Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres prokuratūra tiesai pērn nosūtījusi 219 krimināllietas ar 270 apsūdzētajām personām 464 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Pusē no tām apsūdzības celtas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, pārsvarā veiktām zādzībām un laupīšanām, informē Ogres rajona prokuratūras virsprokurors Salvis Rūtiņš.

Laika posmā no 2003.gada, kad S.Rūtiņš uzsācis darbu Ogres prokuratūrā, līdz 2008.gadam atklāto mantisko noziedzīgo nodarījumu īpatsvars bija līdzīgs un nepārsniedza trešdaļu no kopējā skaita. Pēdējo divu gadu laikā ir konstatēts būtisks šāda rakstura likumpārkāpumu pieaugums.

Par laupīšanu izdarīšanu pagājušajā gadā pie kriminālatbildas sauktas 23 personas, pārsvarā jaunieši vecumā no 16 līdz 23 gadiem. "Viņiem un viņu vecākiem vēlētos izskaidrot un atgādināt, ka laupīšana jau pēc definīcijas Krimināllikumā ir atzīta par smagu, bet kvalificējošos apstākļos - pat sevišķi smagu noziegumu, par kura izdarīšanu piemērojams bargs sods," uzsver S.Rūtiņš. Piemēram, par atkārtotas laupīšanas veikšanu likumdevējs ir paredzējis brīvības atņemšanu no 8 līdz pat 15 gadiem, konfiscējot mantu un piemērojot policijas kontroli līdz trīs gadiem pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. "Minētais īpaši būtu ņemams vērā ik pēc brīža par sevi atgādinošajiem "somiņu rāvējiem." Jāatzīmē arī, ka šīs kategorijas noziegumu atklāšanas procents ir augsts, bieži tie tiek atklāti "uz karstām pēdām" un ar aktīvu sabiedrības līdzdalību, par ko man īpašs prieks," atzīst virsprokurors.

Novērojama arī tendence, ka zādzības nelielā apmērā no tirdzniecības objektiem arvien biežāk izdara iepriekš nesodītas personas cienījamā vecumā. Šiem pārkāpējiem ir jārēķinās ar nepatīkamiem pārdzīvojumiem tiesībsargājošajās institūcijās un sodu, kas var būtiski ietekmēt viņu jau tā salīdzinoši mazo rocību, kā arī var tikt piemērots pārbaudes laiks līdz pat pusotram gadam, ja prokurors nosacīti atbrīvos no kriminālatbildības. Pēdējā gadījumā obligāta būs arī nodarītā mantiskā kaitējuma nekavējoša atlīdzināšana.

Trešdaļu no tiesai nosūtītajām krimināllietām sastāda noziedzīgi nodarījumi ceļu satiksmes jomā, pārsvarā transportlīdzekļu vadīšana bez tiesībām apreibinošo vielu iespaidā. Pārējās lietās spektrs ir ļoti plašs - sākot no meža tīšas dedzināšanas līdz pat slepkavībām. Pagājušajā gadā tās bija četras. Tiesai nosūtītas arī piecas krimināllietas par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, no tām divās konstatēta cietušo nāve.

11 lietas prokurori nodevuši tiesai tā saucamajā vienošanās procesā, kas tiek definēts kā darījums starp prokuroru un apsūdzēto personu, tai sadarbojoties ar prokuratūru papildus pierādījumu gūšanā. Viens no spilgtākajiem šādas sadarbības piemēriem bijis pirms diviem gadiem, kad huligāniskās darbībās apsūdzētā persona tiesībsargiem izdevusi ložmetēju. Šādos gadījumos apsūdzības puse piedāvā sodu, kas būtu mazāks par vidējo tiesu praksē, skaidro S.Rūtiņš.

Pirmstiesas kriminālprocess 55 gadījumos ir pabeigts jau prokuratūrā, 26 lietās ar prokurora priekšrakstu par sodu,  pārsvarā apsūdzētajām personām piemērojot piespiedu darbus. 7 lietas ir izbeigtas sakarā ar noslēgto izlīgumu starp apsūdzēto un cietušo. Šajos gadījumos būtiska loma bijusi Valsts Probācijas dienestam un apsūdzēto advokātiem.

Bez kriminālvajāšanas prokuroriem ikdienā jāveic arī izmeklēšanas uzraudzība un apsūdzības uzturēšana tiesā. Izmeklēšanas uzraudzība ietver regulāru izmeklētāju rīcībā esošo lietu un darba pārbaudi. Lielu laika patēriņu prasa darbs ar sūdzībām. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros personām ir dažādi viedokļi, lūgumi par attiecīgo procesuālo darbību veikšanu. Ja personu neapmierina policijas rīcība konkrētā krimināllietā, tai ir tiesības sūdzēties. Sūdzību izskata uzraugošais prokurs. Šī prokurora atbildi ir iespējams pārsūdzēt virsprokuroram, bet tā atbildi - vēl vienu pakāpi augstākam virsprokuroram, kura nolēmums ir galīgs. Pagājušajā gadā Ogres prokurori atcēluši 20 lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atjaunojuši izmeklēšanu 12 izbeigtajos kriminālprocesos, piemērojusi procesuālas sankcijas, kā arī iesniegusi četrus prokurora iesniegumus par konstatētajiem likumpārkāpumiem izmeklēšanas iestādēs.

Apsūdzību tiesās pērn prokurori uzturējuši 145 procesos. Nevienā gadījumā tiesa apsūdzēto nav attaisnojusi, informē virsprokurors. Attaisnoto nav bijis arī 2008.gadā. Pēdējie divi attaisnošanas gadījumi reģistrēti, kad vienu apsūdzēto attaisnojusi  pirmās instances tiesa, bet citu - otrās instances tiesa. Salīdzinājumam - 2008.gadā Latvijā attaisnoti 89 apsūdzētie. Virknē gadījumu tiesa lietas apvienojusi, citās turpinās izskatīšana. Pārsūdzēto lietu skaits nav liels un galvenokārt tajās pieņemts līdzīgs spriedums kā pirmajā tiesu instancē.