Komentāri (4)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Izskatīšanai Ministru kabinetā nupat iesniegti jaunie Maksātnespējas likuma grozījumi. Tos izstrādājusi Tieslietu ministrija, darba grupā aicinot arī kredītņēmēju asociācijas biedru, ogrēnieti Jāni Āboliņu.

Darba grupā ietilpa arī maksātnespējas administratoru asociācijas un Latvijas komercbanku asociācijas biedri. Pēdējā darba grupas sanāksme aizvadīta pagājušajā trešdienā. Saskaņā ar likuma grozījumiem, kredītņēmēja atbildība beigsies ar ķīlas atdošanu bankai. Tiesa gan, ja banka, pārdodot īpašumu, nevarēs segt visu izsniegtā kredīta vērtību, tad kredītņēmējam septiņu gadu laikā būs jāatmaksā 10% no trūkstošās summas. "Tas ir kompromisa variants, ņemot vērā komercbanku asociācijas nostāju," atzīst J.Āboliņš, vienlaikus norādot, ka, atšķirībā no iepriekš piedāvātajiem risinājumiem, šim vismaz hipotētiski piekritusi Latvijas komercbanku asociācija. "Tas nozīmē, ka arī bankas sāk ieklausīties grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmās," teic J.Āboliņš un norāda, ka līdz ar to cerības, ka grozījumi nākamgad varētu stāties spēkā, ir lielas un pietiekami pamatotas. Par labu varētu nākt arī Saeimas vēlēšanu tuvums.

Izstrādājot Maksātnespējas likuma grozījumus, būtisks uzsvars likts uz tā, lai maksātnespējas process kļūtu vienkāršs, ātrs un pēc iespējas lētāks. Kā labs piemērs tiek minēta Anglijas prakse, kur, samaksājot 600 mārciņu, grūtībās nonākušais kredītņēmējs viena gada laikā atbrīvojas no visām parādsaistībām. Latvijā šobrīd, lai iegūtu maksātnespēju, ir jābūt vismaz 540 latu lieliem ikmēneša ienākumiem, no kuriem puse ik mēnesi jāatdod maksātnespējas administratoram. Šādi izdevumi turpinās visā, līdz pat 5 gadus ilgā, maksātnespējas procesa laikā.

Ja grozījumi stāsies spēkā, tad, lai ierosinātu maksātnespējas procesu, grūtībās nonākušajam būs jāveic vien pirmā iemaksa divu mēnešalgu apmērā, kas ir atlīdzība maksātnespējas administratoram plus simts lati valsts nodeva. Visi parādnieka īpašumi būs jāpārdod pusgada laikā. Īpašumu pārdošanas plānu vairs nebūs jāstāda pašam parādniekam par saviem līdzekļiem - to viņa vietā darīs maksātnespējas administrators. Arī par izsoļu rīkošanu parādniekam vairs nebūs jāmaksā - šie izdevumi gulsies uz kredītiestādes pleciem. Daļu atlīdzības - 5 - 15% no pārdošanas vērtības - saņems maksātnespējas administrators, taču ne vairs, kā agrāk, no parādnieka, bet no kredītiestādes.

Būtiskas izmaiņas gaidāmas arī attiecībā uz galvotājiem. "Esam vienojušies, ka, kamēr turpinās maksātnespējas process, kredītiestāde ar galvotāju var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Bet pēc 7 gadiem, tiklīdz beidzas maksātnespējas process un parādsaistības tiek dzēstas, no galvotāja vairs neko nevar prasīt."

Likuma grozījumi, iespējams, stāsies spēkā 1.aprīlī. Paralēli tiek vākti paraksti "Krīzes likumam", kuru paredzēts iesniegt Valsts Prezidentam, kurš varētu iesniegt šo likumprojektu Saeimā. Likumdošanas izmaiņu ierosināšanai jau savākta vairāk nekā puse no nepieciešamajiem 10 000 iedzīvotāju parakstiem.

Latvijā šobrīd ir 860 tūkstoši kredītņēmēju. Problēmas ar kredītu atmaksu šobrīd jau ir apmēram 20%, jeb 172 tūkstošiem kredītņēmēju.