Komentāri (9)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Skatīt turpinājumu. >>

Skatīt Aivara Troskas komentāru. >>

Intervijai ar Lielvārdes novada domes priekšsēdētāju Imantu Balodi nobriedušas bija abas puses – gan Baloža kungs, gan laikraksts «Ogres Vēstis Visiem». Varbūt tāpēc mūsu saruna ievilkās pusotras stundas garumā un bija tik atklāta, ka atļāvāmies domes priekšsēdētājam uzdot pilnīgi visus jautājumus, atbildes uz kuriem, cerams, interesē arī mūsu lasītājus.

«Vispirms par pašvaldības uzņēmuma SIA «Lielvārdes Remte» valdes priekšsēdētāja Aivara Griņeviča atcelšanu no amata – Griņeviča kungs paudis viedokli, ka tā bijusi nelikumīga, turklāt – par nebūtisku pārkāpumu?»

«Pirms atlaist Griņeviča kungu, es rūpīgi izpētīju visus normatīvos aktus, tāpēc esmu pārliecināts, ka neizdarīju neko tādu, ar ko būtu pārkāpis likumu. Aivars Griņevičs bija valdes loceklis, bet likums neaizliedz atcelt valdes locekli arī tad, ja viņam ir darba nespējas lapa. Ja Griņeviča kungs tomēr uzskata, ka es nedrīkstēju viņu atlaist, viņam ir tiesības tiesāties.

20 gadus esmu nostrādājis pašvaldībās un pirmo reizi saskāros ar iestādes vadītāju, kurš tik slikti orientējas likumos. Pirmkārt, SIA «Lielvārdes Remte» dokumentos Aivars Griņevičs figurēja kā valdes priekšsēdētājs, bet, kad iepazinos ar dokumentiem, par nepatīkamu pārsteigumu konstatēju, ka viņš nemaz nebija šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Komerclikums nosaka, ka valdes loceklis tiek ievēlēts uz trijiem gadiem, ja uzņēmuma statūtos nav noteikts īsāks termiņš. 2009. gada 23. martā jauno «Lielvārdes Remtes» valdi triju valdes locekļu sastāvā apstiprināja toreizējais uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Aivars Troska, bet valdes pilnvaras stājās spēkā tā paša gada 1. jūlijā. Kā nosaka Komerclikums, valdes locekļi no sava vidus ievēl valdes priekšsēdētāju, kurš organizē valdes darbu.»

«Vai tiešām «Lielvārdes Remtes» valde to nebija izdarījusi?»

«Kad palūdzu Griņeviča kungam, lai viņš man iedod šādu valdes lēmumu, ar kuru viņš ir ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, viņš man atnesa 2006. gada (tātad – iepriekšējā valdes sastāva) lēmumu... Diemžēl spēkā esoša valdes sēdes lēmuma par priekšsēdētāja ievēlēšanu nebija, tāpēc iznāca, ka Griņeviča kungs ir tikai viens trim no valdes locekļiem.

Tālāk – 18. martā iepriekšējais uzņēmuma kapitāldaļu turētājs Aivars Troska bija noteicis SIA «Lielvārdes Remte» darbinieku atalgojumu – valdes locekļiem 300 latu mēnesī, valdes priekšsēdētājam – 1100 latu mēnesī. Tā kā Griņevičs nebija ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, man ir jautājums, uz kāda pamata viņš saņēma atlīdzību – 1100 latu mēnesī?»

«Atlaišanas iemesls esot revidenta konstatētie fakti par pārkāpumiem. Kad jautāju pašam Griņevičam, viņš izvairīgi atbildēja, ka tie esot bijuši nebūtiski, tādus varot atrast ikvienā uzņēmumā. Kādi tad tie pārkāpumi īsti bija?»

