Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

19.jūlijā Latvijā sākās studentu uzņemšana augstākajās mācību iestādēs. Par augstāko izglītību saruna ar Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) filiāļu daļas vadītāju Rūtu Cipiju.

-Parasti uzņemšana augstākajās mācību iestādēs sākas tad, kad skolu absolventi saņēmuši centralizēto eksāmenu rezultātus. Vai studēt gribētājiem ir iespēja pietiekties viņu izvēlētajā mācību iestādē jau pirms eksāmenu rezultātu saņemšanas?
-Jā, šogad, startējot trīs universitātēs, bija iespēja pirms centralizēto eksāmenu saņemšanas reģistrēties elektroniski un pēc tam tikties ar uzņemšanas komisiju. Bet oficiālā procedūra, nepieciešamo dokumentu iesniegšana, sākas pēc tam, kad ir saņemti šie eksāmenu rezultāti. Visas augstskolas ir noteikušas, kādi sertifikāti nepieciešami, stājoties šajā mācību iestādē. Stājoties, piemēram, BSA, students pats var izvēlēties, kādus divus sertifikātus viņš vēlēsies iesniegt.
 
-Latvijā ir iespēja studēt vai nu privātā, vai valsts augstskolā. Ar ko tās atšķiras?
- Pēcstatistikas datiem šobrīd Latvijā ir 34 augstskolas, ja pieskaitām klāt valsts un privātpersonu dibinātas koledžas, tad kopā ir 60 mācību iestādes, kurās var iegūt 1. vai 2. līmeņa augstāko izglītību. No iepriekšminētajām 34 augstskolām 20 ir valsts, bet 14 – privātpersonu dibinātas, kuru vidū arī BSA un tās meitas augstskola - Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola. Privātās augstskolas ir dibinājušas privātpersonas un tajās, ar dažiem izņēmumiem, nav valsts finansētu budžeta vietu, bet tās pakļaujas un pilda visas Latvijas likumdošanā noteiktās prasības – visas studiju programmas tiek licencētas un divu gadu laikā - akreditētas. Atšķiras arī finanšu līdzekļu plūsma, kas gan valsts, gan privātās augstskolās tiek izmantota vienam mērķim – jaunu, perspektīvu speciālistu sagatavošanai.
 
-Jūs sakāt, ka privātās augstskolās nav budžeta vietu, kādas tad ir iespējas samaksāt par studijām privātā augstskolā?
-Viena no iespējām ir studiju kredīts. Latvijā ir divu veidu kredīti – studiju un studējošā. Studiju kredīta saņemšanas kārtība ir tāda, ka students iestājas kādā no studiju programmām, par to ar iesniegumu informē Studiju kreditēšanas fondu, kas savukārt izsniedz izziņu par studiju uzsākšanu. Students ar šo izziņu vēršas bankā, lai saņemtu studiju kredītu. Katru gadu viena banka izsniedz valsts garantētu kredītu, bankas noteiktā procentu likme - 5 % stājas spēkā gadu pēc studiju beigšanas, kad kredīts jāsāk atmaksāt, atmaksas termiņš ir līdz 10 gadiem. Kredītu var saņemt arī komercbankā, tikai šādā bankā procentu likme ir augstāka un kredīts jāsāk atmaksāt, tiklīdz studijas ir pabeigtas. Manuprāt, kredīts ir laba iespēja, izmantojot valsts līdzekļus, studēt privātā augstskolā, neaizņemot valsts budžeta finansētu vietu.
Vēl viena no iespējām ir tad, ja izvēlētā augstskola ir starptautiskās studentu un mācību spēku mobilitātes ERASMUS programmas locekle, kas nozīmē, ka students, studējot vienā studiju programmā, divas reizes pa vienam semestrim var izmantot programmas līdzekļus. Programma darbojas Eiropas Savienības (ES) valstu ietvaros, to finansē ES. Students var izvēlēties vienu no ES universitātēm, ar kuru mācību iestādei ir noslēgts sadarbības līgums, un līdz vienam semestrim studēt ārzemēs savā studiju programmā. Programmas ietvaros arī mācībspēki var doties uz ES valstu augstskolām un iegūt starptautisku pieredzi.
 
Privāto augstskolu studentu nereti atbalsta arī darba devēji un vietējās pašvaldības, palīdzot samaksāt vai sedzot mācību maksu.
Varu minēt arī BSA praksi, kur ir ieviesta īpaša mācību maksas atlaižu sistēma – labi studējot, students var saņemt atlaides.
 
-Kā jūs vērtējat augstās mācību maksas, vai tās ir adekvātas?
-Šobrīd ir lielāka iespēja studentiem saņemt kredītu. Vēl nesen kredīta saņemšanai bija nepieciešami divi galvotāji, šobrīd tikai viens. Šogad arī ir nedaudz zemāka maksa par studijām. Gribētu piebilst, ka BSA ir reģionāla akadēmija, tai ir 7 filiāles, kurās mācību maksa ir zemāka kā Rīgā, arī izglītības pieejamība – lielāka, jo ir cits mācību grafiks.
 
