ogresfakti Publicēts: 2010-05-31 11:25:00 / Sabiedrība
Ziņot redakcijai
Šodien tiek atzīmētā ikgadējā Pasaules diena bez tabakas. Kopš 1987.gada Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk - PVO) dalībvalstis atzīmē pretsmēķēšanas dienu ar mērķi piesaistīt uzmanību tabakas epidēmijai, kā arī saslimšanai un mirstībai, ko izraisa tabakas lietošana, savulaik ziņoja Sabiedrības veselības aģentūra.
Sabiedrības veselības aģentūra (turpmāk - SVA) šogad Pasaules pretsmēķēšanas dienā aicina iedzīvotājus apzināties, ka viena no bīstamākajām smēķēšanas blakusparādībām ir pasīvā smēķēšana. Smēķētāji pakļauj riskam ne tikai savu veselību, bet par pasīvajiem smēķētājiem padara tos cilvēkus, kas viņiem atrodas vistuvāk, bieži vien vismīļākos cilvēkus - savu ģimeni un draugus.
Atrodoties pasīvā smēķētāja statusā, cilvēks ieelpo dūmus, kas netiek filtrēti, tie satur daudzas ķīmiskas vielas augstākā koncentrācijā nekā tie, ko ieelpo smēķētājs, tajā skaitā darvu un nikotīnu. Šie dūmi var kairināt nesmēķētāju acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu. Tie arī piesārņo gaisu, iesūcas drēbēs, matos, mēbelēs, izraisot nepatīkamu smaku. Jāatceras, ka no tabakas dūmu ierosinātām slimībām mirst ne tikai cigarešu, cigāru un citu tabakas produktu smēķētāji, bet arī cilvēki, kas nav smēķētāji, bet ieelpo tabakas dūmus atrodoties līdzās smēķējošiem cilvēkiem, tātad pasīvie smēķētāji.
Lai gan daudzu valstu, arī Latvijas, likumdošana stingri nosaka smēķēšanas aizliegumus daudzās sabiedrības koplietošanas vietās, vairākums iedzīvotāju regulāri ir spiesti uzturēties piesmēķētās telpās, tādejādi apdraudot savu veselību. SVA aicina smēķētājus apzināties ļaunumu, ko savai un līdzcilvēku veselībai nodara šis negatīvais ieradums. Dati liecina, ka smēķētāju bērniem biežāk ir bronhīts, plaušu karsonis, astma, vidusauss iekaisums.
Pēc pētījuma ietvaros veiktajiem aprēķiniem Latvijā no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām katru gadu mirst ap 500 cilvēku, visvairāk tieši vecuma grupā virs 65 gadiem. Nāves cēlonis visbiežāk ir sirds un asinsvadu saslimšanas.
Pret pasīvo smēķēšanu ir svarīgi cīnīties, jo:
•No tabakas dūmiem 100% brīva vide pilnībā aizsargā cilvēkus no tabakas dūmu kaitīguma.
•Tiesības uz tīru gaisu ir katram cilvēkam.
•Vairākums cilvēku pasaulē ir nesmēķētāji, kuriem ir tiesības netikt pakļautiem citu tabakas dūmiem.
•Pētījumi rāda, ka smēķēšanas aizliegumi lielākoties tiek atbalstīti gan no nesmēķētāju, gan smēķētāju puses.
•No tabakas dūmiem brīva vide ir droša un veselību veicinoša vide, vairākums nesmēķētāju un pat smēķētāji dod priekšroku strādāt tieši šādā vidē.
•No tabakas dūmiem brīva vide ierosina daudzus smēķētājus samazināt vai pārtraukt smēķēšanu.
•No tabakas dūmiem brīva vide samazina risku smēķēšanas uzsākšanai jauniešu vidū.
•No tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana nemaksā daudz, bet aizsargā mūsu veselību.
Kā liecina PVO dati, apmēram 28,6% no visiem Eiropas iedzīvotājiem ir smēķētāji (40% vīriešu un 18,2% sieviešu). Lai gan dati rāda, ka pēdējo gadu laikā šīs skaitlis ir stabilizējies un atsevišķās valstīs pat krities, mirstība no dažādām smēķēšanas izraisītām slimībām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē.
Pētījumi rāda, ka ieelpotie tabakas dūmi satur tūkstošiem identificētu ķīmisku vielu no kurām vismaz 250 ir kancerogēnas vai indīgas. Starp šīm ķīmiskajām un indīgajām vielām ir arī nāvējošā gāze bez aromāta un krāsas - tvana gāze, benzopirēns un citas vielas. Ieelpojot šīs vielas, tās ātri izplatās visā organismā, veicinot dažādu smagu slimību rašanos.
Pasaules Veselības organizācija aicina mūs visus rīkoties un radīt no tabakas dūmiem brīvu pasauli. |