Tālis Ziemelis Publicēts: 2009-06-03 17:04:00 /
Ziņot redakcijai
Pašvaldības aģentūras „Ogres novada kultūras centrs” direktore Ligita Zadvinska šobrīd ir ietekmīgākā persona Ogres novada kultūras dzīvē. Par viņas autoritāti vēl nesen liecināja ievērojamais kultūras darbinieku atbalsts (atbalsta vēstuli parakstījuši 367 kultūras darbinieki), pateicoties kuram L.Zadvinska saglabāja savu amatu par spīti estrādes saimnieka A.Auziņa ambīcijām.
Kādā stāvoklī šobrīd ir Ogres novada kultūras dzīve un kas to sagaida pēc teritoriālās reformas – to L.Zadvinskai vaicājām intervijas laikā.
- Vai novada lauku teritorijās esošos tautas namus un citus kultūras dzīves centrus pēc apvienošanās negaida panīkums?
- Tā nedrīkstētu būt. Jo pēc apvienošanās plānots saglabāt visas esošās pagastu kultūras iestādes, un par to darbību, tāpat kā līdz šim, rūpēsies pagastu pārvaldes.
- Bet Ogre taču būs prioritāte un naudas visam nepietiks...
- Nē, Ogre nevar būt prioritāte tikai tāpēc, ka tā ir lielāka. Es uzskatu, ka prioritāte var būt kāds process vai norise konkrētā laika periodā. Tā var būt gan Ogrē, gan Mazozolos, gan Madlienā, gan Lauberē, gan kādā citā pagastā. Manuprāt, kultūras procesiem novadā jāattīstās līdzsvaroti, atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Mēs šo principu esam īstenojuši jau esošajā novadā, jo Ogresgala un Ciemupes tautas nami un Ogres kultūras centrs katrs darbojas savā ritmā un veidā. Cik aktīvi ir katras vietas iedzīvotāji, tik intensīva ir kultūras dzīve. Atbilstoši pieprasījumam tiek veidots kultūras pakalpojumu piedāvājumu „grozs”.
- Varbūt tomēr ir vajadzīgas pārmaiņas...
- Ir jāsaprot, ka daudzu pagastu kultūras vide veidojusies vairāku gadu desmitu vai pat simtu laikā. To nedrīkst mainīt „no malas”, neiedziļinoties katrā konkrētā situācijā. Ja izmaiņas ir gaidāmas, tad tām ir jābūt objektīvām, pamatotām, saskaņotām ar pagasta vai pilsētas iedzīvotāju interesēm.
- Tomēr budžeta ieņēmumi sarūk, arī kultūras budžets. Vai necieš kultūras dzīves kvalitāte?
- Jā, budžets sarūk. Bet Ogres kultūras centrā rīkotie pasākumi ir tikpat labi apmeklēti kā agrāk. Manuprāt, samazinoties finansējuma apjomam, īpaši jāpievērš uzmanība piedāvāto kultūras pakalpojumu kvalitātei. Nedrīkst piedāvāt apmeklētājiem nekvalitatīvu kultūras pakalpojumu.
- Kā vērtējat kultūras dzīvi Ogrē?
- Tā ir ļoti dinamiska, taču jūtams Rīgas tuvums. Jāsaprot, ka ogrēniešiem ir iespēja aizbraukt uz daudziem kvalitatīviem pasākumiem, kas notiek galvaspilsētā. Ar to konkurēt grūti. Tomēr 2008.gadā Ogres kultūras centrā notika 361 pasākums, kuros piedalījās 57611 apmeklētāji. Mēs piedāvājam iedzīvotājiem daudzveidīgus, visām interesēm un vecuma grupām atbilstošus kultūras pasākumus – gan informatīvi izglītojošus, gan tradīciju, gan izklaides pasākumus, gan teātru izrādes, gan koncertus.
- Kas, jūsuprāt, ir Ogres novada kultūras dzīves lielākie dārgumi?
- Uzskatu, ka mūsu vislielākā bagātība ir radoši, aktīvi, darboties griboši cilvēki, tādēļ jāsaglabā visi esošie amatiermākslas kolektīvi. Varbūt, jāsavelk jostas, bet jāsaglabā. Jo to izveidē ieguldīti gadi. Ja šie kolektīvi tagad beigtu darbu, tad to atjaunošana „pēc krīzes” būtu gandrīz neiespējama. Kultūras dzīve daudziem ir vienīgais spēka avots ikdienas gaitām. Tā, varētu teikt, ir pirmās nepieciešamības prece tiem, kuri nevēlas, lai viņus „apēd” ikdienas rutīna un problēmas. Ir noskaidrots, ka kultūras dzīves kvalitāte vistiešākā veidā ietekmē ekonomisko attīstību. Ciešot kultūrai, cietīs arī visa sabiedrība kopumā. Es lepojos, ka Ogres kultūras centrā, Ogresgala un Ciemupes tautas namos kopā darbojas 36 kolektīvi ar 1079 dalībniekiem, t.sk., 5 kori, 6 deju kolektīvi, pūtēju orķestris, folkloras kopa, 3 lietišķās un tēlotājas mākslas kolektīvi, 6 vokālie ansambļi, 4 ritma deju grupas, 2 drāmas kolektīvi, 3 deju mūzikas grupas, 5 interešu klubi, ka man ir brīnišķīgi kolēģi - 91 darbinieks, kas ir profesionālis katrs savā vietā, ka pēdējos gados ir izveidojusies sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem un kolektīviem – Valmieras, Daugavpils, Liepājas teātriem, Latvijas Koncertiem, LNO Simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, kamermūziķiem, operas solistiem, rakstniekiem u.c., ka ir iedibinātas jaunas tradīcijas – starptautisks bērnu un jauniešu popdziesmu un deju festivāls „Tusiņš trijās priedēs”, Kamermūzikas vakari, literāras tikšanās Rakstnieku autogrāfos, starptautisks pūtēju orķestru festivāls „Brīze”, Ogres Mūzikas svētki u.c. |