Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis un joprojām saglabājas augsts nabadzības risks, t.i. to personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Nabadzības riska indekss 2008.gadā saglabājās 2007.gada līmenī – 26%. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem vai 1/4 daļa Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.

2008.gadā nabadzības riska indekss visaugstākais (80%) bija to iedzīvotāju vidū, kuri ir 65 gadi un vecāki un dzīvo vieni paši. Saskaņā ar 2007.gada datiem šo personu nabadzības risks 2.7 reizes pārsniedza vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju un bija augstākais dalībvalstu vidū. Nākošā grupa ar augstu nabadzības risku ir bezdarbnieki. Turklāt to nabadzības risks 2008.gadā ir pieaudzis par 3 procenta punktiem.

Nabadzības risks ir dažādi izplatīts Latvijas reģionos. Pats augstākais tas bija Latgalē, kurai sekoja Vidzeme un Kurzeme. Ievērojami zemāks risks tikt pakļautam nabadzībai bija Rīgā un Pierīgā. Savukārt Zemgalē tas atbilst vidējam Latvijas rādītājam.

2008.gada dati, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina, ka samazinoties ekonomiskās aktivitātes līmenim un pieaugot bezdarbam, lielākā mērā no tā ir cietuši gados jauni cilvēki. Personu vecumā 18-24 gadi nabadzības risks ir pieaudzis par 2 procenta punktiem un sasniedzis 19%, kas attiecīgajā vecuma grupā ir augstākais rādītājs pēdējo 5 gadu laikā. Viena procenta punkta apmērā ir pieaudzis arī bērnu nabadzības risks, kurš sasniedzis 26%.
Lai aprēķinātu nabadzības riska indeksu, no EU-SILC apsekojuma datiem ir iegūta informācija par iedzīvotāju ienākumiem un aprēķināts nabadzības riska slieksnis. Straujš rīcībā esošo ienākumu kāpums pirmskrīzes periodā ievērojami paaugstināja nabadzības riska slieksni, tomēr pēc apsekojuma datiem tā pieauguma temps 2008.gadā ir samazinājies.

Tās mājsaimniecības, kuru ienākumu pieaugums atpalika no kopējā ienākumu pieauguma tempa (mājsaimniecības, kuras ievērojamā mērā ir atkarīgas no valsts sociālās palīdzības un pensijām) tika lielā mērā pakļautas nabadzības riskam.

EU-SILC apsekojuma 2008.gada dati liecina, ka nabadzības plaisai[1] ir tendence padziļināties, jo nabadzības riska skarto personu rīcībā esošie ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) faktiski bija vidēji par 29% zemāki par statistisko nabadzības riska slieksni un šī proporcija saglabājās 2007.gada līmenī (2006.gadā tā bija 25%).

Jaunākie salīdzināmie EU-SILC apsekojuma dati par ES dalībvalstīm ir par 2007.gadu. Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona raksturojas ar augstāko nabadzības risku. Tajā pašā laikā nabadzības riska slieksnis Latvijā ir septītais zemākais, un tas pārsniedz šo rādītāju ne tikai Rumānijā un Bulgārijā, bet arī Polijā, Lietuvā, Ungārijā un Slovākijā.