Aizvadītajā nedēļā Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pašvaldību pārstāvji devās uz Tukumu, lai klātienē iepazītos ar Tukuma pašvaldības pieredzi vietējās ledus halles pārņemšanā no uzņēmēja, kurš to pats nespēja uzturēt.
Aizvadītajā nedēļā Ogres televīzija ziņoja par Aizkraukli, kur ledus halles īpašnieks, negūstot cerēto pašvaldības atbalstu, halles darbību uz nenoteiktu laiku ir pārtraucis. Savukārt Tukumā pašvaldības pārņemtā ledus halle turpina strādāt un nodrošināt iedzīvotājiem savu pakalpojumu klāstu.
«Privātuzņēmējs uzcēla halli, divus gadus nosaimniekoja, un viss,» stāsta pašvaldības aģentūras «Tukuma ledus halle» komercdirektors Modris Liepiņš. «Pēdējos divus gadus šeit saimnieko pašvaldības aģentūra. Pašvaldība maksā pārņemtās kredītsaistības, turklāt tā dotējot atbalsta «jaunās maiņas» treniņus hokejā un daiļslidošanā. Pašas halles uzturēšana – komunālie, elektrības maksājumi, apkalpojošā personāla darba algas – ik mēnesi sastāda no 20 līdz 22 tūkstošiem latu. Halle, nodrošinot plašu piedāvājumu klāstu, spēj sevi atpelnīt. Piedāvājam patiesi daudzas iespējas – mums ir ne tikai ledus laukums, bet arī viesnīca ar 60 vietām, konferenču zāle, sauna, rotaļu istaba bērniem, kafejnīca. Atrodamies pašā pilsētas centrā un ejam pie iedzīvotājiem ar savu piedāvājumu.»
«Situācija Tukumā bija analoģiska tai, kādu mēs pašlaik piedzīvojam Ogrē,» stāsta Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis. «Uzņēmējs nespēja maksāt kredītu, un to pārņēma pašvaldība, tāpēc devāmies aplūkot, kāda ir reālā situācija Tukumā, un kā tur viss darbojas.»
Pati pirmā atziņa, pie kuras Tukumā nonāca viesi no bijušā Ogres rajona, – panākumu stūrakmens ir pareizs menedžments. «Mūsu halle atrodas pat labākā vietā, nekā tukumiešu,» stāsta E.Helmanis. «Pirmkārt – tā ir tuvāk Rīgai, otrkārt – blakus atrodas Zilie kalni, kur var veidot lielu sporta kompleksu. Tas ir ļoti būtiski, ka mums ir ko piedāvāt. Halle nevar pastāvēt kā ledus laukums vien. Tukuma ledus hallē ir racionāli izmantots katrs kvadrātmetrs. Pašvaldība pati apsaimnieko konferenču zāli, fitnesa zāli, viesnīcu un ledus arēnu, bet ir arī apakšnomnieki, kuri piedāvā kafejnīcas, skaistumkopšanas salonu un sporta veikalu pakalpojumus. Turklāt tas viss izvietojas Ogres ledus hallei analoģiskā platībā. Viņi pat organizē ekskursijas grupām.
Arī Ogres ledus hallē kādreiz darbojās pirts ar džakuzī, trenažieru zāle, kafejnīca, noma – to visu var noslogot. Turklāt piedāvājot nomāt ne tikai slidas, bet arī slēpes un velosipēdus. Ir daudz pie kā strādāt. Starp citu, Tukuma ledus halles pārziņā ir arī dažādu sporta pasākumu rīkošana pilsētā visa gada garumā, tostarp arī tradicionālais dāmu skrējiens augspapēžu kurpēs.»
Tukumieši savu halli spēj uzturēt paši bez papildu dotācijām, turklāt ikmēneša uzturēšanas izmaksas ir krietni lielākas, nekā Ogres ledus hallei patlaban, kad tās darbība koncentrēta vienīgi uz ledus īri. Tukuma pašvaldība sedz kredītsaistības, kuras kopā veido 2,5 miljonus latu. Tukumieši halli pārņēma «treknajos gados», kad nekustamā īpašuma vērtība stutējās pret debesīm, taču E.Helmanis lēš, ka Ogres ledus halles pārņemšana bijušā Ogres rajona novadiem varētu izmaksāt lētāk. Pašlaik par konkrētu summu ir pāragri runāt, jo speciālisti izvērtē patreizējā Ogres ledus halles īpašnieka Jurija Feodorova iesniegtos finanšu dokumentus.
