«Vēršos pie Jūsu laikraksta kā pie pēdējā cerību salmiņa. Jūtos ļoti apvainota un sāpināta. Dzīvojam Lielvārdes lauku teritorijā jau piekto gadu. Mūsu ģimene ir viena no tām trakajām dzīvnieku mīļu ģimenēm, kura pieņem pieklīdušus suņus, cilvēkiem apnikušas fretkiņas, mums pieder arī divi sporta zirgi. Pati ilgu laiku strādāju «Pārogres» zooveikalā, tagad sāku strādāt Ogres dzīvnieku patversmē. Mums ir lauku māja, kurai visriņķī sēta, gar māju iet lauku ceļš, pa kuru savās dienas gaitās reti brauc kāda mašīna, vēl retāk kājām dodas gājējs. Ceļam otrā pusē turpinās mums piederošā zeme. Par mani pozitīvus rakstus rakstījis žurnāls «Astes» un citi.

 

Tā mierīgi dzīvojām, līdz pieklīda takšveidīga kucīte. Žogs viņai nebija šķērslis, viņa nāca un gāja, kad gribēja. Neviens tuvējais kaimiņš nesūdzējās, līdz daudz tālākajā mājā «Spīdolas» dzīvojošā Taiga Zvejniece ieradās, paziņojot, ka šī sunīte kožot nost viņas mājputnus, tāpēc viņas vīrs draudot izšaut mūsu mājas logus un viņa panākšot, ka mums noņems zirgus. Dīvains draudu savienojums...

 

Sunīti sākām spundēt telpās. Bet oktobrī es tiku izsaukta uz Lielvārdes Administratīvo komisiju par šuneļa atrašanos uz koplietošanas ceļa. Izrādījās, ka Taiga Zvejniece ir domes darbiniece, kura pati piedalījās lietas izskatīšanā, tāpēc gala iznākums jau bija sagatavots. Kaut arī lēmumā teikts, ka fakts nav pierādīts, man piesprieda 10 latu soda naudu par to, ka šunelis rāpjas pāri sētai, ierakstot lēmumā tādu interesantu frāzi: «Nav lietderīgi sodīt ar maksimālo sodu – Ls 250,–». Kad Administratīvajai komisijai jautāju, vai ir kaut kādi pierādījumi, saņēmu interesantu atbildi: «Kā mēs varam savam darbiniekam neticēt!» Tā nu šunelītim «Dzīvnieku SOS» tagad meklē jaunas mājas [kucītei māja ir atrasta Aizkrauklē – R.R.]. Es nebūtu rakstījusi šo vēstuli, ja ar to viss būtu beidzies, bet...

 

Labā laikā mēdzu pastaigāties pa savu lauku ar pārējiem mājas suņiem. Suņi ir mācīti, cilvēki tuvumā nestaigā, un, pamatojoties uz ES dzīvnieku labturības noteikumiem, pa lauku teritoriju suņi staigā bez pavadas un uzpurņa. Tagad tieku saukta uz jaunu «tiesu» par to, ka atļaujos iet ar saviem suņiem pastaigā, jo suņi staigājot vieni (mani nez kāpēc cenšas nepamanīt). Varu kaut aizsūtīt video filmu, parādot, ka māja tiešām ir nodrošināta ar žogu un bez manas atļaujas ārpus žoga suņi netiek. Šo sūdzību policijai iesniedzis kaut kāds Ziemeļa kungs, kurš dīvainā kārtā arī dzīvo mājā «Spīdolas». Pašvaldības policijas inspektors Emīls Mamedovs uzskata, ka neko neesmu pārkāpusi un tas vienkārši ir kaimiņu naids vai skaudība. Bet ja nu man tagad uzliek 250 latu sodu par to, ka atļaujos dzīvot Lielvārdē, kaut arī neviens nav sakosts vai nobiedēts, jo – kā savam darbiniekam var neticēt? Ne visas lauku mājas ir apjoztas ar žogiem, vienmēr kāds suns izskrien uz ceļa un jāsāk satraukties, sak, ja tu strādā domē, tad esi Dievs un vari terorizēt apkārtējos.

 

Bet sāpe man ir par to, ka šie cilvēki visu laiku cenšas pierādīt, ka suņi un zirgi netiek labi aprūpēti. Lūdzu, nāciet ar veterināro dienestu un pārbaudiet, jo mēs paši šajā krīzes laikā ēdam ļoti pieticīgi, bet dzīvnieki nekad netiek apdalīti. Visu savu mūžu esmu rūpējusies par dzīvnieciņiem, un te daži cilvēki bez pierādījumiem spēj ļoti sāpināt. Ļoti lūdzu būt pacietīgiem lasot un palīdzēt ticēt, ka arī parasts cilvēks ir cilvēks, kuram arī ir tiesības! Bail tagad pat laist ganībās zirgus, jo elektriskā gana vads tiek sagriezts, gans atslēgts, mietiņi izrauti, bet tuvumā mums iet dzelzceļš. Agrāk tā nenotika...

