Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Neraugoties uz karsto laiku, vajadzība pēc zupas virtuves nav mazinājusies, un uz Ogres novada sociālo dienestu ik dienu, nodrošinājušies ar burciņām un katliņiem, dodas aptuveni 100 ogrēnieši. Nu jau divus mēnešus bezmaksas zupu līdzi nešanai saņem tikai tie, kas var uzrādīt sociālajā dienesta izsniegto talonu.

Zupas virtuves talonus izsniedz sociālie darbinieki
Ogres novada sociālā dienesta darbiniece Valda Bernharde stāsta, ka pirmajos zupas virtuves darbības mēnešos saņemt siltu zupas šķīvi varēja praktiski jebkurš, arī tie, kas Ogrē ieklīduši nejauši, bet zupas virtuves jēga ir ar siltu ēdienu nodrošināt sava novada maznodrošinātos un trūcīgos iedzīvotājus, tāpēc arī nolemts ieviest talonu sistēmu. «Katram klientam ir izsniegts talons, kuru viņš mēneša beigās apmaina pret jaunu. Ja rodas jauni klienti, viņi nāk pie mums un datu bāzē pārbaudām, vai šis cilvēks ir mūsu novada iedzīvotājs, viņu piereģistrējam un izsniedzam talonu. Zupas virtuvi apmeklē visdažādākie cilvēki, gan tie, kuru ģimenēs pēkšņi radusies krīzes situācija un kuri mēģina ar to tikt galā, gan arī tādi, kas nekad nav strādājuši un neplāno to darīt. Šie cilvēki bieži aizraujas ar alkoholisko dzērienu lietošanu, tomēr arī viņus pašvaldība reizi dienā nodrošina ar siltas zupas šķīvi. Ja agrāk šīs personas varēja nodarbināt sabiedriskos darbos un likt atstrādāt pusdienas, tad tagad likums to vairs neparedz. Viena zupas porcija pašvaldībai izmaksā 70 santīmu,» stāsta V.Bernharde.

Pēc zupas jānāk ar savu trauku
Daļa zupas virtuves apmeklētāju nereti ierodas iereibuši, neievēro elementāras higiēnas normas. Tāpēc tika pieņemts lēmums zupu izsniegt līdzi nešanai klienta sarūpētajā traukā, jo zupas virtuvi apmeklē ne vien iedzert mīlošie, bet arī ģimenes ar maziem bērniem, kuriem šāda «sabiedrība» ēstgribu neveicina.
Klienti pēc zupas var ierasties no pulksten 14 līdz pulksten 16. SIA «Anta –1» pavārēm ir plašs zupu sortiments, – vai ik dienu tiek gatavota cita zupa. Uzņēmuma darbiniece Gunta Laizāne stāsta, ka, piemēram, viendien tā ir pupiņu zupa, citā dienā frikadeļu, skābu vai svaigu kāpostu vai, kā šajā reizē, – aukstā zupa. «Kad tik tikko zupas virtuve sāka darboties, to ik dienu apmeklēja aptuveni 150 klienti, tagad, iespējams, vasaras iespaidā to skaits sarucis līdz simtam. Zupu dodam līdzi nešanai, bet ir tādi, kuriem ļoti gribas ēst, un, tiklīdz zupu saņēmuši, viņi to gardu muti notiesā turpat un mājup dodas jau ar tukšu trauku. Tomēr klienti ar jauno kārtību lielākoties ir apmierināti un zupu labprātāk ņem līdzi uz mājām. Man ir saraksts, kurā atzīmēju, kam zupa izsniegta un kurš to vēl nav saņēmis. Beidzoties mēnesim, klients talonu nodod un saņem jaunu nākamajam mēnesim. Ja ierodas cilvēks, kurš vēlas paēst, bet talona viņam nav, iesaku doties pie sociālajiem darbiniekiem, jo tikai viņu kompetencē ir izlemt, pienākas šim klientam bezmaksas zupas šķīvji, vai nē,» stāsta G.Laizāne.

Klienti slavē pavāres un ir apmierināti
Pie zupas virtuves «Ogres Vēstis Visiem» sastop ogrēnieti Ilzi, kura stāsta, ka zupas virtuvi apmeklē jau kopš tās izveides. «Zupa ir ļoti garšīga un, ja vien dotu, labprāt apēstu arī otru porciju. Ar zupu cienāju arī savu tēvu. Pavasarī nokritu, salauzu roku – tikai nesen noņēma ģipsi. Biju pieteikusies rindā tā saukto «simtlatnieku» programmā. Slimības dēļ rindu palaidu garām un tagad tajā jāstājas no jauna. Man ir 54 gadi un šobrīd nav nekādu ienākuma avotu. Iepriekš reizēm pieskatīju bērnus, bet traumas dēļ arī to vairs darīt nespēju, tāpēc ir ļoti labi, ka varu vismaz reizi dienā nobaudīt zupu,» atzīst Ilze. Arī gados krietni jaunākais Ingars jau ilgstoši ir bez darba un labprāt nāk uz zupas virtuvi. Šeit gatavoto zupu par gana garšīgu atzīst arī Ludmila: «Saņemu 100 latu lielu pensiju, jāmaksā par gāzi, elektrību. Kopā ar mani dzīvo dēls, kuram nav darba, tāpēc iztikt grūti. Kārtība, ka zupu var paņemt līdzi, ir labāka, jo pēc saviem ieskatiem var tai pievienot garšvielas vai pielikt krējumu,» atzīst Ludmila. «Ir ļoti labi, ja vismaz reizi dienā cilvēks var paēst. Vēl palīdz arī «Sarkanais krusts», kur var saņemt putraimu un makaronu pakas. Esmu invalīds, un pensija ir neliela – 60 latu, ar ko mūslaikos ir grūti iztikt. Piedzīvoti arī labāki laiki – daudzus gadus nostrādāju Ogres trikotāžas kombinātā, biju deputāts. Tagad viegli nav, bet neko darīt, – kā ir, tā jādzīvo,» saka Jānis Jakovļevs.

Siltas pusdienas var saņemt arī mājās
SIA «Anta –1» darbinieki piedāvā arī pakalpojumu – siltas pusdienas mājās. Tas gan ir maksas pakalpojums. Ja pensija nepārsniedz maznodrošinātās personas pensijas līmeni, tad šis pakalpojums pieejams ar 50 procentu atlaidi un pusdienas izmaksā 45 santīmus. Ja pensija pārsniedz 155 latu robežu un cilvēks dzīvo viens, par pusdienām jāmaksā 90 santīmu. Minētajam pakalpojumam šobrīd pieteikušies 13 klienti. «Katrs 700 gramu tilpuma burciņā saņem
zupu, otro ēdienu, baltmaizi, rupjmaizi, bet saldajā ēdienā – sieriņu, bulciņu vai jogurtu. Tie pensionāri, kas paši maksā, var nākt paēst arī pie mums uz vietas. Tā, piemēram, vakar piedāvājām aknu plācenīšus ar griķiem, zupiņu un saldo ar putukrējumu. Var maksāt par katru ēdienreizi atsevišķi vai norēķināties par visu mēnesi uzreiz,» saka G.Laizāne un aicina klientus apmeklēt ne vien zupas virtuvi, bet arī izmantot iespēju ieturēt maltīti par saprātīgu cenu.