Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ceturtdien, 25.janvārī, Ogres ģimnāzijā viesojās trīs Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvji – no Baltijas Starptautiskās augstskolas, Banku augstskolas un Rīgas Stradiņa universitātes.

Ceturtdienas rītā Ogres ģimnāzijas 10. – 12. klašu skolēnus gaidīja izmaiņas stundu sarakstā – trešās stundas laikā visiem bija jādodas uz skolas aulu tikties ar minētajiem viesiem.

Ogres ģimnāzija jau nākamā mācību gada sākumā – šī gada septembrī – nesīs Ogres Valts ģimnāzijas vārdu. Tas – skolēnu augsto eksāmenu rezultātu daudzu gadu garumā un mācību kvalitātes nopelns. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka par šo skolu  arvien vairāk ieinteresēti arī dažādu tālāku izglītības iespēju pārstāvji. Šo tikšanos organizēja Izglītības ministrija kopā ar Ogres ģimnāzijas administrāciju.

Sniedz noderīgus padomus

Augstskolu pārstāvji stāstīja par iespējām, ko sniedz katra no tām. Tika runāts arī par mācību maksu, kura patiešām var šķist samērā augsta, tomēr, uzrādot labas sekmes sesijās, ir iespēja iegūt pat 40 procentu atlaidi. Tika izskaidrots arī studiju kredīts, no kura pirms tam, iespējams, daudziem vidusskolēniem gāja šermuļi pār kauliem, iedomājoties vien.

Baltijas Starptautiskās augstskolas pārstāve Rūta Cipija aicināja katru ģimnāzijas absolventu tiekties iekļūt valsts augstskolu budžeta programmās un tikai tad, ja tas neizdodas, uzsākt mācības privātajās izglītības iestādēs, piemēram, Baltijas Starptautiskajā augstskolā. Tādējādi netika noliegta pārstāvētās izglītības iestādes profesionalitāte un mācību kvalitāte, bet gan uzsvērtas iespējas. Interesants fakts ir tas, ka, pēc vieslektoru vārdiem, netiek samazinātas budžeta vietas, bet, gluži pretēji, ik gadu samazinās vidusskolu absolventu skaits.

Augstskolu pārstāvji ar vidusskolēniem veidoja dialogu un sniedza noderīgu informāciju un padomus topošajiem studentiem. Viens tiem – katram studentam, iestājoties augstākās izglītības iestādē, nekautrējoties jāpajautā, vai mācību programma ir akreditēta. Tomēr tajā pašā laikā nevajadzētu baidīties no jaunām mācību programmām, jo tieši tās var izrādīties piemērotākās jaunieša spējām, interesēm un nākotnes perspektīvām.

Kad blakus nebūs vagara...

Galvenais pārbaudījums jauniešiem, kuri plāno turpināt mācības pēc vidusskolas, viesuprāt, pārlieku lielā aprūpētība un gandrīz siltumnīcai līdzīgā vide, kurā dzīvo lielākā daļa skolēnu. Tas attiecināms gan uz skolas dzīvi, gan mājām. Lielākais pārbaudījums «jaunizceptajiem» studentiem ir šķietamā brīvība – par lekciju kavējumiem administrācija neuztraucas tik ļoti, kā tas mēdz būt vidusskolās, arī mājās saimniecību uztur lielākoties vecāki. Tāpēc arī rodas problēmas pirmās sesijas laikā, kad daudziem nākas apdedzināties, jo iedomātā brīvība patiesībā bijusi atbildības un patstāvības pārbaude. Diemžēl daudzi nespēj paši uzņemties atbildību par savām mācībām un rīcību, ja blakus nav kāda vagara. Tieši tāpēc lielākais atbirums augstākās izglītības mācību iestādēs ir tieši pirmā kursa laikā. Šo faktu jauniešiem vajadzētu ņemt vērā un atcerēties, ka, lai gan var likties, ka ir iestājusies beznosacījumu brīvība un studentu dzīves mūžīgā ballīte var tikai sākties, mācības tik un tā ir jāapgūst un sesija jānokārto.

Jāizmanto iespējas studēt ārvalstīs

Īsi tika pieminētas arī studijas ārzemēs. Visas trīs skolas ir iesaistītas «Erasmus» studentu starptautiskajā apmaiņas programmā, kas dod iespēju otrā kursa studentiem ceļot un mācīties kādā citā valstī, esot apmaiņas studentiem un turpinot apgūt izvēlēto nozari.

Lai gan daļa sabiedrības jauniešus, kuri izvēlas studēt ārvalstīs, nepelnīti uzskata par pārbēdzējiem un vieglas dzīves meklētājiem, Baltijas Starptautiskās augstskolas pārstāve min, ka tā ir apsveicama rīcība. Jo tieši studiju laiks ir piemērotākais bagātīgas pieredzes uzkrāšanai, jo cilvēku vēl nesaista dažādas atbildības, piemēram, ģimene, bērni, patstāvīgs darbs. Dzīvojot zināmu laiku citādā vidē, cilvēks arī labāk iepazīst un iedziļinās sevī, savā nacionalitātē un kultūrā, kas pirms tam varbūt likusies pašsaprotama.

Banku augstskolas pārstāve minēja, ka tieši sportisti bieži vien kļūst par veiksmīgiem uzņēmējiem, jo sportā ieaudzinātās prasības un disciplīna bieži palīdz sasniegt mērķus, nepadoties un disciplinē.

Īpašas pieminēšanas vērts ir Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns, kurš vairāk kā divsimt jauniešu uzmanību spēja noturēt ar izcilām oratora spējām. Pretēji stereotipam, ka RSU pārstāvis varētu runāt lielākoties tieši par eksakto zinātņu un medicīniskajām programmām, A.Vilks stāstīja par sociālo un tiesību zinātņu studijām. Pretēji jau minētajam mītam, ka šodienas jaunieši pēc skolas absolvēšanas nestudē, dekāns minēja, ka 99,6 procenti skolēni, kuri absolvējuši ģimnāzijas, turpina izglītošanos kādā no augstākās izglītības iestādēm. Par šī un turpmāko gadu absolventiem gan tik droši provizoriskus datus izteikt vēl nevar, tomēr nākotnes vīzija ir daudz gaišāka, kā mums ikdienā sludina masu mediji.

Toma Zariņa foto: Baltijas Starptautiskās augstskolas pārstāve Rūta Cipija Ogres ģimnāzijas jauniešiem skaidro studiju iespējas.