Komentāri (5)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pirms sāku savu spriedelēšanu par veiksmi, veiksmīgumu un ko ES būtu gatava darīt, lai mana valsts kļūtu veiksmīgāka, manuprāt jāsāk ar skaidrojumu, ko nozīmē šķirklis ”veiksmīgs”! No man pieejamajiem avotiem skaidrojums ir šāds - Tāds, kam ir pozitīvs rezultāts un kas ir paveikts labā kvalitātē, atbilstoši noteiktām prasībām. To nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši, par cilvēkiem saka - tiem veicas, kā arī laimējas.

Šā brīža situācija norāda, ka laikam jau Latvija nav starp tiem veiksminiekiem, kuriem veiksme gadās nejauši, un lai Latvija kļūtu veiksmigāka, tiem darītājiem jādarbojas kvalitatīvi un atbilstoši noteiktām prasībām! Man gan šķiet, ka klāt japieliek neliela deva kreativitātes, jo laiks nepielūdzami iet uz priekšu un sabiedrība mainās.

Šī, protams, ir ļoti plaša tēze, jo padarīt kaut ko veiksmīgāku jau var vienmēr, un tieši šobrīd, kad šķiet, ka esam tādā purvā, ka ārā diez vai tiksim, un esam neveiksmīgākā valsts aiz Īslandes un vēl dažām pasaules valstīm. Bet, kā izteicās viens no mūsu politiķiem – mums taču ir kur dzīvot un ir ko ēst, dažiem pat tā nav! Tas gan nekas, ka tiem dažiem banāni krīt no kokiem cauru gadu un temperatūra nenokrīt pat tuvu nullei, nerunājot vēl par mīnus grādiem! Nevajag aizmirst, ka Latvija ir diezgan daudzpusīga valsts. Kamēr citi lepojas ar vienu lietu, Latvijā ir gan mazā Šveice, mini Lasvegasa, ja Amsterdamā ir tikai viena iela, mums taču ir vesela pilsēta! Ja citiem ir tikai izcila futbolkomanda, tad mums ir gan hokejisti, spēkavīri, basketbola meitenes, un BMX braucējs, ja citur bija viens Pavarotti, vai ir Botichelli, tad no mūsu operdziedātājiem, sasaucot tos uz vienas skatuves, sanāktu izrāde un tā nebūtu monoizrāde! Ja citi lepojas ar dažiem aktieriem, mums ir vesels teātris! Un, kur citi lepojas ar lietus mežiem, mums visa Latvija viens liels mežs! Un tā apsēstība ar sēnēm.... Un tad mums vēl ir jūgenstils, Ventspils, Liepāja, dejotāji un dziedātāji... Manuprāt, esam diezgan uzkundzējušies, un esam tīri veiksmīgi šajās jomās, lai neteiktu ka pat ļoti.

Bet tomēr...

Par viesiem simts jau nevar teikt, ka esam veiksmīgi. Veidojot šo rakstu, apjautāju dažus savus draugus, lai uzzinātu, ko viņi ir gatavi darīt, lai Latvija būtu veiksmīgāka. Ieva, kura jau gadu mācās Anglijā, bilda, ka var iet vēlēt un glabāt naudu Latvijas bankās, savukārt Marta, kura strādā par juristi, veiksmigāku šo valsti var darīt, izmantojot savu intelektu un maksājot nodokļus. Savukārt man, un vēl dažiem, kuriem šobrīd Latvijā gluži vienkārši nav ko darīt, atliek veidot savu „pievienoto vērtību”, vai nu Latvijā – turpinot maģistra studijas vai iesaistoties NVO, vai vienkārši baudīt jaunību un doties kaut kur ārpus valsts robežām un vēlāk atgriezties ar svaigu skatu un citu valstu pieredzi! Jo kā Kenedijs teica – „Neprasi ko valsts var dot Tev, bet gan ko Tu vari dot valstij!”

Ja man tomēr būtu iespēja, es izveidotu fondu Latvijas glābšanai un naudu es iegūtu ar izsoļu palīdzību. Piemēram, tas kurš sola vairāk, iegūst Šimkusa koncertu, kādas operas balss koncertu, varētu kā Loti izlikt arī „Prāta Vētru”, Busuli, Lindu Leen, vijolnieku Ozolu, vai Buli ar „Lidojumu”, vai privāto d\č „Jumpraviņa” koncertu, bet pēc tam būtu iespēja nofotogrāfēties ar dejotājām... Mūsu lielajiem kaimiņiem būtu spec piedāvājums - Laima Vaikule ar Maestro!

Liene Poriete, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta (LSKJ) Jumpravas nodaļa