 

 

 

Domājam, ka lasītāji piekritīs – vēstule ir uzrakstīta ļoti emocionāli un, ja tajā minētie fakti tiešām atbilst patiesībai, varētu būt notikusi klaja netaisnība. Tādēļ «Ogres Vēstis Visiem» satikās ar Bērziņas kundzi, izrunājās un iepazinās ar viņas rīcībā esošajiem dokumentiem. Tas bija pāris dienu pirms 11. februāra, kurā Žaklīnai Bērziņai jau otro reizi pēdējo triju mēnešu laikā bija jādodas uz Lielvārdes novada domes Administratīvo komisiju, lai izskatītu viņas, nu jau var teikt – kārtējo pārkāpumu, kas saistīts ar dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu. Vienojāmies, ka Bērziņas kundze arī uz šo sēdi ieradīsies. Jāatzīst, ka Administratīvās komisijas locekļi, lai arī atkal nolēma Žaklīnu Bērziņu sodīt, tomēr bija gana žēlsirdīgi, jo maksimāli iespējamā 500 latu lielā naudas soda vietā atkal aprobežojās tikai ar Ls 10,–.

 

Nu ko – tagad pats interesantākais. Sākšu ar to, ka «Ogres Vēstis Visiem», protams, nebija klāt brīdī, kad kucīte – klaidone nokoda vai nenokoda Zvejnieces kundzes mājputnus. Tāpat laikraksts nevar apliecināt, ka Žaklīnas Bērziņas suņi nekad nav devušies pastaigā bez savas saimnieces. Toties, analizējot Bērziņas kundzes rīcībā esošos dokumentus (administratīvā pārkāpuma protokolu un Administratīvās komisijas lēmumus), «Ogres Vēstis Visiem» atklāja vairākas interesantas detaļas jeb procesuālos pārkāpumus, kuru dēļ piespriestie naudas sodi, visdrīzāk, izrādīsies nelikumīgi.

 

 

Lielvārdes novada pašvaldības policija saņēma Taigas Zvejnieces iesniegumu, kurā viņa rakstījusi, ka «... māju «Vētras» saimnieks nenodrošina to, lai viņu suns neizkļūtu no teritorijas, kā rezultātā suns 30.10.2009. iekļuvis māju «Spīdolas» teritorijā un nokodis mājputnu – pīli.».

 

2009.gada 6.novembrī Lielvārdes novada pašvaldības policijas inspektors Emīls Mamedovs sastādīja administratīvo protokolu par to, ka «... Ž.Bērziņa nav nodrošinājusi pilnīgu mājas teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot sunim iespēju izkļūt no tās.». 2009. gada 12.novembrī Lielvārdes novada Administratīvā komisija nolēma: «Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas prasību pārkāpšanu sodīt Ž.Bērziņu ar naudas sodu Ls 10,00 apmērā...».

 

Lēmuma norakstā, kuru jau pēc Lielvārdes novada Administratīvās komisijas sēdes saņēma Žaklīna Bērziņa, melns uz balta rakstīts, ka lietas izskatīšanā piedalījies komisijas priekšsēdētājs O.Lepsis un locekļi: E.Ozoliņa, S.Saidāne, L.Zariņa un T.Zvejniece (!). Tātad – pati iesniedzēja piedalās lēmuma pieņemšanā? Elita Ozoliņa, kura ir arī Administratīvās komisijas sekretāre, gan skaidro, ka tā esot pārrakstīšanās kļūda. Tā gan nedomā Bērziņas kundze, kura labi atceras, ka Zvejniece sēžu zālē ienākusi pēc viņas, toties apsēdusies pie tā paša galda, kur arī pārējie komisijas locekļi, aktīvi piedalījusies debatēs, kā arī palikusi tur lēmuma pieņemšanas laikā, kamēr Žaklīnai Bērziņai palūgts iziet ārā... Lai vai kā – lēmums, kurā atspoguļota klaja nelikumība, nonācis tieši pie ieinteresētās personas un varētu būt viens no galvenajiem trumpjiem viņas rokās jebkurā procesā.