-Vai jums ir zināms, kas ar studentiem notiek pēc gada, kad studiju kredīts jāsāk atmaksāt? Vai viņi ir spējīgi to maksāt?
-Šim procesam līdzi seko Studiju kreditēšanas fonds. Man ir zināms, ka gan tie studenti, kuri paši maksā par studijām, par tām maksā godprātīgi, gan tie, kuri ņēmuši studiju kredītus, arī to atmaksā apzinīgi. Ir arī noteiktas studiju programmas un kvalifikācijas, ko noteikusi valsts, Izglītības un zinātnes ministrija, kurās studenti ir atbrīvoti no studiju kredītu atmaksas, tos sedz valsts.
 
-Kādas mācību programmas pieejamas jūsu pārstāvētajā augstskolā?
-Gan BSA, gan tās meitas augstskolā kopumā ir vairāk par 20 studiju programmām un virzieniem. No akadēmijas dibināšanaslaikiem ir tādas pamatprogrammas kāuzņēmējdarbība, tiesību zinātne, sabiedriskās attiecības, vides dizains, datordizains, kultūras vadība, rakstveida, mutvārdu tulkošana, Eiropas studijas, sociālais darbs un psiholoģija un citas. Katrā programmā ir arī dažādu studiju virzieni. Visām šīm programmām ir pirmā un otrā līmeņa izglītības programmas. Pašlaik tiek veidota doktorprogramma tiesību zinātnē. Jauna programma ir elektronisko čipu programmēšana, ļoti specifiska programma, arī cilvēku resursu vadība, maģistrantūras programma. Pagājušajā gadā lielu popularitāti ieguva tūrisma un viesnīcu biznesa programma.
 
-Kuras programmas ir vispieprasītākās un kāpēc?
-Visu laiku pieprasīta ir tiesību zinātne un uzņēmējdarbība, jo šīs programmas ir plašas un sniedz ieskatu dažādos virzienos, piemēram, jurisprudencē, grāmatvedībā, mārketingā un menedžmentā. Pavisam nesen populāra bija dizaina un datordizaina programma. Cilvēki iegādājās jaunus dzīvokļus, mājas, vēlējās, lai tos iekārto speciālisti. Šīs profesijas ieguvēji bija pieprasīti darba tirgū. Pagājušajā gadā viesnīcu un tūrisma biznesā BSA dienas nodaļā iestājās 60 studenti, bija plānots daudz mazāks studentu skaits. Arī šī programma ir plaša un mūsdienīga, studenti organizē tūrisma ceļojumus, apgūst viesnīcu biznesu, iziet praksi ārzemēs, turklāt populārs un strauji attīstās konferenču un biznesa tūrisms, kura organizēšanai tiek sagatavoti BSA studenti. Jāatzīst, ka šobrīd ir pieprasīti profesionāli, izglītoti cilvēki ar plašu redzesloku dažādās jomās.
 
-Vai ir daudz tādu studentu, kuri sākuši studijas pēc ilgāka pārtraukuma un pavisam cita virziena specialitātē?
-Jā, tas ir izplatīti, īpaši filiālēs. Studentu vecuma amplitūda ir liela. Ir tādi, kuri ieguvuši vienu izglītību, tagad sāk studēt citā jomā, vai arī viņiem ir nepieciešama noteikta kvalifikācija. Var jau gados vecāks cilvēks, kurš zaudējis darbus, sēdēt mājās nikns un savās bēdās vainot visu pasauli, bet var arī saņemties un sākt apgūt jaunu profesiju, jaunas zināšanas un pieredzi.
 
-Kā, jūsuprāt, ir mainījusies studentu attieksme pret augstāko izglītību?
-Savā akadēmijā mēs vienmēr cenšamies uzlabot visus iespējamos apstākļus, lai studenti justos ērti un saņemtu pēc iespējas labāku izglītību, uzklausām visus iebildumus un ieteikumus. Students ir klients, un klienta vajadzības ir jārespektē. Jāsaka arī, ka students šodien vairs neklusē un ja kas neapmierina – pasaka un cīnās par savām tiesībām. Iepriekšējās pieejās pasniedzējs bija objekts, students – subjekts, un objekts, iedarbojoties uz subjektu, to mainīja. Tāda pieeja mūsdienu pedagoģijā un psiholoģijā vairs nedarbojas. Šobrīd ir divi subjekti, kuri iedarbojas viens uz otru un šī procesa rezultātā abi mainās. Ja pasniedzējs nemainās, tad tāds nav labs pasniedzējs.
 
-Strādājot augstākās izglītības sistēmā, kādus stūrakmeņus jūs tajā saskatāt, vai ir kas tāds, ko būtu nepieciešams mainīt?
-Šobrīd sabiedrībā sāk runāt par šādu problēmu: ja students ir saņēmis iespēju studēt par budžeta līdzekļiem, tad pēc studiju beigšanas viņam ir atbildība valsts priekšā, tas ir – viņam šī nauda būtu jāatstrādā profesijā, ko viņš ir ieguvis. Piemēram, runājot par pedagogiem, ļoti daudz šo speciālistu katru gadu beidz augstskolu, bet cik no viņiem patiešām strādā skolā? Es uzskatu, ka, piešķirot budžeta vietu studiju programmā, ar studentu būtu jānoslēdz līgums vai rakstiska vienošanās par to, ka pēc studijām viņš strādās iegūtajā profesijā. Vēl varētu piebilst, ka valsts līmenī nav zināms, kādi un cik speciālisti valsts darba tirgū būtu vajadzīgi.