Lai arī E.Helmanis gara acīm jau redz Ogres ledus halli pašvaldības īpašumā, viņš atkārtoti uzsver – galvenais ir prasmīga saimniekošana. «Tukumieši uz pārņemtās ledus halles bāzes izveidojuši sporta skolu,» skaidro viņš. «Tas visu mazo hokejistu un daiļslidotāju vecākiem ir neatsverams ieguvums. Tagad viņiem par bērnu nodarbībām jāmaksā 15 līdz 20 latiem mēnesī, savukārt ogrēniešiem nodarbības izmaksā desmit latus par vienu nodarbību. Ja mēs sekotu Tukuma pašvaldības pieredzei, lielākie ieguvēji būtu mūsu bērni, kas ir primārais. Protams, lai panāktu šo mērķi un bērniem būtu iespēja pilnvērtīgi apmeklēt nodarbības, pieaugušo hokeja komanda no halles ir jāatdala. Hokejs ir viens no nacionālajiem sporta veidiem Latvijā, taču viss nevar gulties tikai uz vecāku pleciem. Savukārt pašvaldībai ir pa spēkam gan sakārtot ledus halles pārvaldīšanu, gan izveidot sporta skolu.»
E.Helmanis ir pārliecināts, ka šādu organizāciju nevar vadīt cilvēks–«ieliktenis». Ja halle nonāktu pašvaldības pārziņā, būtu jāsludina konkurss tās vadītāja amatam. «Šim cilvēkam vajadzētu būt ļoti cieši saistītam ar sporta dzīvi,» pauž viņš. «Tā, kā Tukumā Modris Liepiņš, kurš ir bijušais olimpietis un dzīvo ar sportu. Ja cilvēks būs radīts šim darbam, nevis darbs radīts kādam konkrētam cilvēkam, tad panākumi neliks ilgi gaidīt. Pretējā gadījumā vispār nav vērts iegādāties halli.»
Patreizējos ekonomiskajos apstākļos halles pārņemšanu nevar uzņemties viena pati Ogres novada pašvaldība, smagā nasta būtu jādala ar citiem. «Jau tagad izveidojusies samērā neloģiska situācija, kad Ogres novads kā lielākais bijušajā Ogres rajonā finansē sporta skolu, baseinu un citu interešu izglītību, kuru izmanto arī citu novadu bērni,» skaidro E.Helmanis. «Tāpēc lūdzam iesaistīties arī citus novadus. Šādu iespēju izvērtē arī Salaspils pašvaldība. Uzskatu, ka ledus halle ir diezgan unikāla būve visa bijušā rajona teritorijā, turklāt hokeja tradīcijas jau ir iesakņojušās, bet daiļslidotāji ir ceļā uz panākumiem. Ja halle tiks slēgta, daudziem vecākiem nebūs fizisku iespēju savus bērnus izvadāt uz Rīgu.»
Tiktāl ir skaidrs, ka vislielāko gatavību iesaistīties pasākumā izrādījušas Ikšķiles un Ogres pašvaldības. Ķegumieši vēl svārstās, savukārt Lielvārdes novada pašvaldības pārstāvji ļoti piesardzīgi izvērtē iespējamo pirkumu. «Līdz šim brīdim mums nav iedots neviens konkrēts skaitlis – nedz par halles saistībām, nedz par ieņēmumiem, nedz par izdevumiem,» informē Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis. «Pagaidām aktīvi apmeklējam visas sapulces un sarunas, taču, kamēr darījums nebūs pilnīgi caurspīdīgs, lēmumu nepieņemsim. Uzskatu, ka halle būtu jāiegādājas par tās tagadējo vērtību, nevis jāpārņem kaut kādas nezināmu iemeslu dēļ iepriekš izveidojušās parādsaistības. Diskutējama arī pati darījuma forma – vai halli pārņemtu viena pašvaldība, bet citas vienkārši pirktu pakalpojumus, vai arī sadalīt to proporcionāli.» Lielvārdes mērs paudis nožēlu, ka jautājuma risināšana ir ievilkusies un Lielvārdes pašvaldība jau paguvusi pieņemt 2010.gada budžetu, kurā «iespiest» šādu pirkumu būtu pagrūti. Tomēr I.Balodis ar E.Helmani ir vienisprātis – objekts kā tāds ir vajadzīgs, un halli pamest novārtā nevajadzētu, tikai nopietni jāpārdomā tās apsaimniekošana.
Fragments no pašvaldības aģentūras «Tukuma ledus halle» bukleta. Ogres Ledus halles saimniekam būtu ko pamācīties no tukumiešiem, kuri analoģiska lieluma sporta būvi pārvērtuši par multifunkcionālu sporta un atpūtas centru.
Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*
Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.