Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Atklātībā nonākušais Veselības ministrijas (VM) informatīvā ziņojuma melnraksts, kurā bija paredzēts no 1.jūlija reorganizēt un slēgt vairākas slimnīcas, tajā skaitā arī Ogres slimnīcu, radīja nopietnu satraukumu iedzīvotāju vidū. Līdz jaunajam gadam Ogres slimnīcu tomēr neslēgs, taču 1.jūlijs ir datums, no kura darbu uzsāks Vienotais neatliekamās palīdzības dienests, kas paredz šobrīd esošo aptuveni 40 neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMP) apvienošanu.

Ogres slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops «Ogres Vēstis Visiem» informē, ka plāns no 1.jūlija slēgt vairākas slimnīcas šobrīd ir apturēts. «Ogres rajona slimnīcai līdz nākamā gada 1.janvārim ir spēkā līgums ar Veselības norēķinu centru, un līdz šim datumam slimnīca strādās tāpat kā iepriekš. Slimnīcu slēgšana būtu problemātiska kaut vai tāpēc, ka būtu apgrūtināta pacientu uzņemšana lielajās slimnīcās, kur jau šobrīd nereti veidojas rindas. Taču viens ir skaidrs – no 1.jūlija Latvijā darbu uzsāks Vienotais neatliekamās palīdzības dienests. No šī datuma arī Ogres slimnīcai beidzas līgums par NMP pakalpojumu sniegšanu, kurš, visticamāk, netiks atjaunots. Pagaidām Ogres slimnīca atturas no pievienošanās Vienotās neatliekamās palīdzības dienesta tīklam un izteikusi vēlmi NMP saglabāt tādu, kāds tas bijis līdz šim. Vai mums tas izdosies, pagaidām nav zināms,» skaidro J.Trops.

Vienotajam neatliekamās palīdzības dienesta tīklam nevēlas pievienoties arī Liepājas, Ventspils un Jūrmalas NMP dienesti, uzskatot, ka lēmums par minētā dienesta izveidi pieņemts pārsteidzīgi un tā realizācijai šobrīd nav radīta pienācīga materiāli tehniskā bāze.

Lai gan ideja par Vienotā neatliekamās palīdzības dienesta izveidi valstī radās aptuveni pirms trim gadiem, šī plāna realizācija nav bijusi viegla un ir saistīta ar dažnedažādiem skandāliem. Turklāt, neraugoties uz to, ka jau pavisam drīz dienests uzsāks darbu un tajā jau iekļauti gandrīz 90 procenti
brigāžu, joprojām nav izsludināts konkurss ne par auto iepirkumu dienesta vajadzībām, ne arī par informatīvo sistēmu izveidi.

Jau no aprīļa vienotais NMP dienests nodrošina un pārrauga 157 brigāžu darbu, izsaukumi tiek koordinēti piecos reģionālajos vadības un dispečeru centros Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un Kuldīgā.

Sākotnējā vienotā dienesta izveides projektā bija iecerēts, ka reģiona dispečers, saņemot zvanu, nosaukto adresi ievada datorā, kas izsaukumu automātiski pāradresē brigādei, kas pacientam atrodas vistuvāk. Mediķi ar globālās pozicionēšanas sistēmu (GPRS) un datoru aprīkotajā auto atrod visīsāko ceļu pie pacienta, uzņem viņu mūsdienīgi aprīkotā ātrās palīdzības mašīnā un aizved uz tuvāko slimnīcu. Diemžēl visā valsts teritorijā tā tas varētu notikt vien pēc pāris gadiem, jo šobrīd apvienošanās notiek juridiski un administratīvi, bet tehnoloģijas un jaunie auto vēl jāiepērk. Tieši šī sasteigtība ar minētā projekta ieviešanu ir par iemeslu tam, ka vairāki NMP dienesti, kuru darbs šobrīd ir labi noorganizēts, nevēlas tikt mehāniski pievienoti vienotajam tīklam. Par ieguvumiem no šīs projekta īstas skaidrības nav, bet viens gan ir skaidrs – sākotnējā periodā «ātrajiem», kuri varbūt
arī tobrīd būs tuvāk pacientam, nepārzinot konkrēto teritoriju, nebūs viegli atrast vajadzīgo adresi, kas mediķu ierašanās laiku nevis saīsinās, kā paredz vienotā dienesta koncepcija, bet gluži pretēji – var pagarināt. Kā tas patiesībā būs, droši vien izjutīsim tikai pēc 1.jūlija.

«Lai nu kā, izdosies mums saglabāt autonomiju vai nē, vienu varu pateikt droši, – bez neatliekamās medicīniskās palīdzības neviens pacients tomēr nepaliks,» saka J.Trops.