu izmantojami treniņiem vasaras laikā, kā arī uzbūvēt  pārģērbšanās un sasildīšanās telpas peldētājiem, īpaši svarīgi tas ir ziemas apstākļos.

Vilciens aizgājis, un čiks vien sanācis
Kopš šiem lēmumiem aizritējuši jau pieci gadi, gadi, bet, šķiet, nekas tā arī nav mainījies. Domājams, «Ogres roņi» savas ieceres vēl realizēs, bet foreļu Ogres Vecupē joprojām nav un, šķiet, nebūs. Joprojām nav pabeigta un nodota ekspluatācijā arī jaunbūve, vēl jo vairāk, – būvatļauja beigusies jau pagājušā gada 11.jūnijā, un uzņēmēji vairs nav interesējušies par tās pagarināšanas iespējām. Te nu rodas jautājums, vai šis nav bijis kārtējais nepārdomātais pašvaldības lēmums nodot privatizācijai skaistu pašvaldības zemes pleķīti. Līdzīgi kā estrādes, arī šī objekta privatizācija notika vēl tā sauktajos treknajos gados, kad vēl bija iespēja pašiem Ogres salā izveidot labiekārtotu pludmali un atpūtas vietu pilsētnieku vajadzībām, kādas Ogrē līdz pat šim brīdim joprojām nav, ja neskaita peldvietu Kartonfabrikas rajonā un, tā teikt, uz ātru roku paplašināto otro «Varžu dīķa» krastu. Tagad ne viens vien pauž viedokli, ka Ogres sala būtu bijusi arī laba vieta brīvdabas estrādes ierīkošanai, bet kārtējo reizi vilciens ir aizgājis, turklāt čiks vien sanācis, jo igauņu firmai «Lathansa» piederošais nekustamais īpašums Ogrē, Salas ielā 2a (zemes gabals 10 992 kvadrātmetru platībā ar jaunbūvi) ir nodoti izsolei, kas paredzēta šā gada 2.septembrī. Kā apgrūtinājums norādīts ūdensteces – Ogres Vecupes aizsargjosla, kā arī aizsargjosla gar elektrisko tīklu gaisvada kabeļu līniju. Nekustamajam īpašumam ir reģistrētas ķīlas tiesības – hipotēka 113 854 latu par labu valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Hipotēku un zemes banka». Prasītājs – SIA «Mark Invest Latvija». Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir 62 tūkstoši latu. Lūk, tā, pieci gadi pagājuši, un no forelēm, tāpat kā no atpūtas kompleksa, – ne vēsts, un, kas būs tālāk, to šobrīd nevar pateikt neviens.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

bankrots 
2010-08-05  16:28:41
pēc Selver un salasmājas igauņi te vairs nerādīsies

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
            1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31          


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības