Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Narkologa redzeslokā bijušā Ogres rajona teritorijā šobrīd atrodas apmēram 450 alkoholiķi un aptuveni tikpat - narkomāni, informē narkoloģe Biruta Vecmane.

B.Vecmane atzīst, ka reālais atkarīgo skaits ir krietni lielāks. Ja alkoholiķi pēc palīdzības parasti vēršas pie ģimenes ārstiem, tad narkomāni arvien biežāk dodas pēc palīdzības pie narkologa. B.Vecmane norāda, ka tie bieži vien ir dzīves salauzti un cerību zaudējuši cilvēki, kas meklē narkologa palīdzību arvien pieaugošo veselības problēmu dēļ. Narkomāniem nereti trūkst darba spēju un arī vēlēšanās strādāt, tādēļ nav naudas kārtējai devai. Tad viņš dodas pie ārsta, sūdzoties par bezmiegu, ārkārtīgi sliktu pašsajūtu, kaulu laušanu un citām veselības problēmām. Šādā situācijā ārstam ir jāpalīdz - tiek izrakstītas zāles, kurām it kā vajadzētu uzlabot pašsajūtu, taču nereti narkomāni tās pārdozē un faktiski izmanto narkotiku vietā.

B.Vecmane atzīst, ka narkomāni ir bīstami sabiedrībai. "Viņi ir neaprēķināmi cilvēki, psihopāti," teic narkoloģe. Meklējot naudu kārtējai devai, narkomāns ir neprognozējams, var kļūt agresīvs un nereti pārkāpj likumu. Tādēļ bieža ir narkomānu viesošanās tiesībsargājošās iestādēs.

Valsts finansējuma sarukšanu un rehabilitācijas iestāžu likvidēšanu, ievērojami saasinājusies narkomānijas problēma novadā. "Viņiem nav kur palikt," atzīst B.Vecmane un norāda, ka jauno narkotiku lietotāju vidū strauji palielinās tendence lietot narkotiku kokteiļus - dažādu narkotisko vielu sajukumus, kuriem ir daudz spēcīgāka iedarbība un kas daudz ātrāk izraisa atkarību. Turklāt, lai veicinātu atkarību, dīleri šādus kokteiļus nereti pārdod zem jau zināmo narkotiku nosaukumiem. Taču šādas narkotikas ir daudz sarežgītākas un indīgākas par agrāk pazīstamajām.

Narkomānu vidū Ogres rajona teritorijā arvien biežāk novērojamas nopietnas saslimšanas, tādas kā C hepatīts un HIV vīruss. Turklāt, nereti narkomānam ir abas šīs slimības. Šādi slimnieki ir ļoti depresīvi, fiziski un garīgi sagrauti cilvēki, kas arvien no jauna meklē mierinājumu antidepresantos un narkotiskajās vielās. Tajā pat laikā atkarību no alkohola vai narkotiskajām vielām, ja tāda radusies, pilnībā izārstēt nav iespējams. Pat, ja bijušais narkomāns atgriežas normālā dzīvē, viņam līdz pat mūža beigām saglabājas tieksme pēc narkotikām un ir nepieciešams liels gribasspēks, lai atturētos.

Kā piemēru B.Vecmane min gadījumu ar kādu puisi, kuram izdevies ilgāku laiku atturēties no narkotisko vielu lietošanas. Tad viņš iepazinies un uzsācis attiecības ar kādu simpātisku meiteni, kurai sākumā noklusējis savas problēmas ar atkarības vielām. Meitene viņu aizvedusi pie friziera, uz solāriju un tad... piedāvājusi pamēģināt narkotikas. Protams, ka puisis nav spējis atteikties.

"Viņiem nav naudas un viņi nav motivēti kaut ko izmainīt savā dzīvē," lielāko narkomānu daļu raksturo narkoloģe. No narkomānu kopskaita normālā dzīvē atgriežas tikai apmēram 2%. Šobrīd Latvijā palīdzību narkotiku atkarības ārstēšanā piedāvā virkne reliģisko iestāžu, taču arī tur ārstēšanās ir par maksu un narkomāniem nav pa kabatai, nemaz nerunājot par profesionālajām rehabilitācijas iestādēm.