«Ir zvērināta revidenta ziņojums par SIA «Lielvārdes Remte» grāmatvedības uzskaites un finanšu stāvokli, kurā konstatēti vairāki ļoti būtiski pārkāpumi. Tas ir revidenta kārtējais ziņojums, nevis kaut kāds speciāls pasūtījums, tādēļ mani jo vairāk izbrīna tas, ka bijušais uzņēmuma valdes loceklis (saukšu viņu tā, nevis par valdes priekšsēdētāju), neko nav darījis, lai novērstu revidenta konstatētos pārkāpumus. Pārkāpumi ir vairāki, bet es minēšu tikai vienu: 2009. gada 1.jūlijā Griņevičs ar rīkojumu Nr. 73 piešķīra sev atvaļinājumu, piešķirot sev arī atvaļinājuma pabalstu 1100 latu apmērā. Tādējādi tika pārkāpti vairāki likumi, jo atlīdzību valdes locekļiem nosaka tikai kapitāldaļu turētājs. Viņam pašam nebija nekādu tiesību noteikt sev papildu atlīdzību. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašlaik ar likumu ir noteikts, ka valsts un pašvaldību institūcijās, bet pašvaldību kapitālsabiedrības arī pieder pie šīm institūcijām, darbiniekiem neizmaksā prēmijas, neveic materiālo stimulēšanu un neizmaksā atvaļinājuma pabalstus.

Nākamais likums, kuru viņš pārkāpis, ir likums par amatpersonu interešu konfliktu, jo amatpersona pati par sevi vispār nedrīkst izdot nekādus rīkojumus un lēmumus, vēl jo vairāk – par atlīdzību. Rupji tika pārkāpti daudzi likumi. Es domāju, ka tā no Griņeviča puses bija ļoti neprofesionāla rīcība.

Šajā sakarā 2009. gada 17. decembrī SIA «Lielvārdes Remte» dalībnieku ārkārtas sapulcē mēs pieņēmām lēmumu, ka Griņeviča kungam sev nelikumīgi piešķirtā nauda 1100 latu apmērā līdz 5. janvārim jāatmaksā uzņēmumam. Līdz šai dienai Griņeviča kungs nelikumīgi saņemto naudu nav atmaksājis un vēl joprojām turpina plašsaziņas līdzekļos apgalvot, ka pildījis savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas. Man vienkārši nav komentāru... » («OVV» rīcībā nonākusi informācija, ka 10.februārī A.Griņevičs minēto summu atmaksājis – R.R.).

«Vai vēl daudz tādu pārkāpumu?»

«Daudz, bet es par tiem pat negribu runāt. Paskatījos tikai šo pēdējo periodu, kopš es te esmu, bet neesmu neko meklējis vai racis speciāli. Man radās iespaids, ka Griņeviča kungs, šos ilgos gadus strādājot, nav iepazinies un nepārzina ne Komerclikumu, ne likumus par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām. Ņemot to visu vērā, es nekādā gadījumā nevarēju atļaut šādai valdei turpināt darbu, vēl jo vairāk tāpēc, ka iedzīvotāju sūdzību bija ļoti daudz, pat nenormāli daudz. Griņeviča kungam biju teicis ne reizi vien, – ja viņš darba stilu nemainīs, mums būs jāšķiras. Domāju, ka tas viņam nekāds pārsteigums nebija.

Vispirms gan mēs šo jautājumu pārrunājām gan domē, gan komitejās, kur analizējām SIA «Lielvārdes Remte» darbu. Piemēram, 2009. gadā valdes locekļi, saņemot 300 latu atlīdzību mēnesī (pēc tam gan viņi, nezinot likumdošanu, paši sev to samazināja uz 270 latiem), ir sanākuši tikai uz piecām sēdēm, turklāt nekas būtisks tur netika lemts. Tad rodas jautājums – kam tāda valde vispār ir vajadzīga, par ko viņi saņem šo atlīdzību, kāds no šīs valdes labums?
Izmantojot savas tiesības, es sasaucu dalībnieku ārkārtas sapulci un pieņēmu lēmumu grozīt kapitālsabiedrības statūtus, atlaist veco valdi, izsakot tai neuzticību, un noteikt jauno valdi viena cilvēka sastāvā, ko arī likums atļauj, nosakot viņam atlīdzību 900 latu mēnesī. Par jauno pašvaldības uzņēmuma SIA «Lielvārdes Remte» valdes locekli un priekšsēdētāju vienā personā tika ievēlēts Edgars Mežvēvers. Pēc pirmajām atsauksmēm spriežot, cilvēki ir apmierināti, ka ar viņiem vispār runā, ka viņiem kaut ko izskaidro, turklāt profesionāli.»

