Komentāri (8)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vēl tikai līdz 31.oktobrim Ogrē darbu turpina ANO Narkotiku un noziedzības birojs (UNODC) finansētā programma "HIV profilakses paplašināšana intravenozo narkotiku lietotājiem Ogres novadā".

Viena darba gada laikā izcīnīta uzticība vietējo narkotisko vielu lietotāju vidū, kas ir ievērojams sasniegums, atzīst programmas pārstāve, Ogres novada sociālā dienesta darbiniece Ieva Eglīte. Turpmākais darbs atkarīgs un valsts un pašvaldības atbalsta. Lai turpinātu sniegt palīdzību narkotisko vielu lietotājiem, nepieciešamas gan telpas, gan finansējums.

Narkotiku lietošanas uzsākšanas vecums ir ļoti mazs - sākot ar 12 gadiem. Sākumā jaunieši mēģina marihuānu, vidēji pēc diviem gadiem pāriet uz ko nopietnāku, līdz, visbeidzot, pievēršas intravenozām narkotikām. Turklāt, atšķirībā no vecākiem narkomāniem, kuri daudz rūpīgāk seko līdzi higiēnai un lieto vien no dabīgām vielām veidotas narkotikas, jaunā narkotisko vielu lietotāju paaudze arvien biežāk lieto sintētiskas narkotikas un to sajaukumus. Tādēļ jauno narkomānu vidū arvien biežāk novērojamas psihozes un arī to vidējais mūža ilgums ir krietni zemāks.

"Runājot par statistiku, cipari ir graujoši," norāda I.Eglīte, "Pagājušajā mēnesī atnests vislielākais skaits - vairāk nekā 900 izlietotas šļirces." Tās iemainītas narkotisko vielu lietotājiem pret jaunām vai arī atrastas uz ielas. I.Eglīte pauž viedokli, ka policija dara ļoti maz, lai mazinātu narkotisko vielu tirdzniecību.

Ogrē narkomānija ir ārkārtīgi izplatīta. Kaut arī precīza uzskaite nav pieejama, jo pašreizējais projekts tika balstīts uz jauno narkotisko vielu lietotāju piesaisti veicot darbu uz ielas, un klientu reģistrācija šādā veidā ir sarežģīta, I.Eglīte atzīst, ka pilsētā ir simtiem narkotisko vielu lietotāju. Ejot pa ielu, kādu no tiem var sastapt ik pēc desmit minūtēm, viņa norāda. Lielākā daļa sabiedrības to neredz vai negrib redzēt. Narkomānu atpazīt nereti nespēj pat ģimenes ārsti, kas jaunieša dīvaino uzvedību, ģīboņus un veselības problēmas uzskata par pārejas vecuma pazīmēm. Savukārt, strādājot ar narkomāniem ikdienā, profesionāļi tos atpazīst gan pēc paplašinātām zīlītēm, gan īpatnējās uzvedības. Narkomānam ikdienas (vienai devai) devai nepieciešami 5-10 lati un nav noslēpums, ka šie līdzekļi nereti tiek iegūti nelikumīgā ceļā.

Gandrīz visi narkomāni slimo ar C hepatītu, bet šobrīd to vidū sāk izplatīties HIV infekcija. Šobrīd sociālajā dienestā pieejams bezmaksas HIV ekspres tests, ar kura palīdzību vīrusa klātbūtni organismā var noskaidrot 20 minūšu laikā. Šo iespēju nereti izmanto ne tikai narkotiku atkarīgie, bet arī  jaunieši, kurus interesē sava veselība, vai kuriem bijuši seksuāli kontakti ar narkotisko vielu lietotājiem.

Šomēnes palīdzību Ogres novada sociālajā dienestā narkomānu atbalsta programmas ietvaros meklējuši 10 Ogres narkomāni. Turpinās arī ielu darbs, ko veic brīvprātīgie, starp viņiem arī paši atkarīgie no narkotiskajām vielām. Programmas laikā uz ārstēšanos no narkomānijas piekrituši divi (pilngadīgie) un viena nepilngadīgā narkotiku atkarīgie, kurus nomotivēja projekta ielu darbinieks/konsultants.

Sabiedrības attieksme pret narkomānijas problēmu gan nereti ir vienaldzīga. "Narkomāns arī ir cilvēks," atgādina Ogres sociālā dienesta vadītāja I.Auziņa. Narkomānija - tā ir slimība, bet tās samazināšana nav iespējama bez sabiedrības līdzdalības. "Vardarbība rodas ģimenēs, kurās tiek lietotas atkarību izraisošas vielas - alkohols, narkotikas. Šobrīd praktiski notiek tikai cīņa ar sekām, taču vairāk pievēršot uzmanību primārajai profilaksei, jau sākot ar skolām, tad arī rezultāts būtu daudz labāks," teic I.Eglīte, piebilstot, ka, uzrunājot jauno paaudzi, būtu jāizmanto narkotisko vielu lietotāju pieredze, lai veidotu efektīvu primāro profilaksi, lai viņi dalītos savā pieredzē kam jāpievērš uzmanība sagatavojot primārās profilakses materiālus, jo sausās lekcijas vai filmas jauniešus neuzrunā.

I.Eglīte nupat atgriezusies no pieredzes apmaiņas vizītes Igaunijā, kur atkarības vielu lietotāju problēmai pievērsta ievērojama uzmanība - visā Igaunijā izveidoti dažāda veida narkotiku lietotāju atbalsta centri, kuros narkotiku atkarīgie var runāt ar psihologu, uzvārīt tēju, nomazgāties, samainīt šļirces vai vienkārši paskatīties televizoru. Latvijā valsts atbalsts narkomānu ārstēšanai šobrīd ir nulles līmenī, palīdzību sniedz vien atsevišķas kristīgas organizācijas, bet maksa par ārstēšanos Latvijas narkomānu rehabilitācijas iestādēs vairumam narkomānu nav pa kabatai. Turklāt kristīgo organizāciju piedāvātā palīdzība ne visiem narkomāniem ir pieņemama.

I.Eglīte atzīst, ka Ogres novada sociālajā dienestā iespēju robežās palīdzība narkotisko vielu lietotājiem tiks sniegta arī pēc 31.oktobra, tiesa gan, bez finansējuma to darīt būs krietni grūtāk.