 

Vēl pāris «sīkumu», kas nav īsti skaidri: pirmkārt, lēmumā nav norādīts precīzs laiks, kad fiksēts pārkāpums, bet tam ir jābūt obligāti; otrkārt, nav identificēts, kurš no Bērziņas suņiem izkļuvis no teritorijas, treškārt – Bērziņa nav sodīta pēc tā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa panta, kurā paredzēta atbildība par suņa nokostu svešu mājputnu. Var piekrist, ka Žaklīna Bērziņa saukta pie atbildības pēc tāda panta, kurā paredzēts mazāks naudas sods, bet kāpēc tā? Vai tad viņas suns to pīli nenokoda? Un, ja Zvejnieces kundze esot redzējusi suni tikai tad, kad tas viņas teritorijā kodis nost pīli, kurš un ar kādām tiesībām var apgalvot, ka «... Bērziņa nav nodrošinājusi pilnīgu mājas teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot sunim iespēju izkļūt no tās»? Ja nu tas suns no saimnieces izrāvies un aizbēdzis pastaigājoties? Vai varbūt to kāds nelabvēlis izlaidis no nožogotā pagalma? Jo patiesībā ap «Vētrām» ir ļoti labs žogs, tāpēc pašai saimniecei vienīgā ticamā versija ir par abpus sētai augošo ceriņkrūmu, pa kuru kucīte rāpusies pāri...

 

 

Divarpus nedēļas pēc jau aprakstītās Administratīvās komisijas sēdes tapis vēl viens iesniegums – šoreiz tā autors ir Bērziņas vēstulē pieminētais Ziemeļa kungs. Iesniegumā rakstīts: «... ka 29.11.2009. pulksten 18.10, braucot ar automašīnu pa Plēsumu-Rozīšu ceļu uz Lielvārdes pusi, pamanījis pie mājām «Vētras» brīvi staigājošus trīs suņus – divi bija rotveilera šķirnes suņi, viens mazāks – melni brūnu spalvu. Ziemelis norāda, ka suņi ir no mājām «Vētras». Suņu saimnieka tuvumā nav bijis. Vēlāk, atgriežoties pulksten 18.27, suņi atradušies pie dzelzceļa pārbrauktuves uz ceļa braucamās daļas, kā rezultātā bija jāpārtrauc auto kustība, jo suņi pastaigājās pa ceļu visā tā platumā, bet suņu saimnieka tuvumā nebija. Kā paskaidro Ziemelis, tad suņi pa ceļu virzījušies uz māju «Vētras» pusi, bet pie mājām mazākais suns meties uz automašīnu un, lai izvairītos no sadursmes, strauji iebraucis pretējā braukšanas joslā. Protokolam pievienots CD-R disks ar fotogrāfiju ierakstu.».

 

2009.gada 18.decembrī Lielvārdes novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Ratnieks Bērziņas kundzei sastādīja jau otro protokolu: «... 2009.gada 29.novembrī pulksten 18.10 Žaklīnas Bērziņas suņi atradās ārpus īpašnieka valdījumā esošās teritorijas tādā attālumā, kādā īpašnieks nespēj kontrolēt dzīvnieku rīcību.» Neievērotais pants šoreiz bija uzrakstīts pareizais – «Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas...» Arī pārkāpuma laiks ir – pulksten 18.10, tikai... Ja ieskatāmies vēlreiz Ziemeļa iesniegumā – tur rakstīts, ka pulksten 18.10 Ziemelis redzējis brīvi staigājošus suņus pie mājām «Vētras». Brīvi staigājoši – pieņemsim, ka tas nozīmē – ārpus sētas. Bet problēma ir tāda, ka arī ārpus sētas ir Žaklīnas Ozoliņas valdījumā esošā zeme – gan līdz pašvaldības ceļam, gan arī otrpus, kur atrodas pļavas un lauki četru hektāru kopplatībā. Ja iesniegumā nav rakstīts, ka suņi brīvi staigāja pa ceļu, tātad pārkāpts nekas nav. Jā, protams, iesnieguma turpinājumā ir rakstīts, ka pulksten 18.27 suņi atradušies pie dzelzceļa pārbrauktuves uz ceļa braucamās daļas, bet par to taču nav ticis sastādīts protokols!

 

Tomēr Žaklīna Bērziņa atkal tika izsaukta uz Administratīvās komisijas sēdi un, lai arī viņa izmisīgi apgalvoja, ka pastaigāties ārpus žoga suņi vieni paši netiek un viņa vienmēr pati personīgi tos ved uz lauku izskrieties, šie iebildumi netika ņemti vērā. Tiesa, sliktās kvalitātes bildes, kurās nofotografētie suņi, par kuriem Bērziņas kundze nemaz nebija pārliecināta, ka tie ir viņas, atradās pie vārtiņiem, nevis uz koplietošanas ceļa, arī netika ņemtas vērā kā pierādījumi...

