Patversmes iemītnieku skaitu ievērojami palielinājusi kāda kaķenīte ar sešiem kaķēniem. Tieši par kaķiem pēdējos mēnešos visvairāk interesējas potenciālie dzīvnieku adoptētāji, bet suņus adoptē gausi, atzīst S.Baltkāja-Rihtere. Viņa uzsver, ka visa informācija par Ogres patversmes dzīvniekiem  atrodama Facebook profilā “Ogres Ķepas” un interneta vietnē www.pukainis.lv. Lielakoties potenciālie adoptētāji savus nākamos mīluļus jau ir noskatījuši internetā, vai arī iepriekš zvana un izstāsta savas vēlmes. “Reti atbrauc vēl nezinot, ko vēlas adoptēt. Dzīvnieki adopcijai tiek nodoti  sterilizēti vai kastrēti, suņi arī čipoti un vakcinēti pret trakumsērgu,  kaķi - sapotēti pret trakumsērgu, attārpoti un atblusoti, izkastrēti.Adoptējot dzīvnieku, adoptētājam ir jāsedz šo darbu izmaksas, kas kopumā par vienu dzīvnieku sastāda 36,15 eiro,” stāsta patversmes vadītāja. Operācijas veicam  paši,jo mums ir savs veterinārārais kabinets.Šovasar, pateicoties SIA “Eurowag” ziedojumam 900 eiro apmērā, patversmē iegādāts operāciju galds.

Ogres dzīvnieku patversme jau vairākus gadus sadarbojas ar TV raidījumu “Ķepa uz sirds”, palīdzot raidījuma veidotājiem sazināties ar dzīvnieku adoptētājiem, ja tie, protams, piekrīt savu stāstu iekļaušanai raidījumā. Nereti pēc mīluļu adoptēšanas jaunie saimnieki patversmei sūta fotogrāfijas, kas ļauj sekot līdzi nu jau bijušo patversmes iemītnieku gaitām. Tās turpinās visdažādākajās Latvijas vietās, arī Ludzā un Liepājā. Par adopcijas iespējām Ogres patversmē interesējušies pat cilvēki no Vācijas un Lielbritānijas. 

Arī ceļš uz adopciju katram dzīvniekam ir savs. Vienu adoptē jau pēc divām nedēļām kopš nonākšanas patversmē (ātrāk dzīvnieku adopcijai nodot nedrīkst), bet cits gaida pat vairāk kā gadu. Ar adoptētāju interesi vien nepietiek – simpātijām starp dzīvnieku un adoptētāju jābūt abpusējām, nepieciešams arī visu ģimenes locekļu akcepts. Kāda savdabīga, interesanta kaķene tieši šī iemesla dēļ, nespējot iegūt visu adoptēt gribētāja ģimenes locekļu simpātijas, patversmē pavadījusi jau divus gadus. Tādēļ pēc mājdzīvnieka labāk braukt visiem kopā.

Izvēloties mājdzīvnieku no patversmes, jāņem vērā arī viņa līdzšinējā dzīves pieredze. Dažiem, piemēram, ir bailes no vecākiem cilvēkiem, kas parasti nozīmē, ka attiecīgā tipa cilvēks kādreiz viņam darījis pāri. Tāpat svarīgi, izvēloties mājdzīvnieka nākošo dzīves vidi, ir tas, kur iepriekš dzīvojis mājdzīvnieks – dzīvoklī, privātmājā vai vaiensētā. Pie lauku plašuma pieradis suns diez vai jutīsies labi pilsētas dzīvoklī un otrādi. Tiesa gan, ne par visu dzīvnieku pagātni sniegtās ziņas atbilst patiesībai. “Daļa bijušo saimnieku melo vai izmanto mājdzīvnieku savstarpējo rēķinu kārtošanai, padarot dzīvnieku par ģimenes konflikta ķīlnieku. Reiz kāds vīrietis uz patversmi atveda kaķi, bet pēc diviem mēnešiem izrādījies, ka tas ri viņa sievas kaķis un vīrietis tā rīkojies, lai sievai ieriebtu,” atceras S.Baltkāja-Rihtere. Par laimi, sievietei izdevies savlaicīgi sazināties ar patversmi un atgūt mīluli, pirms tas nonācis pie jaunajiem saimniekiem. Lai izvairītos no šādām situācijām, dzīvnieku bijušajiem saimniekiem, kas tos atved uz patversmi, tiek prasīti piederību apliecinoši dokumenti. Tos iegūt gan nav iespējams gadījumos, kad patversmē nonāk klaiņojoši dzīvnieki.