«Jums ar Griņeviča kungu bija arī tāds kā personiskas dabas konflikts?»

«Ja tā īstenībā jāstāsta, kas tur bija, tad man tas liekas nedaudz dīvaini, ja cilvēks nerunā par lietu un savu darbu, bet mēģina izvilkt priekšplānā kaut kādus personīgus skandālus vai apvainojumus. Turklāt šis apvainojums nebija nekas rupjš, nekas tik aizvainojošs. Tas notika komitejas sēdē – tad, kad Griņeviča kungs nebija spējīgs atbildēt uz vairākkārtējiem maniem jautājumiem par «Remtes» darbību un par lietas būtību un visu laiku smaidīja, es atļāvos viņam pateikt: «Nu ko tu smaidi kā jefiņš?». Un, ja viņš ir latviešu literatūru lasījis, tad «jefiņš» jau nav nekāds lamuvārds vai apvainojums. Turklāt es neteicu, ka viņš ir jefiņš, bet gan – ka smaida kā jefiņš un neatbild uz jautājumiem. Ja to var «izvilkt» priekšplānā kā tādu briesmīgu apvainojumu un nerunāt par lietas būtību, man ir skumji... Es, protams, ar viņu šo tēmu pārrunāju un, ja jau cilvēkam liekas, ka no tā var mainīties darbs un darba stils, es viņam arī atvainojos, bet man tas liekas smieklīgi.

Ļoti interesants bija gadījums arī par Guntas Tīcmanes vēstuli. Protams, tā atklātā vēstule bija vēl daudz skarbāka, bet tajā jau nebija nekas konkrēti norādīts. Viņa arī raksta, ka esmu viņu pazemojis un iznīcinājis, un es arī biju gatavs Tīcmanes kundzei atvainoties, bet iepriekš es gribēju noskaidrot, kas bija tie skarbie un pazemojošie vārdi, ar kuriem es viņu tiku aizskāris. Un tad, kad komitejas sēdē uzaicināja Guntu Tīcmani, kurai biju gatavs atvainoties, viņa, protams, neieradās. Kad mēs šo jautājumu pārrunājām ar komitejas locekļiem, neviens no viņiem neko tamlīdzīgu nebija dzirdējis. Un arī man nebija pamata viņu aizvainot, jo mēs ar viņu nekonfliktējām, es vienkārši informēju par situāciju, kāda ir Jumpravā. Un neviens, arī ne domes sekretāre, kura šīs sēdes protokolē, nevarēja pateikt, kas bija tie skarbie, aizvainojošie un iznīcinošie vārdi.

Rodas iespaids, ka kāds te mēģina lietas pasniegt tā, kā tās nemaz nav. Tajā komitejas sēdē visi teica: «Nu ko tu, Imant, neņem galvā – tur taču nekā nebija.» Skumji. Kāds fabricē kampaņu. Man gan nav tik daudz laika, uz šādām nepamatotām atklātajām vēstulēm neatbildu. Ir daudz nopietnu lietu, kas jārisina un jāsakārto, un es to arī gribu izdarīt. Tieši tādēļ es uz šejieni esmu atnācis, nevis ar cilvēkiem sarakstīties.»

«Laikrakstam no «Lielvārdes Remtes» adresētajā vēstulē bija pieminēta arī jūsu kadru politika, uzdodot jautājumu, vai šajā tautai tik grūtajā laikā domē ir vajadzīgas divas sekretāres, personāla speciāliste, administrācijas vadītāja ar amatalgu 810 latu mēnesī, kā arī izpilddirektora vietnieks?»

Skatīt turpinājumu. >>