 

Runājot par pašu Administratīvās komisijas sēdi, dīvainību netrūka arī šoreiz. Lēmuma norakstā, kuru nu jau ir saņēmusi Žaklīna Bērziņa, norādīts tieši tas pats komisijas sastāvs, kas pirmajā reizē. Tas ir ļoti interesanti kaut vai tāpēc, ka patiesībā Administratīvā komisija Bērziņas pārkāpumu izskatīja nepilnā sastāvā (nepiedalījās Līga Zariņa). Toties savā vietā atkal esot atradusies Zvejnieces kundze, kura lietas izskatīšanas laikā esot gan demonstrējusi iesniedzēja fotogrāfijas, kas bijušas ielādētas viņas mobilajā telefonā, gan par Ziemeļa kunga automašīnu izteikusies «... kāda «Mazda»? Mums taču «Mazdas» nav!», toties, kad vēl pirms lēmuma pieņemšanas Bērziņa viņai tā arī pajautāja, vai tad iesniedzējs nav Taigas Zvejnieces vīrs, atbilde bija: «Nē, mans vīrs ir pilnīgi cita persona. Tas, ka viņš [Ziemelis – R.R.] dzīvo manā īpašumā, nenozīmē, ka viņam nav tiesību vienam pašam braukt un būt par kaut ko dusmīgam.».

 

Kā «Ogres Vēstīm Visiem” atklāja Žaklīna Bērziņa, viņai par šiem kaimiņiem, nereti redzot viņus braucam vienā mašīnā vai ejot kopā pastaigāties, bija radies viennozīmīgs iespaids, ka tie ir dzīvesbiedri. Bet asociācijas tiešām var būt ļoti dažādas, jo, piemēram, viena no Administratīvās komisijas loceklēm, kura piedalījās sēdē, mums atbildēja, ka tā arī neesot sapratusi, ka Zvejniece un Ziemelis dzīvo vienā mājā. Toties komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka Zvejniece varēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo viņas un Ziemeļa attiecības neesot reģistrētas...

 

Ja jāsaka atklāti, arī pati Administratīvās komisijas sēde neatstāja to labāko iespaidu. Komisijas locekļi nemitīgi pārtrauca ne tikai viens otru, bet arī Bērziņas kundzi, nenoklausoties paskaidrojumus līdz galam. Pēc tam atkal atcerējās viņas nepabeigto frāzi un meklēja tajā pavisam citu kontekstu. Interesanti, ka viena no komisijas loceklēm mēģināja ieskaidrot Žaklīnai Bērziņai, ka lauku teritorija, kurā viņa dzīvo, sadalās ciemos – blīvi apdzīvotās vietās, tēmējot uz to, ka arī pārkāpums noticis ciemā. Tiesa, patiesībā ir pavisam savādāk, jo ciema statusu piešķir vai atceļ novada dome, bet Lielvārdes pagastā (tā tagad dēvē bijušo Lielvārdes lauku teritoriju) ir tikai viens ciems – Kaibala, visur citur, saskaņā ar likumu, ir viensētas. Nu, bet viensētās suņus atļauts turēt pat nepiesietus, tiesa, ar nosacījumu, ka tie neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.

 

 

Un nobeigumā – par gramatiku un, protams, ētiku. Lielvārdes novada Administratīvās komisijas nolikumā ir noteikts, ka tās pieņemto lēmumu 30 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Katrā no abiem lēmumiem, kurus saņēma Bērziņas kundze, ir rakstīts nedaudz savādāk. 12. novembra lēmumā: «Lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6, iesniedzot sūdzību Lielvārdes novada domes Administratīvajā komisijā Lielvārdē, Raiņa ielā 11A.». 11. februāra lēmumā: «Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6.» Tiem, kuri saprot latviešu valodu, nebūs grūti konstatēt, ka, saskaņā ar šajos lēmumos noteikto, divkārt administratīvi sodītā Žaklīna Bērziņa vēl joprojām var un, domājams, ka vēl kādu laiciņu varēs sev nelabvēlīgos administratīvos aktus pārsūdzēt...

 

Bet par ētisko aspektu gribētos saņemt atbildi no Lielvārdes novada Administratīvās komisijas – kā tiek vērtēts tas, vai komisijas locekle Taiga Zvejniece, piedalīdamās divu minēto lēmumu pieņemšanā, varētu būt nonākusi acīmredzamā interešu konfliktā? Protams, ja amatpersonas atzīs savas kļūdas, nebūtu slikti uzzināt, kā tās tiks labotas... Šo rakstu vakar nosūtījām Lielvārdes pašvaldības Administratīvajai komisijai, lūdzot komentāru, ko cerējām ievietot šajā pašā numurā, bet pēcpusdienā saņēmām atbildi, ka «tā kā rakstā runa par komisijas darbu, stilu, ētiku, tad šodien Administratīvā komisija izskatīs rakstā minētos jautājumus un tikai tad formulēs savu viedokli un to nosūtīs.»

 

Ritvara Raita foto: Lielvārdietes Žaklīnas Bērziņas saimniecībā kustoņu netrūkst – divi zirgi, pieci suņi, divas kazas un vēl truši – visi ir gan paēduši, gan apkopti, gan samīļoti, pat nenojaušot, ka viņi tik daudz galvas sāpju sagādā saimniecei...