Samazinot izdevumus, valdība par vairāk nekā 80 % samazinājusi finansējumu arī Ogres mūzikas un mākslas skolām. Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe skaidro, ka šobrīd tām pieejamais finansējums ir vien 19% attiecībā pret pagājušo gadu.
"Pagājušajā nedēļā tikāmies ar direktoriem un spriedām kā no šīs situācijas iziet. Tiksimies arī šonedēļ. Direktori lems kā izdzīvot," skaidro V.Pūķe, atzīstot, ka tik strauja finansējuma samazināšanās apdraudēs skolu darbības profesionalitāti. Budžeta samazinājums būtiski skar arī bērnu un jauniešu centru, sporta skolu un citas interešu izglītības iestādes. Jautājums par skolu slēgšanu gan šobrīd netiekot izskatīts, tiekot domāts kā izdzīvot. Iespējama arī štatu samazināšana. V.Pūķe atzīst, ka Ogres mākslas un mūzikas skolu pastāvēšanas iespējas šobrīd ir apdraudētas.
Vakar LNT ziņās tika norādīts, ka valdība, griežot valsts izdevumus, mūzikas un mākslas skolas atstājusi praktiski bez naudas. Tagad tikai pašvaldību ziņā ir izlemt - šīs skolas rudenī būs tukšas vai arī to uzturēšana tiks novelta uz vecāku pleciem.
Kultūras ministrija līdz pirmajam augustam gaida vēstules no pašvaldībām, vai tās ir izlēmušas skolas apvienot vai likvidēt. Līdz šim mūzikas un mākslas skolām pašvaldības finansēja telpas, materiālo bāzi un saimnieciski tehniskā personāla algas. Izglītības un Zinātnes ministrija caur speciālām mērķdotācijām dotēja pedagogu darba algas. Bet vecāku maksājums esot bijis tikai simbolisks.
Agnese Miltiņa, Kultūras un Radošās industrijas izglītības centra direktore: "Šai budžeta pozīcijai pretī bija paredzēti 5,6 miljoni latu. Šobrīd mums ir nedaudz birs viena miljona. Tā ir ceturtā daļa no visa finansējuma, lai nodrošinātu mācības gada pēdējiem mēnešiem."
Tas nozīmē tikai vienu – ķerties klāt bērnu vecāku naudas makiem. Aprēķināts, ka kvalitatīvas kultūrizglītības uzturēšanai vecākiem vajadzētu maksāt ap 50 latus mēnesī, taču šobrīd galvenais vispār esot šīs skolas uzturēt pie dzīvības.
Viesturs Mežgailis, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas direktors norāda: "Viens no risinājumiem varētu būt solidārs visu audzēkņu maksājums, kas, pārvēršot naudas izteiksmē, varētu būt deviņi lati mēnesī. Tas tiktu novirzīts tikai un vienīgi pedagogu atalgojumam."
Mūzikas pedagogi ironiski teic – ja atlaidīs no darba, tad kļūs par profesionāliem ielu mūziķiem. Un maizes pelnīšana ielās varētu būt reāla. Mūzikas pedagogu atalgojumu sastāda nostrādāto stundu skaits, bet tas savukārt atkarīgs no audzēkņu skaita.
Juta Bērziņa, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas pedagoģe: "Ja ir kaut kādi angļu valodas pulciņi, sporta pulciņi, kur vecāki maksā 20-30 latus mēnesī pa vienu divām nodarbībām nedēļā. Es pieļauju, ka mēs varētu lūgt to pašu. Jo, ja tu vari aizsūtīt uz sportu, tad varbūt arī uz mūzikas skolu. Domāju, ka būs ģimenes, kurām tie 20 lati šķitīs diezgan daudz."
Agņa Vikmaņa dēls un meita klavieru un kokles spēli mācīsies vēl attiecīgi sešus un septiņus gadus. Tēvs ir gatavs maksāt arī 20 latus mēnesī par katru bērnu, taču pretī prasa diferencētu izglītības paketi. Tie, kuri grib saviem bērniem dot tikai muzikālās un mākslas pamatzināšanas, lai maksā mazāk, bet vecāki, kuri atvasēs grib saskatīt nākamos Vestardus Šimkusus vai Vilhelmus Purvīšus, lai maksā par ģēniju apmācību vairāk.
Agnis Vikmanis, mūzikas skolas audzēkņu tēvs: "Domāju, ka šie fondi varētu īpaši palīdzēt tiem apdāvinātajiem. Fonds un sponsori, kuri apdāvinātos varētu atbrīvot no dalības maksas. Apdāvinātajiem sponsori varētu apmaksāt, piemēram, braucienus uz Berlīnes festivālu."
Saskaņā ar Kultūras ministrijas veikto aptauju, anketējot mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes skolu audzēkņu 6800 vecākus, tad 42% ir gatavi vairāk maksāt par mācībām. Nedaudz vairāk par trešdaļu vecāku varētu periodiski ziedot naudu.
Ja arī nākamgad mūzikas un mākslas skolu atalgošanai būs tikai trešdaļa no vajadzīgās summas, tad iecerēts atvieglot akreditācijas un programmu licenzēšanu. Respektīvi, samazināt, izglītības standartus, kas nozīmē kultūrizglītības kvalitātes krišanos. Mūzikas skolā jautā – bet vai mēs arī vēlamies, lai izaug nekvalitatīva paaudze?
Kas par daudz tas par skādi?
Latvijā ir 145 mākslas un mūzikas skolas, 16 profesionālās mūzikas un mākslas vidusskolas un 3 akadēmijas.
To, ka šāds skaits uz 109 novadiem ir par daudz, pieļauj Kultūras un Radošās industrijas izglītības centrā un norāda, ka nesamērīgs varētu būt šo kultūrizglītības iestāžu blīvums salīdzinoši nelielā teritorijā. Piemēram, no mākslas un mūzikas skolas Siguldā tikai piecpadsmit minūšu brauciena attālumā ir mākslas un mūzikas skolas Raganā, Sējā un Inčukalnā. Tomēr profesionālās ievirzes izglītības tīkla sakārtošana ir tikai pašvaldību ziņā un par mūzikas un mākslas skolu turpmāko likteni tām ir jāizlemj līdz pirmajam augustam.
Latvijā līdz šim darbojās arī 69 sporta skolas un arī tām šobrīd pilnībā noņemts valsts mērķdotāciju finansējums. Izglītības ministrija ir aicinājusi Latvijas Olimpisko komiteju un sporta federāciju meklēt naudu sporta skolu turpmākai pastavēšanai.
Vārds vai segvārds:*
Skaitlis "7":*
Komentārs:*
Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.